Nav universāla atbalsta

2020. gada 17. novembris 00:00

102

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš sarunā ar reģionālajiem medijiem Latvijas ekonomikas attīstības tendences vērtē pozitīvi
Valstij sarežģītajā situācijā pirmajā ārkārtējā stāvokļa nedēļā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rīkoja interneta tiešsaistes tikšanos ar reģionālajiem medijiem.

Aktuālākās tēmas bija «Covid-19», uzņēmējdarbības atbalsts, skatīja arī virkni citu jautājumu. Visaktuālākā, protams, bija «Covid-19» infekcijas izplatība un ierobežošana.

Cer uz mazāku saslimstību ar gripu
«Tas, kas visiem ir uz sirds, ir «Covid-19» pandēmija, kas skar visus. Redzam, ka saslimstība turpina pieaugt. Lai censtos apsteigt uzliesmojumu, nepietiek ar drošības pasākumiem un ieteikumiem, vajag reālus ierobežojumus, lai apgrūtinātu vīrusa iespēju pārlēkt no viena uz citu. Vīrusam patīk pulcēšanās slēgtās telpās,» pauda K. Kariņš. Esot jārēķinās ar garo inkubācijas periodu vīrusam – ja ierobežojumi stājās spēkā 9. novembrī, tad īsto efektu varēs sākt pamanīt tikai pēc 18. novembra svētkiem.

Inga Karlinska no portāla jelgavniekiem.lv interesējās, vai plāno īstenot ideju par «Covid-19» stacionāru Ķīpsalas hallē. Ministru prezidents atzina, ka veselības aprūpes sistēma jau praktiski ir pārslogota. Infekciju gultu skaits palielināts līdz 450 un var būt arī lielāks, bet – ja arī palielinās «Covid-19» pacientu skaitu, tad viņu ārstēšana notiks uz citu slimnieku rēķina. Turklāt nevis pat telpu vai aparatūras trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka trūkst kvalificētu mediķu. Telpu apjoma vienkārša palielināšana situāciju neatrisinās. «Lai slimnīcas varētu turpināt strādāt, ir jāpieņem stingri mēri, lai samazinātu saslimstību,» pauda K. Kariņš. Savukārt, lai ierobežojumu efekts kļūtu redzams, nepieciešamas vismaz divas nedēļas. Pieredze rādot, ka valstīs, kur ievieš stingrākus mērus, saslimstība samazinās. Pastāv arī cerība, ka šogad, pateicoties drošības pasākumiem, būs mazāka saslimstība ar gripu, kas varētu nedaudz uzlabot situāciju. Citas slimības drošības pasākumi neietekmē, arī tāpēc, lai varētu palīdzēt labāk visiem, nepieciešams samazināt saslimstību ar «Covid-19».

Ne mazāk, bet labāk
«Bauskas Dzīve» interesējās par to, kā pašreizējā situācija sasaucas ar veselības iestāžu reformu. Savulaik arī Bauskā bija infekcijas nodaļa ar speciālistiem, kas varētu palīdzēt pašreizējā situācijā, bet pašlaik slimnīcai ir aprūpes iestādes statuss.

Atbildot K. Kariņš uzsvēra, ka veselības iestāžu reformas plāns pieņemts jau 2017. gadā un arī pirms tam ilgstoši apspriests, kas nozīmē, ka tas nav pašreizējās valdības darba rezultāts, bet viņš atbalsta īstenoto reformu. «Mērķis ir slimnīcu pārprofilēšana, lai koncentrētu pakalpojumus un mediķus tur, kur viņi visefektīvāk varētu strādāt. Lai nav tā, kad ķirurgs ir lielā reģiona slimnīcā un nedaudz piepelnās divās trijās citās slimnīcās. Pavada daudz laika ceļā un ne vienmēr ir uz vietas tur, kur skaitās rezidējošais ķirurgs. No sistēmas viedokļa slimnieku rindas tādā veidā nekļūst īsākas. Tāpēc veselības aprūpes sistēmu mēģina koncentrēt pa pakalpojumu grupām. Ar domu, ka ir jāuzlabo mobilitāte, – kā ātrāk un labāk nogādāt pacientus tur, kur var palīdzēt, jo nevaram uzturēt visur Latvijā vienādi augstus pakalpojumus. Ir bijis, ka pacientu aizved uz slimnīcu, kur nespēj pat diagnosticēt, kur nu vēl izārstēt, bet slimnīca nevēlas atzīt, ka netiek galā. Plāns ir pareizi tendēts, bet, vai visas detaļas ir precīzas, to es nevaru komentēt. Pamatdoma – racionāli izmantot naudu un līdzekļus, sniedzot kvalitatīvu pakalpojumu,» komentēja Ministru prezidents.

Gaida vakcīnas
K. Kariņš informēja, ka testēšanas kapacitāte ir palielināta no pieciem tūkstošiem līdz astoņiem tūkstošiem dienā. Noslēdzies arī centralizētais iepirkums, un pirmās maskas valsts iestādēm piegādāja jau pirms Lāčplēša dienas. Pieņemti noteikumi, ka valsts un pašvaldības policija var piemērot sodu līdz 50 eiro par ļaunprātīgu maskas nevalkāšanu.

«Ir cerība, ka firma – vācu un amerikāņu kopdarbs – ir izstrādājusi vakcīnu, kam efektivitāte ir 90 procentu. Iespējams, ka pat šī mēneša laikā uzņēmums saņems pēdējās atļaujas, lai varētu sākt to ražot un izplatīt. Plānots, ka saražos 50 miljonus devu līdz gada beigām, vienai personai vajadzīgas divas šādas devas. Bet potenciālā Eiropas Savienības un ASV koptirgū ir 800 miljoni cilvēku. Tāpēc šī vakcīna uzreiz visu neatrisinās, bet ir cerības, ka arī citām firmām izdosies radīt savu vakcīnu. Mēs vakcīnām piekļūtu caur ES kopīgo iepirkumu. Vēl nav pilnīgi skaidrs, kāda būs piegādes ķēde, – minētajai vakcīnai nepieciešams -70 grādu piegādes režīms. Tā ir specifiskāka infrastruktūra, būs daudz izaicinājumu. Tas ir ilgtermiņa process, kuram jāgatavojas,» pauda K. Kariņš.

Trejāds atbalsts
Nopietnas izmaiņas skars uzņēmēju atbalstu ārkārtējā stāvokļa apstākļos, un Ministru prezidents uzskata, ka tās būs labvēlīgas.

«Sagatavota trejāda atbalsta pakotne. Esam mācījušies no pavasara pieredzes. Dīkstāves pabalsti būs neatkarīgi no nodokļu režīma – no 330 līdz 1000 eiro. Būs subsidētās darba vietas uzņēmumiem, ko neslēdz ciet. Būs subsīdijas – apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem. Tādā veidā ir paredzēta ļoti plaša atbalsta programma industrijām un nozarēm, kas ir visvairāk skartas,» pauda K. Kariņš.

Andra Gaņģe no Cēsu reģionālā laikraksta «Druva» pauda, ka izlemšana par atbalsta pasākumu nepieciešamību uzņēmējdarbībai un strādājošajiem līdz šim šķitusi samērā haotiska, un interesējās, vai vasarā ir radīti kādi plāni, kā darboties tālāk, pat ja vīrusa izplatība vēl vairāk palielinās.

«Mēs paņēmām trīs efektīvākās lietas. Pirmdien to visu izstrādāja, otrdien apstiprināja. Jāatceras, ka parasti šādas programmas ievieš ilgāk – pat līdz pusgadam. Visu varētu labāk, bet, līdzīgi kā pavasarī, strādāsim uz šīs bāzes un kaut ko piekoriģēsim. Mainās apstākļi, un mums šiem apstākļiem ir jāstrādā līdzi. Nav iespējami universāla veida pabalsti visām krīzēm. Atvainojos, ja valdības darbs ir licies haotisks, bet ir tieši tēmēts, lai «uzrunātu» konkrēto situāciju, kur mēs esam,» tā Ministru prezidents.

Viņš uzsvēra, ka nepārtraukti seko līdzi ekonomikas rādītājiem. Neraugoties uz problēmām, ekonomika uzrādot spēcīgas un veselīgas izaugsmes tendences – šogad viens no mēnešiem bijis Latvijas eksporta rekorda mēnesis. «Tomēr labi saprotam, ka ierobežojumi samazinās iekšējo patēriņu un tam būs efekts uz ekonomiku,» atzina Ministru prezidents.

Reformu neapturēt
Žurnālistiem aktuāls bija arī administratīvi teritoriālās reformas jautājums. Izrādās – klīst dažādas runas neformālā līmenī, ka reformu apturēs vai kaut ko mainīs.

«Man nav informācijas, ka mainīs lēmumus vai apturēs. Kad kandidējām uz Saeimu un veidojām valdību, tā bija tēma, kas visām partijām bija līdzīga, ka šāda reforma ir jāveic. Neesam tik bagāti, lai uzturētu tik daudz infrastruktūras vienlaikus. Savulaik Latvijā viss bija tendēts uz trīs miljonu apdzīvotību, toties tagad esam zem diviem miljoniem, bet nepieciešams nodrošināt līdzīgi kvalitatīvu pakalpojumu visā valsts teritorijā,» pauda K. Kariņš.

Viņš informēja, ka reformai plāno izmantot atlabšanas fonda naudu no Eiropas Savienības, kas ļautu īstenot dažādus pasākumus izglītības, veselības aprūpes un infrastruktūras atbalstam. Potenciālā summa var sasniegt pat divus miljardus eiro. «Tur būtu nauda reģionālajiem ceļiem, kā arī veselības aprūpes sistēmai – tas būtu valsts sešām septiņām lielākajām slimnīcām. Arī skolu infrastruktūrai,» pauda K. Kariņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nav universāla atbalsta

Kategorijas