Svētkus svin citādāk

2020. gada 20. novembris 00:00

18. novembrī Bauska vienojas kopīgā patriotiskā pastaigā

Valsts proklamēšanas 102. gadadienā 80 komandas Bauskā visas dienas garumā piedzīvoja patriotisku pastaigu «Kūkā 102 svecītes».

Dalībnieku komandas, izmantojot viedierīces, varēja demonstrēt deju «Tūdaliņ, tāgadiņ», videoklipā ierunāt «Es esmu Latvija, Tu esi Latvija, Bauska ir Latvija!» Bauskas Rātslaukumā, atbildēt uz dažādiem jautājumiem par vēsturi, Bausku un Latviju, kā arī atveidot tekvondo cīkstones māsas Tarvidas un veikt citas darbības.

Pastaigā satiek citas komandas
«Bauskas Dzīve» devās šajā patriotiskajā gājienā un iepazina visus 20 pieturpunktus, pa ceļam satiekot citas komandas. Pie Viļa Plūdoņa pieminekļa «Bauskas Dzīve» satika Sandru Lapsu- Ārenti un Andi Ārentu. «Šis ir kas nebijis un ļoti interesants. Ir iespējams ne tikai izstaigāties, bet arī uzzināt ko jaunu,» stāsta komanda, kas atradusi visus kontrolpunktus Bauskā, «ko līdzīgu esam darījuši Līgatnē. Domājam, ka nākotnē arī Bauskā šādus pasākumus, gājienus varētu īstenot vairāk.»

Pie Viļa Plūdoņa pieminekļa komandai vajadzēja minēt, kurš nav dzejnieka sarakstītais dzejolis – «Zaķīšu pirtiņa», «Pūpoliņi» vai «Lietutiņš».

Grandiozi koncerti nav galvenais
Pie «Latvijas Pasta» Bauskas nodaļas ēkas dalībniekiem vajadzēja izveidot savu pastmarku. To arī darīja Dreimaņu ģimene. «Ir ļoti svinīga svētku izjūta. Ne jau grandiozi koncerti bija tas svarīgākais. Šis ir kas jauns un inovatīvs. Ir gan veselīga pastaiga, gan iespēja iegūt interesantus faktus,» stāsta Lelde. Viņas ģimene vakarā gatavojās ēst pašceptu kūku. «Svinēsim tā, kā pienākas atzīmēt dzimšanas dienu,» uzsver Lelde. Zīmīgi, ka svētku būtība nebija tikai uzzināt informāciju par 18. novembri, bet par valsts svētkiem kopumā. Pie maģistrāles A7 komandām vajadzēja attēlot vēsturisko fotogrāfiju, kur redzami 23. augusta «Baltijas ceļa» dalībnieki, bet pie Valsts policijas Bauskas iecirkņa ēkas komandām bija jāatbild uz jautājumu par barikādēm. Bija arī jautājums par to, kad Bauskas pils tornī pēc padomju okupācijas atkal uzvilkts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.

Gājienā dodas kopā ar suni
«Ikdienā kopā ar ģimeni dodamies pastaigās, bet šajā reizē var gūt ko jaunu un iepriekš nebijušu,» stāsta Kiseļevu ģimenes mamma Ilze. Viņa pastaigā devās ar bērniem Ivetu, Lauru, Oliveru un suni Bellu. «Šogad nebija iespējas doties vērot svētku salūtu, bet par to neskumstam. Svētkus svinam ģimenes lokā,» atzina Ilze.

Sandru Arāju un meitas Elīnu un Rūtu, kā arī suni Marko «Bauskas Dzīve» satika pie Mūsas gājēju tilta, kur viņas filmēja videoklipu, kā dejo latviešu tautas deju «Tūdaliņ, tāgadiņ». Sandra ar ģimeni svētkus vakarā svinēt plānoja pie vecmammas Dobelē. «Sociālajos tīklos redzējām, ka Dobeles pilsdrupas ir izgaismotas Latvijas karoga krāsās,» teic Sandra Arāja. Viņa arī atzīst, ka šāda svētku atzīmēšana Bauskā ir kas jauns un interesants. Kopā ar ģimeni varējuši atbildēt uz jautājumiem par Latviju, dejot, fotografēties.
«Bauskas Dzīve» pamanīja, ka bija komandas, kas startēja ar velosipēdiem, bija divu cilvēku vienības, gāja arī piecu cilvēku grupas. Pastaigai kopumā bija nepieciešamas divas stundas laika. Aktīvākās komandas piedalījās Bauskas kultūras centra rīkotajā izlozē.

Jautājumi kontrolpunktos
Ieskatam – «Bauskas Dzīve» lasītājiem piedāvā atbildēt uz pāris jautājumiem no patriotiskās spēles «Kūkā 102 svecītes».

1. Pie Lodiņa alus darītavas komandām vajadzēja atbildēt uz jautājumu par alus sastāvdaļām.
«Ikvienas tautas identitāti spilgti iezīmē tās ēdieni un dzērieni, jo īpaši tie, ko ceļam svētku galdā. Daudzās latviešu dzimtās saglabājušās zināšanas par miestiņa gatavošanu, un, visticamāk, ka alus mūsu tautai ir asinīs, bet brūvēšana – gēnos. Arī tradicionālajos latviešu vasaras saulgriežos miestiņš ir ieņēmis īpašu vietu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka arī Bauskā jau 19. gadsimta beigās lepni slējās Lodiņa alus darītava,» rakstīts uzdevuma aprakstā.
Kura ir vissvarīgākā alus sastāvdaļa miestiņa brūvēšanā?
A.    iesals;
B.    ūdens;
C.    apiņi.

2. Pie Bauskas mūzikas skolas dalībniekiem vajadzēja atbildēt uz jautājumu par mūziku.
Uzdevuma aprakstā minēts: «Emīls Dārziņš bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis. Viens no latviešu kora un solodziesmu kritiķiem. Sarakstījis arī vairākus skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi slavenais «Melanholiskais valsis». Kompozīcijas iecere radusies mītiskos apstākļos – 1904. gada vasaras vakarā Emīls Dārziņš ar kādu latviešu rakstnieku sēdēja viņa zaļumotajā lapenē netālu no Cēsīm un kā parasti maz runāja. Kad Dārziņš palika viens, viņš nokrēslā ieraudzījis kādu dīvainu baltu tēlu – it kā sapni, it kā pašu Dievmāti. Šī vīzija kļuva par impulsu «Melanholiskā valša» radīšanai.»
Ar kādu latviešu rakstnieku Dārziņš atradās lapenē?
A.    Jāni Poruku;
B.    Raini;
C.    Kārli Skalbi.

Uzziņai
Pastaigu kopumā veica
273 cilvēki un četri suņi, kopā izstaigājot 55 kilometrus garu maršrutu.
Garākais maršruts veikts 15,18 kilometru garumā, taču īsākais – 5,25 kilometru garumā.
Pēc nejaušības principa Bauskas kultūras centrs izlozēja desmit komandas, kuras apmeklēja visus
20 kontrolpunktus, laimīgo vidū iekļuva arī «Bauskas Dzīves» komanda – «Kalēji».
Izlozē balvas ieguva komandas: «RIKO», «Haosiņš», «M&M`s», «Kalēji», «Jūrmalnieki», «Rūdolfs ziemeļbriedis», «Bezdarbnieki», «Broki», «2 baušķenieces» un «Bultas».
Avots: Bauskas kultūras centra publicētā informācija.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētkus svin citādāk

Kategorijas