Dzīvnieki palīdz uzturēt harmonisku gaisotni

2020. gada 24. novembris 00:00

Ūdens bruņurupuču pāris rada pārliecību, ka viss ir un būs kārtībā

Lidijas Kalniņas ģimene 2019. gada sākumā no dzīvokļa pārcēlās uz privātmāju Vecumniekos. «Tolaik mēs bijām pieci: mans dzīvesbiedrs Kārlis, mūsu 13 gadu vecais dēls Kārlis juniors, piecus gadus vecā meita Līvija, divus gadus vecais rudais runcis Teodors un es,» stāsta Lidija.

Ātri izdomā vārdus
Ģimenei negaidīti nācis piedāvājums uzņemties rūpes par diviem sarkanausu bruņurupučiem. Lidija teic: «Biju diezgan pārsteigta, ka mans dzīvesbiedrs Kārlis uzreiz ar optimismu bija gatavs pieņemt šo izaicinājumu.»

Tā nu tā paša gada vasarā Kalniņu ģimenes jaunajā mājā omulīgi iekārtojās sarkanausu bruņurupuču pāris. Lidija jauno ģimenes locekļu uzņemšanai atbildīgi gatavojusies: «Pētīju informāciju par sugas īpatnībām, par palielo ūdens bruņurupuču barošanu un labturību. Sarkanausu bruņurupuči ir pieskaitāmi invazīvai dzīvnieku sugai, kas apdraud Latvijas abinieku un rāpuļu populāciju, tātad tie nedrīkst nokļūt savvaļā, tas uzliek saimniekiem lielu atbildību.»

Bruņurupuču ierašanās laikā visi bijuši satraukti, tas noticis karstā jūlija dienā. Steigušies iekārtot baseinu un drošu nožogojumu dārzā. Vasarā tiem ieteicams pēc iespējas vairāk uzturēties ārā. Bērni, iepazīstot jaunos ģimenes locekļus, bez ilgām pārdomām viņiem izdomāja vārdus – Uģis un Maija. Kāpēc tieši šie vārdi, neviens nevar paskaidrot, tas noticis ātri: Līvija devusi vārdu meitenei, bet Kārlis –puikam.

Pa nakti guļ ūdenī
Lidija atzīstas, ka par bruņrupuču dzimumu sākumā nav bijis lielas pārliecības, bijuši vien minējumi, kas balstīti uz internetā iegūtu informāciju. Pēc gada izrādījies, ka prognoze pareiza – Maija izdējusi divas olas un kā kārtīga sugas pārstāve rūpīgi tās ierakusi zemē «vasaras rezidencē».

Vecais terārijs transportējot bija ieplīsis, tāpēc steigušies meklēt remonta iespējas un domājuši par jaunas bruņurupuču mājas iegādi. Lūkojot meistaru, ļoti paveicies. «Sagadīšanās dēļ uzrunāju tieši to meistaru, kurš pirms 15 – 20 gadiem bija izgatavojis mūsu terāriju. Ar remontu un jauna terārija aprīkojuma pielāgošanu nebija nekādu problēmu. Ieguvu detalizētu informāciju gan par terārija kopšanu un uzturēšanu, gan par rāpuļiem. Tas bija liels atbalsts, mūsu sadarbība joprojām turpinās. Vīrs kopā ar dēlu izgatavoja sauļošanās vietu no metāla režģa, mēs ar meitu Vidzemes jūrmalā sameklējām skaistus akmeņus,» stāsta Lidija.

Rāpuļu labsajūtas nodrošināšana nav viegls uzdevums. Vienkāršāk esot vasarā, kad tie dzīvo dārzā, droši nožogotā teritorijā, tad galvenais – nomainīt ūdeni baseinā, kas ir bērnu vanniņas lielumā, un ierakt to vienā līmenī ar zālienu. Naktī bruņurupuči guļ ūdenī, bet dienā gaida saulīti un sauļojas. Tiem īpaši tīk vakara saule. Vēsā laikā Uģis un Maija dzīvo mājā, sauļojas zem sildlampas. Terārijs ir aprīkots ar ūdenskritumu, tāpēc iespējams audzēt ūdenszāles virs ūdens līmeņa. Tās izskatās dekoratīvi.

Terārijā ir iespēja pilnvērtīgi peldēt 180 litru ūdens tilpumā un medīt mazās zivtiņas, kas noķertas kaimiņa dīķī. Zivis ir dabiska barība šai rāpuļu sugai, bet Uģis un Maija sākumā nesaprata, ko darīt ar jauno «ēdienkarti», tie nemācēja ķert zivis. Taču pāris nedēļu laikā Uģim mednieka instinkts «pamodās». Arī Maija iemācījās ķert zivis, lai gan tai ļoti garšo svaigi burkāni, pieneņu lapas un citi zaļumi. Uģis, būdams kārtīgs stiprā dzimuma pārstāvis, visai skeptiski skatās uz veģetāro piedāvājumu, lai gan tam regulāri būtu jāuzņem augu valsts produkti. Īpašā cieņā ir liellopu gaļa, kas nelielā daudzumā tiek iekļauta ēdienkartē. Lēnās vielmaiņas dēļ bruņurupučiem nav nepieciešams uzņemt barību katru dienu. Kad dzīvās zivtiņas ziemā nevaram sagādāt, tiek piedāvāta speciālā kombinētā barība un sausie vēžveidīgie no zooveikala.

Brīnišķīgas emocijas
Saimnieki terāriju kopj reizi nedēļā, allaž tiek nomainīts arī ūdens. Stiprā dzimuma pārstāvji veic smagāko darbu – nes ūdens spaiņus, Lidija kopā ar Līviju mazgā dzīvnieku bruņas. Tad abiem kustoņiem tiek dota iespēja kārtīgi izstaigāties pa māju. Pa grīdu tie pārvietojas diezgan ātri. Runcis Teodors šādās reizēs cītīgi vēro Maiju un Uģi un pinas pa kājām. «Arī apkārt esošie cilvēki ieinteresēti vēro bruņurupučus. Kaimiņš reizēm atnes zivju spaini,» priecājas Lidija.

Vissvarīgākās ir emocijas, ko dzīvnieki sniedz ģimenei, uzsver L. Kalniņa un stāsta: «Ir tik neparasti vērot šīs lēnīgās būtnes, kas komunicē ar mums īpašā manierē. Uģim un Maijai ir izveidojušies vairāki ieradumi un ir ļoti atšķirīgi raksturi. Puika ir veiklāks mednieks, nemierīgāks, Maija ir vēsa un lepna kā klints. Mūsu runcim Teodoram ir nelāgs niķis dzert ūdeni no terārija, tad Maija un Uģis nolaižas ūdenī un tuvojas «ienaidniekam» līdzīgi kā krokodili filmās... Tā tie spēlējas. Brīnišķīgas emocijas mums dāvā arī viesi, it sevišķi bērni. Daudzi pie mums bruņurupučus ierauga pirmo reizi. Viņus pārsteidz to veiklā peldētprasme, iespaidīgais izmērs un skaistais, izgaismotais stikla terārijs. Esam laimīgi, ka šis spilgtais notikums paliek bērnu atmiņā. Reiz pie mums viesojās meitas bērnudārza grupiņas biedri un audzinātājas. Dzirdēju, ka, braucot garām mūsu mājai, daudziem ir pozitīvas asociācijas un atmiņas: «Tur pie Līvijas dzīvo bruņurupucīši! Un tie peld!»»

Kalniņu ģimene ir pārliecināta: «Pašlaik, kad mājās tiek pavadīts vairāk laika nekā parasti, īpaši svarīga ir harmoniska gaisotne, miers un labas, noturīgas savstarpējās attiecības. Uģa un Maijas stikla mājā šalc strautiņi, abi nesatricināmā mierā vēro apkārtni un rada pārliecību, ka viss ir un būs kārtībā – viņu mājā, mūsu mājā un arī tur, tālumā.»

IETEIKUMI

Agnese Krūmiņa, Iecavas veterinārās klīnikas un Vecumnieku veterinārās ambulances veterinārārste:
– Ūdens bruņurupuči ātri aug, piecu gadu vecumā tie sasniedz plaukstas izmēru. Dzīvnieka vidējais lielums ir 15 – 30 centimetru. Bruņurupuči ir ilgdzīvotāji, to dzīves garums ir 20 – 30 gadu, labos apstākļos – pat 40 gadu.

A un D vitamīnu trūkums dzīvniekiem var radīt nopietnas veselības problēmas. A vitamīna deficītu var vērot, ja bruņurupucis tiek barots tikai ar gaļu, netiek doti zaļumi un kvalitatīva ūdens bruņurupuču barība.

D vitamīna trūkumu var izraisīt ultravioletā apgaismojuma neesamība, nekvalitatīvas un nepareizi izvietotas lampas.

Svarīga ir vides kvalitāte un tīrība. Bruņurupuču uzturā ir daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu, kas rada amonjaku, tas ir ļoti kairinošs gan elpceļiem, gan ādai. Tāpēc regulāri jāmaina ūdens un terārijs/baseins jātīra, vēlams to darīt ik pēc četrām piecām dienām, bet tas atkarīgs arī no baseina tilpuma. Nedrīkst izmantot ķīmiskas vielas. Trīs četras reizes mēnesī ar mīkstu zobu birsti vai lupatiņu jānotīra bruņurupuču bruņas.

Terārijā nav vēlams ievietot smalkus akmentiņus, jo bruņurupuči tos var apēst, tādējādi nosprostojot zarnas. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot hlorētu ūdeni no krāna. Ūdens divas trīs dienas jānostādina istabas temperatūrā.

Ūdens bruņurupuči var pārnēsāt salmonelozi, kas ir bīstama cilvēkiem, tāpēc pēc dzīvnieku ņemšanas rokās rūpīgi jānomazgā rokas. Nav ieteicams virtuves izlietnē skalot terārija/baseina aprīkojumu, jo bīstamās slimības ierosinātāji var nokļūt uz virtuves piederumiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvnieki palīdz uzturēt harmonisku gaisotni

Kategorijas