Drāmas terapijas kods – mīlestība pret citādo

2020. gada 20. novembris 00:00

570

Drāmas terapijas kods – mīlestība pret citādo

Rundāles novadā palīdz integrēt cilvēkus ar mentāliem traucējumiem

Režisore un kultūras darba organizatore Lilita Lauskiniece jau desmit gadus Rundāles novadā vada drāmas terapijas grupu. Dalībnieki ir pieauguši cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Šogad Rundāles novada drāmas terapijas grupa pirmo reizi saņēma ielūgumu piedalīties Latvijas Televīzijas lielkoncertā «Nāc līdzās Ziemassvētkos!», kura dalībnieki būs cilvēki ar dažādām mentālās un fiziskās veselības problēmām no visas valsts.

Sākums – Latvijas Kultūras akadēmijā
Rundāliešu uzvedums «Man ir sapnis» 2020. gadā tika atzīts par labāko Zemgales reģiona atlasē. Drāmas terapijas grupas vadītāja saņēma atzinību no vērtētājiem par uzveduma saturu, formu un emocionālo rezonansi katra dalībnieka dvēselē. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām mūsu novados un reģionā tiek piedāvātas integrēšanās dažādas iespējas, taču drāmas terapijas jomā darbojas tikai Lilita Lauskiniece.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» režisore stāsta par impulsiem, kas mudināja pievērsties Latvijā vēl mazpazīstamai jomai: «Pirms desmit gadiem biju Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studente. Reiz pasniedzēja man ieteica apmeklēt drāmas terapijas kursus. Tas nebija obligāti, bet aizgāju uz nodarbībām, ko organizēja Latvijas Mākslas terapijas asociācija. Saskāros ar sev gluži nezināmu jomu un pavisam drīz sapratu, ka vēlos tajā iedziļināties. Izšķīros par drosmīgu soli, uzrunājot Rundāles novada sociālā dienesta darbiniekus un lūdzot man dot iespēju mūsu pašvaldībā ieviest drāmas terapiju cilvēkiem ar mentāliem traucējumiem. Kolēģi bija saprotoši, ieinteresēti, atvērti jauniem izaicinājumiem. Drāmas terapijas galvenais uzdevums ir pārnest cilvēku iekšējos pārdzīvojumus uz tēliem, kas grupā tiek izspēlēti. Es īpaši uzsveru vārdu «grupa», kas nozīmē kopīgas līdzdarbošanās iespēju.»

Citāda pasaules uztvere
Rundāles novada sociālā dienesta speciālistes savā teritorijā apzināja visus cilvēkus ar garīgiem traucējumiem un līdzīgām problēmām. Ģimenēm tika dota brīva izvēle, un pirmajā drāmas terapijas grupā iesaistījās vairāki cilvēki vecumā no 14 līdz 45 gadiem. Savukārt Lilita Lauskiniece nemitīgi turpināja izglītošanos, konsultējās ar saviem Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējiem un Latvijas Mākslas terapijas asociācijas speciālistiem.

L. Lauskiniece skaidro, ka nav svarīgi, vai cilvēkam ir 20 vai 40 gadu, jo visiem, kuri cieš no mentāliem traucējumiem, pasaules uztvere ir līdzīga kā četrgadīgiem bērniem. Taču viņiem, tāpat kā veselajiem, ir emocijas, sirdssāpes, izpratne par labo un ļauno – tikai citādākas. Viņi ļoti jūt noskaņojumu, reaģē uz to.

Režisore atklāj: «Es mīlu savas grupas dalībniekus, esmu pieķērusies viņiem, taču ne mirkli nedrīkstu aizmirst par striktu metodiku. Bez tās drāmas terapiju nav iespējams īstenot. Paskaidrošu dažas lietas. Šiem visiem cilvēkiem trūkst asociatīvās uztveres. It visu pasaulē viņi uztver tieši un konkrēti. Tāpēc jebkura nodarbība, ko vadu, ikviens uzvedums, ko iestudējam, ir balstīti šajā pieejā. Ik nedēļu notiek mēģinājumi, kuros veidojam 10 – 15 minūšu uzvedumus. Bez pacietības, mērķa apziņas un mīlestības to es nespētu izdarīt. Turklāt visi vīrieši un sievietes, kas savulaik tika pieteikti drāmas terapijā un kas darbojas pašlaik, nekad nebija satikušies grupā. Viņi pilnīgi izolēti dzīvoja savās ģimenēs, nenojaušot, ka būtu labi satikties ar sev līdzīgiem un komunicēt. Manuprāt, tas ir vissvarīgākais aspekts, jo tagad mēģinām kaut nedaudz mazināt atsvešinātību un šķietamo neiederību sabiedrībā.»

Dāvāt gaismu citiem
Ik gadu Rundāles novada drāmas terapijas grupa piedalās Zemgales reģionālajā skatē. Iepriekš viņi ar panākumiem izrādīja uzvedumu par Čārlija Čaplina laikmetu, bet dalībniekiem un režisorei bija īpaši mīļš uzvedums «Āfrikas pasakas», ko Lilita iestudēja kopā ar mūziķi Nilu Īli. Cilvēki, kas darbojas drāmas terapijas grupā, spēlēja afrikāņu instrumentu džambu. Tāpat drāmas terapijas grupas vadītāja sadarbojas ar horeogrāfi Agnesi Bordjukovu. Rundālieši ik gadu rāda uzvedumus Rundāles novada sadarbības pilsētās Lietuvā – Pakrojā un Linkuvā.

Pašlaik drāmas grupā ir astoņi vīrieši un sievietes, kas gana labi apguvuši sadarbošanās prasmes un priecīgi ierodas uz nodarbībām. Tomēr Lilita Lauskiniece piemetina: «Uzvedumos neviens dalībnieks sajūtas un izjūtas nespēj izteikt verbāli, tādēļ pati ierunāju tekstu, bet visa grupa aktīvi piedalās kustību partitūrā. Uzvedumā «Man ir sapnis» katrs cilvēks nosauc savu vārdu un izrunā devīzi «Man ir sapnis». Fonā skan Imanta Kalniņa mūzika, kuras maigajā plūsmā dalībnieki iekļaujas, cits citu uz skatuves pārsedzot ar savu ilgošanās plīvuru. Tad katrs ar gaismas laterniņu dodas meklēt ilgu zilo puķi – apziņā iemiesoto sapni. Kad puķe atrasta, dalībnieki, izmantojot lukturīšus, gaismu dāvā arī citiem cilvēkiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Drāmas terapijas kods – mīlestība pret citādo

Kategorijas