Latvijas svētki Bauskā laika griežos

Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja vēstures nodaļas vecākais speciālists

2020. gada 17. novembris 00:00

540

Valsts gadadienu atzīmēšana – ar parādēm, karogiem, baznīcu zvaniem un patriotisku uzrunu translēšanu

Svētkos, 18. novembra priekšvakarā, piedāvājam atskatīties, kā šo dienu svinēja Latvijas Republikas pirmajos gadu desmitos. Svētku tradīcijas veidojas pamazām, to var teikt arī par šī datuma atzīmēšanu.

Pirmais likums par svinamām dienām
1919. gadā Latvijas valsts pirmā gada jubilejas svinēšana nenotika, jo tobrīd vēl risinājās sīvas cīņas pret «bermontiešiem», it sevišķi Zemgalē. Bauska tikai 17. novembra rītā tika atbrīvota, bet karadarbība turpinājās tepat netālu, uz Jelgavas pusi. Protams, ka šādos apstākļos toreizējiem iedzīvotājiem prāts nenesās uz svinēšanu.
1920. gada 21. janvārī tika pieņemts «Likums par valdības un pašvaldības iestādēs svinamām dienām», un 18. novembris ieguva valsts svētku statusu. Bauskas pilsētas valde tā paša gada 15. novembrī atvēlēja 600 rubļus Latvijas proklamēšanas piemiņas dienas svinēšanai, bet nav zināms, kā šī summa tika izlietota. Trīs dienas vēlāk pilsētas valdes namā notika svinīga domes sēde, kurā tika teiktas gan svinīgas runas, gan ar klusuma brīdi godināti Brīvības cīņās kritušie. Pilsētas galva Juris Varenais deputātus informēja, ka ir notikusi kopīga sanāksme ar Bauskas biedrību un citu sabiedrisko organizāciju līdzdalību un tajā nolemts «par piemiņu šai dienai dibināt pie Bauskas Valsts vidusskolas stipendiju». Domnieki šo ieceri atbalstīja vienprātīgi un nolēma šim fondam ziedot 5000 rubļus trūcīgo audzēkņu atbalstam.

Sākās lāpu gājiena tradīcija
Turpmākajos gados svētku svinēšana gāja plašumā. Visā Latvijā iestādes, uzņēmumus un privātmājas izgreznoja ar valsts karogiem, vakarā daudzu ēku fasādes tika izgaismotas. Dažādas iestādes un organizācijas rīkoja svinīgas sēdes, notika svētku koncerti un teātra izrādes. Par neatņemamu svētku tradīciju kļuva karaspēka, aizsargu, ugunsdzēsēju un citu organizāciju parādes un svinīgi gājieni ar ziedu nolikšanu kritušo brīvības cīnītāju atdusas vietās.

Latvijas Republikas pirmo piecu gadu jubileju jau atzīmēja vērienīgāk. Tieši 1923. gadā sākās lāpu gājiena tradīcija galvaspilsētā. To rīkoja Rīgas ugunsdzēsēju organizācijas un Latvju nacionālais klubs, lāpu gājiens noslēdzās pie Nacionālā teātra ēkas, kur 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas Republika.

Tam laikmetam atbilstošs
patētisks vēstījums bija ievietots 1923. gada «Bauskas Vēstneša» pirmssvētku numura ievadrakstā: «Tautu dzīvē ir neaizmirstami brīži. Kā gaiši degoši sārti tie plūdina savas liesmas pāri gadsimteņu miglai un ir ceļa rādītāji paaudžu paaudzēm. Mēs varam saukties par laimīgiem, ka liktenis mums lēmis pārdzīvot vienu no tādiem brīžiem – 18. novembri 1918. gadā. Tad dzima Latvijas valsts. Mūžības bezdibeņos nogrima vergu tumšās, smagās, apkaunojošu moku pilnās dienas, Lāčplēsis atmodināja tautas varoņgaru un atminēja nogrimušās pils – Latvijas valsts – vārdu. Un viņa cēlās augšā gaiša un mirdzoša. Gan pūta tai virsū savu dvašu visi pagātnes mošķi un nezvēri, tiem nebij vairs spēka aptumšot viņas cēlo mirdzumu. Pieci gadi ir pagājuši, Latvijas valsts ir izaugusi par stipru un vienotu organismu, ar lielām dzīvības spējām un stipru nākotnes gribu. Droši un neatlaidīgi tā ir centusies atbrīvot ceļus savai tāļākai attīstībai un izveidošanai. Un mums ir nešaubāma ticība, ka Lāčplēša gars, kas ir modinājis mūsu valsti, ir mūžam nomodā arī uz priekšu par viņu un viņas labklājību. Savas valsts piecu gadu patstāvības svētkus varam svinēt ar gaišu un drošu apziņu visas pasaules priekšā, jo mūsu ceļi vienmēr ir bijuši gaiši. Ne vien gaiši, arī svēti viņi ir, jo tie iet pār daudzu varoņu kapenēm. Pie Daugavas, pie Gaujas, pie Liel-upes, pie Ventas – viscaur dus mūsu varoņi. Neskaitāms ir viņu pulks. Viņi ir tie, kas, sevi ziedodami, ir devuši mums iespēju svinēt gaišos 18. novembra svētkus. Ar dziļāko godbijību tādēļ lai noliecamies šai dienā mūsu cēlo varoņu priekšā. Viņu piemiņā ir mūsu spēks.»

Latvijas valsts piecu gadu jubilejas svinības
«Bauskas Vēstneša» pēcsvētku numurā varēja lasīt par svinību norisi mūsu pilsētā. Tika rezumēts, ka iedzīvotāji «svētkus nosvinēja ar lielu sajūsmu un greznumu, kāds līdz šim Bauskā vēl nebija redzēts». Visa pilsēta bija izrotāta ar valsts karogiem, Valsts prezidenta Jāņa Čakstes, armijas komandiera Jāņa Baloža, kritušo pulkvežu Oskara Kalpaka un Frīdriha Brieža portretiem, bet vakarā tirgotavu un dzīvojamo namu logiem netika aizvērti slēģi un iekšpuse izgaismota gan ar elektriskām spuldzēm, gan svecēm un petrolejas lampām, bet citviet ielu malās tika aizdegtas tējas sveces metāla ietvarā. Tādējādi pilsēta tumsā izskatījās neierasti gaiša, un šos skatus apbrīnoja kā pilsētnieki, tā uz svētkiem sabraukušie lauku ļaudis.

Svētku svinēšana sākās ar svinīgu dievkalpojumu Svētā Gara baznīcā, pēc tam toreizējā Tirgus laukumā (tagadējā Rātslaukumā) uz parādi bija nostājušies 13. Bauskas aizsargu pulka vīri uniformās un ar ieročiem – gan kājnieki, gan jātnieki zirgos, vietējie ugunsdzēsēji spožās ķiverēs, dažādu organizāciju pārstāvji un skolēni. Tirgus laukumā plīvoja karogi un spēlēja pūtēju orķestris, te sanākušos uzrunāja Bauskas apriņķa priekšnieks Krišs Grēbers, pilsētas galva Juris Varenais un citas amatpersonas. Pēc tam visi klātesošie sastājās kolonnā ar orķestri priekšgalā un, karogiem plīvojot, devās uz Pilsdārza apstādījumiem, kur bija apglabāti četri Brīvības cīņās kritušie Latvijas armijas kareivji. Tolaik tur vēl piemineklis nebija uzstādīts, bet šie nelielie Brāļu kapi kalpoja kā svētvieta valsts svētkos. Šajā dienā to noklāja ar piemiņas vainagiem un ziediem.

Dienas gaitā notika svinīga sēde pilsētas domē, tur atbilstīgi tā laika tradīcijām nolēma nosūtīt apsveikuma telegrammas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimai. Svētku dienas izskaņā Ekonomiskās sabiedrības nama (tagadējā kultūras centra) zālē varēja noskatīties Valsts Bauskas vidusskolas sagatavoto izrādi – Jāņa Akuratera traģēdiju «Kaupo». Uz šo izrādi visas biļetes bija izpārdotas un zāle pārpildīta, vidusskolas ieņēmumi par šo izrādi bija 82 417 Latvijas rubļi jeb 1648,34 lati (tolaik lati vēl nebija pilnībā nomainījuši rubļus). Skolas padome nolēma pusi no šīs summas ieskaitīt 18. novembra stipendiju fondā, bet pārējo naudu izlietot jaunu mācību līdzekļu iegādei skolas kabinetiem un laboratorijai.

Divdesmitā gadskārta – plaši un iespaidīgi
Krietni plašāka un iespaidīgāka bija Latvijas desmitās dzimšanas dienas svinēšana, bet visvarenākās svinības pirms Otrā pasaules kara notika 1938. gadā, kad tika atzīmēta 20 gadu jubileja. Ja ie-skatās tā gada «Bauskas Vēstneša» pirmssvētku numurā, kurš bija četras reizes biezāks nekā ikdienā, tad tur var izlasīt visai plašu informāciju par 20 gados paveikto Bauskas apriņķī, pilsētā, pagastos, dažādās biedrībās un iestādēs. Protams, ka neizpalika tolaik par normu kļuvušie slavinājumi «tautas vadonim» Kārlim Ulmanim, piemēram, avīzes ievadraksta virsraksts: «Sekosim Vadonim – pretī mūžīgai Latvijai!».

1938. gada 18. novembra rītā sarkanbaltsarkano karogu rotātajā Bauskā skanēja visu baznīcu zvani, bet Svētā Gara baznīcas tornī bija izvietojies Bauskas aizsargu pulka orķestris un atskaņoja korāļu melodijas. Plkst. 10 notika svinīga pilsētas domes sēde, kurā piedalījās arī iestāžu un organizāciju vadītāji, kā arī visu konfesiju mācītāji. Pilsētas valde uz svētkiem bija sarūpējusi dāvanu paciņas bērnudārza audzēkņiem un nespējnieku patversmes iemītniekiem. Pēc tam notika svētku dievkalpojums pārpildītā Svētā Gara baznīcā, kur virs altāra bija novietots valsts karogs, bet abpus altārim atradās dažādu organizāciju karogi.

Tradicionālā svētku parāde togad notika pie dižākās Latvijas neatkarības laika ēkas – pilsētas pamatskolas nama (tagad – Bauskas Valsts ģimnāzija). Tika lēsts, ka tur bija sapulcējušies aptuveni 3000 dalībnieku, svētku uzrunu teica Bauskas apriņķa priekšnieks Arveds Blanks. Pēc tam visi devās pie Brīvības pieminekļa, kur tika novietots liels visu Bauskas organizāciju kopīgais vainags. Turpinājumā svinīgs pasākums notika Aizsargu namā (tagad – kultūras centrā), kur skatuves priekšā bija novietoti lauru kociņu, zaļumu vītņu un karoga lenšu ieskauti K. Ulmaņa un J. Baloža krūšutēli. Te tika translēta K. Ulmaņa radio uzruna no Nacionālā teātra, ko vēl plašāks klausītāju loks varēja dzirdēt Tirgus laukumā, kur bija izvietots izgaismots «skaļruņu tornis». Daudzu ēku fasādes bija izgaismotas ar prožektoriem, viskrāšņāk izskatījies Aizsargu nams, kura fasādi rotājis liels uzraksts «Par Vadoni». Pilsētas pamatskolas namu greznoja uzraksts «Visu Latvijai», prožektoru gaismā plīvoja liels Latvijas karogs Bauskas pils tornī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latvijas svētki Bauskā laika griežos

Kategorijas