Liela deficīta budžets

2020. gada 24. novembris 00:00

Nodokļu ieņēmumu samazinājumu valdība plāno risināt ar aizņēmumiem

Sarežģītā 2020. gada nogalē Latvijā plāno pieņemt pretrunīgu 2021. gada budžetu. Paredzēto izmaiņu apspriešana izsaukusi vētru – daļēji tāpēc, ka valdība un Finanšu ministrija nepietiekami skaidrojusi plānotās darbības nodokļu jomā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš interneta tiešsaistē tikās ar reģionālajiem žurnālistiem. Galvenā ziņa – nākamajā gadā ieņēmumi plānoti par 380 miljoniem eiro mazāki – 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi plānoti par 775 miljoniem lielāki – 10,76 miljardi eiro. Starpību plānots segt ar 1,2 miljardu eiro lielu aizņēmumu, kas nozīmē, ka budžeta deficīts ir apmēram desmit procenti. Par budžetu un ar to saistīto likumprojektu pakotni Saeimā galīgajā lasījumā sāka lemt vakar, 23. novembrī.

Solīto pildīs
Skatot budžeta pieņemšanu vairāku gadu periodā, atklājas interesanta nekonsekvence. Pagājušā gada beigās, kad viss liecināja par to, ka Latvijas ekonomika piedzīvos augšupeju un nodokļu ieņēmumi pieaugs, valdība neparko nevēlējās pilnībā izpildīt dotos solījumus mediķiem un pedagogiem par atalgojuma paaugstināšanu, kas noveda pie lieliem mītiņiem un streika draudiem. Šogad, kad prognozē iekšzemes kopprodukta samazinājumu līdz septiņiem procentiem un ir skaidrs, ka gan šogad, gan nākamgad nodokļu ieņēmumi samazināsies, valdība pilda praktiski visus solījumus. No vienas puses, ideja ir skaidra – ņemot aizņēmumus un palielinot finansējumu, valdība cenšas atbalstīt ekonomiku un iedzīvotājus. «Mēs paplašināsim valdības izdevumus šajā laikā ar domu stimulēt ekonomiku un konkrētām nozarēm palīdzēt ar algas pielikumu,» saka K. Kariņš. No otras puses, tas ir ļoti savāds pārvaldes modelis – nepildīt solījumus tad, kad nauda ir, bet palielināt izdevumus tad, kad ienākumi samazinās.

Nākamajā gadā valdība sola īstenot mediķu un pedagogu algu palielinājumu, paaugstināt minimālās pensijas. Kopumā šādiem papildu izdevumiem plānots tērēt vairāk nekā 300 miljonus eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu. Paredzēts arī nedaudz samazināt sociālo nodokli, palielināt minimālo algu.

Minimālais nodoklis
Sociālā nodokļa maksājumi ilgāku laiku ir viena no aktuālākajām diskusiju tēmām sabiedrībā. Galvenais cilvēku uztraukums bija saistīts ar to, ka tika paredzēts vismaz 170 eiro sociālā nodokļa maksājums no jebkura veida atalgojuma, pat ja tas sasniedz labi ja 200 eiro mēnesī vai pat mazāk.

«Paredzēts ieviest minimālo sociālo nodokli,» piekrīt K. Kariņš, bet tūlīt pat skaidro, ka nav plānots maksāt summu no naudas, kas nav nopelnīta. Atalgojumam, kas ir zemāks par 500 eiro, būs proporcionālais maksājums. Viņam piekrīt arī J. Reirs, skaidrojot, ka studenti vai citā veidā nodarbinātie, kas pildīs nepilnas slodzes darbu, varēs maksāt samazināto nodokli. Kāpēc par to nevarēja runāt plašāk jau iepriekš, ministrs neskaidroja.

Pašlaik piedāvātais variants ir, ka pašnodarbinātajiem, kas saņem mazāk par 500 eiro, sociālo maksājumu nodoklis būs desmit procenti. Lielāko algu saņēmēji savukārt pauž viedokli, ka tas veicinās ienākumu neuzrādīšanu, – kāpēc maksāt pilnu nodokļu apmēru par summu virs 500 eiro, ja var nemaksāt, cenšoties ienākumus slēpt?

Autoratlīdzības saņēmēju grupa
Ļoti daudz neskaidrību ir situācijā ar autoratlīdzību saņēmējiem. J. Reirs sola izmaksu pieaugumu par autoratlīdzībām kompensēt – budžetā tam ir paredzēti 1,7 miljoni. Tiesa, kam kompensēs un kam ne, nav skaidrs. Pēc J. Reira teiktā, autoratlīdzību režīmā strādājot apmēram 40 tūkstoši cilvēku, bet reāli autoratlīdzību saņemt tiesīgi būtu apmēram četri tūkstoši strādājošo. Tāpēc tikšot izveidots speciāls novērtējums, pēc kura autoratlīdzības saņēmēju grupā palikšot apmēram septiņi tūkstoši strādājošo, kam būs kompensācijas mehānisms, bet pārējiem šāda mehānisma nebūs.

Daudz jauna darba
Iepriekš minētā izvērtēšana un kompensācijas mehānismi ir tikai viena sadaļa, kuras dēļ ierēdņiem nākamajā gadā būs vairāk darba. Otra sadaļa ir saistīta ar valdības mērķi kādam uzticēt pienākumu izvērtēt, kam ienākumi atbilst vismaz minimālajai algai un maksās vismaz 170 eiro mēnesī un kas būs zemākā atalgojuma saņēmēju grupā un varēs maksāt proporcionālu sociālo nodokli.

Sākumā bija plānots, ka šo pienākumu uzticēs sociālajiem dienestiem, bet pēc sociālo darbinieku protestiem šo pienākumu uzticēja Valsts ieņēmumu dienestam (VID). «Vienojāmies, ka tas nebūs sociālais dienests, tas būs VID. Tas arī ir loģiski – viņi strādā ar nodokļiem un var konstatēt, vai cilvēks godīgi maksā vai mēģina apkrāpt pārējos valsts nodokļu maksātājus. Mērķis ir nodrošināt, lai pēc iespējas visi strādājošie būtu sociāli apdrošināti,» pauda J. Reirs. Tiesa, vēl aizvien nav skaidrs, cik šāds kontroles mehānisms izmaksās. Sociālo dienestu pārstāvji savos protestos norādīja, ka šādu pienākumu pildīšanai būtu nepieciešami vismaz divi papildu darbinieki. Kādā veidā tas notiks VID struktūrā, pašlaik nav skaidrs.

Pašvaldībām mazāk
Finanšu ministrs uzskata, ka zināms atbalsts privātajiem medijiem būs sabiedrisko – valsts finansēto mediju – izeja no reklāmas tirgus, kam 2021. gadā paredzēts 8,3 miljonu eiro papildu finansējums, kuram vajadzētu kompensēt reklāmas naudu. Tagad reklāmdevēji vairāk finansējuma atvēlēšot privātajiem medijiem. Reģionālo mediju pārstāvji tikšanās reizē gan pauda domu, ka pašlaik notiek aizvien aktīvāka reklāmas tirgus pāreja uz interneta sociālajiem tīkliem un diez vai no tā vietējiem medijiem būs liels ieguvums.

Kārtējas izmaiņas būs mikrouzņēmuma nodokļu režīmam – nodarbināt darbiniekus uzņēmums nevarēs, un pieaug nodokļa likmes – līdz apgrozījumam 25 tūkstoši eiro būs 25 procenti, augstāk – 40 procenti.

2021. gadā plānots palielināt neapliekamo minimumu. Darba ņēmējiem tas būtu patīkami, bet pašvaldību budžetiem 2021. gadā tas būs kārtējais trieciens papildus tam, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, ir samazināta no 80 līdz 75 procentiem. «Kādēļ valdība samazināja pašvaldību ieņēmumu daļu, lai arī novadiem un pilsētām nākamajā gadā būs papildu izdevumi?» vaicāja Aivita Lizdika no laikraksta «Alūksnes un Malienas Ziņas». «Šī situācija nav jaunums Latvijā. Pārdales ir notikušas katru gadu,» atbildēja J. Reirs.

Dana France no «RE:TV» norādīja, ka no valdības puses atvēlētie kompensācijas mehānismi ir par maz, lai kompensētu finansējuma samazinājumu. «Valdībai arī ir par maz – 1,2 miljardus aizņemsimies. Pašvaldības arī var aizņemties savu funkciju veikšanai,» atbildēja J. Reirs.

Fakti
- Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardi eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardi eiro.
- Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro.
- Speciālajā budžetā ieņēmumi – 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
- Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā.
- Vislielākais papildu finansējums 2021. gada budžetā – veselības nozarei.
- Eiropas Komisija Latvijas nākamā gada budžeta projektu novērtējusi kā atbilstošu. Bet arī norādīts, ka šogad valsts budžeta deficīts ir 7,6% un tam iemesls ir ieņēmumu kritums budžetā, nākamgad deficītu plānots samazināt līdz 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Liela deficīta budžets

Kategorijas