BauskasDzive.lv ARHĪVS

Skolēniem Bauskas novadā trūkst datoru

www.bauskasdzive.lv

2020. gada 22. novembris 08:00

2076
Skolēniem Bauskas novadā trūkst datoru

Bauskas novada Izglītības nodaļas (IN) apkopotā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar pavasarī veikto ģimeņu apzināšanu pieprasījums pēc datoriem ir ievērojami audzis, portālam apliecināja IN metodiķe Baiba Stūre.

1. – 12. klašu audzēkņiem kopumā nepieciešami 515 portatīvie datori un 130 planšetdatori. Salīdzinājumam B. Stūre min, ka pavasarī skolu pieprasījumā papildus izglītības iestādēs esošajiem resursiem bijušas vien 46 viedierīces – 32 planšetdatori 1. – 5. klašu izglītojamajiem un 14 mobilie telefoni 10. – 12. klašu jauniešiem, ko Bauskas novadam nodrošināja Izglītības un zinātnes ministrija ar uzņēmuma «Bite Latvija» starpniecību.

Bērnu skaits salīdzinājumā ar pavasari neesot audzis šādā apjomā, un pirmajā pandēmijas vilnī īpašu problēmu ar resursu pieejamību attālinātam mācību darbam neesot bijis. Taču jaunākie dati rādot pavisam citu ainu.

Aptaujājot saimes, nav precizēts, cik ir tādu ģimeņu, kurās vispār nav datora, un cik ir tādu, kurās ir viens dators uz visiem. Šajā reizē vien vaicāts, vai bērnam attālinātam darbam ir pieejams portatīvais dators/planšete. 

Daudzas ģimenes secinājušas, ka planšetdatori nav risinājums. Ja pirms tam saimes mēģināja iztikt ar citām viedierīcēm – telefoniem, planšetdatoriem –, tad tagad ir sapratušas, ka bez datora bērnam daudzus mācību uzdevumus izpildīt ir gandrīz neiespējami. Bauskas novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina gan uzskata, ka šis aspekts attiecināms uz izglītības iestādēm. «Pedagogi izvēlas, kādu metodiku izmantos darbā, un domājams, dara to pēc tam, kad ir izvērtējuši, ar kādu rīku attālinātajā mācību procesā skolēns šo uzdevumu varēs izpildīt,» teic I. Šomina.

IN metodiķe B. Stūre precizēja, ka šī bijusi Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciēta aptauja un tai arī visi dati nodoti. «LPS vēstulē bija norādīts, ka informācija vākta, lai apzinātu nepieciešamo viedierīču daudzumu kvalitatīva attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Vēstulē gan nav neviena vārda par to, kāda rīcība sekos,» teic B. Stūre.

Epidemioloģiskajai situācijai valstī pasliktinoties, arī 5. – 6. klases varētu pāriet uz attālināto mācību formātu. Šādu viedokli izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska šonedēļ paudusi publiskajā telpā. Izglītības un zinātnes ministrijā skaidroja, ka lēmumi par šādu risinājumu tiks apspriesti nākamajā nedēļā, balstoties uz statistiskajiem rādītājiem.

Līdz šim noteikts, ka attālināti mācās 7. – 12. klašu skolēni. Augstākajā izglītībā klātienē var īstenot klīnisko praksi rezidentūrā un tādas praktiskās daļas apguvi, kas nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti. Pirmsskolas vecuma grupām un 1. – 6. klašu skolēniem mācības notiek klātienē.