BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atgādinājums

Atgādinājums

Latvijas likteņa līdzgaitnieki pandēmijas ēnā


Latvijai rīt 102. dzimšanas diena. Ciemiņu nebūs, jo pie saimes galda sasēduši nelūgti «viesi». Pulcēšanās vietas svētkos ir ciet, atvērtas tikai mūsu sirdis – Tēvzemei.

Tikai pusgadsimta brīvības,  ko pārplēsa Otrais pasaules karš un Molotova-Ribentropa pakta balstīts PSRS  bruņots iebrukums mūsu valstī un tās okupācija līdz 1991. gada 21. augustam.

Krasā statusu maiņa

Pēc 1941. un 1949. gada deportācijām uz Sibīriju tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju piešķīra  dažādus statusus. No mājām izrautos tuvinieki, radi un draugi klusībā dēvēja par aizvestajiem, šajā vārdā ieliekot jaušamu smeldzi. Lai vēlāk šos cilvēkus izdalītu no kaut cik uzticamajiem, ieviesās termins «izsūtītie».  Jau Atmodas gados – politiski vajātie. Savukārt tie, kuri padomju varai pretojās ar ieročiem rokās un cerību sirdī, bija gluži vienkārši bandīti. 1996. gadā Saeima pieņēma likumu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu. Mērķis – «novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu…»

Pēc valsts neatkarības atgūšanas tikām pie  kopīga  parupji un svešādi skanoša statusa – politiski represētie.  Esmu pārliecināta,  ka ne viens vien  no šajā gadsimtā dzimušajiem īsti neapjauš, kas aiz tā slēpjas, – varbūt tiešām bandīti, dzimtenes  nodevēji, kontrrevolucionāri utt., par ko liecina komunistu valdīšanas laikā čekistu sacerētās un tagad pieejamās apsūdzības. Tāpēc nereti par sevi atgādinām.

Rosība turpinās

Bauskas politiski represēto klubs (PRK) «Rēta» ir viena no vairāk nekā 50 Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) struktūrvienībām.  Pagājušajā gadā tā pārskatīja pastāvēšanas 30 gadu ilgo vēsturi, un pagurusī kluba valde  savas pilnvaras nodeva, varētu teikt, represēto jaunākajai paaudzei – Sibīrijā dzimušajiem.  Ir centība, ir vēlme rosīties, ja tikai koronavīruss biežāk ietu atvaļinājumā un vairs neatgrieztos nemaz.

Grupai no «Rētas» bijusi iespēja pērn maijā vēlreiz apskatīt pēc mērogiem gandrīz vai neaptveramo Likteņdārzu Koknesē, kad tur atklāja piemiņas ansambli Sibīrijas bērnu mātēm. Pēc izbraukumiem alkstošie šovasar vienu dienu ciemojās Vidzemē un pārveda ne tikai vizuālos iespaidus, bet arī atrādīja dziesmās iemēģinātās balsis.

LPRA Koordinācijas padomes sēdēs regulāri piedalās «Rētas» pārstāvis un uzzina jaunāko informāciju. Apspriests aicinājums ziedot Brīvības pieminekļa Rīgā izgaismošanai pēc eksprezidenta Valda Zatlera ierosinājuma. Nolemts šajā akcijā piedalīties individuāli. Uzklausīta  Ogres politiski represēto kluba priekšsēdētāja vietnieka Edmunda Būmaņa iniciatīva veidot bibliogrāfisku katalogu grāmatām, kurās politiski represētie stāstījuši par pārdzīvoto. Par bibliogrāfisku retumu jau kļuvušas staļinisma upuru liecības «Rētas» (2001) un «Aizmirstībai nepakļauti» (2003), izdevēja  SIA «Bauskas Dzīve».

Ikgadējais LPRA organizētais salidojums Ikšķilē  diemžēl šoruden  nevarēja notikt. Toties pērn izdevās nosvinēt LPRA 30. gadadienu Ogrē, kur apvienība tika dibināta 1989. gadā. «Rētu» pārstāvēja tās jaunākā paaudze.

Izdevās arī valsts augstāko apbalvojumu pasniegšana, kas nevarēja notikt šī gada maijā valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ. Viestura ordeni Mihalīnai Supei  Ordeņu kapitula pārstāvji pasniedza Bauskā 1. septembrī.

Pirms gada sadarbībā ar Bauskas novada izglītības nodaļu sekmējās realizēt mūsu «ideju ģeneratora» Jāņa Zemtauta priekšlikumu  11. novembrī trīs pilsētas skolu audzēkņiem iziet ielās un sadoties rokās, veidojot simbolisku  Brīvības ķēdi, raisot jauniešos nojausmu  par «Baltijas ceļu» uz neatkarību pirms 30 gadiem. «Rētas» vēlējums, lai, apstākļiem mainoties, šī akcija kļūtu par tradīciju.

Globālās pandēmijas dēļ nenotika saruna ar skolu jauniešiem «pie apaļā galda» par grāmatām un lasīšanu, kavēta arī Bauskas Centrālās bibliotēkas bibliogrāfes Laimdotas  Ozoliņas un Bauskas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Daigas Telneres iecerētā drūmās pagātnes liecinieku un audzēkņu digitālā sasaukšanās, veltīta 1941. gada deportāciju 80 gadu atcerei.

«Nākotnes nams» būs!
Ar gandarījumu uzņemta vēsts, ka arhitekta Gunāra Birkerta plānotā Okupācija muzeja pārbūves un piebūves projekta «Nākotnes nams» īstenošanas darbi tuvojas noslēgumam. Ieceri bijušā Strēlnieku muzeja ēkai piebūvēt gaišu pagarinājumu arhitekts raksturojis kā metaforu – no tumšās pagātnes uz apskaidrotu nākotni. Galvenais  «Nākotnes namā» būs jaunā pastāvīgā ekspozīcija. Sabiedrībai nodot kompleksu iecerēts 2021. gada pavasarī, ja to nekavēs kovids.

Uzsākta komunistiskā okupācijas režīma upuru  piemiņas memoriāla kompleksa izbūve pēc tehnoloģiski un arhitektoniski sarežģīta projekta. Memoriāls piekļausies muzeja ēkai Daugavas pusē 10 metru augstumā un 18 metru platumā (ar pazemes daļu), tajā būs izvietota arī memoriāla mākslinieciskā daļa ar iekļaujošo skaņutelpu. Turpinās arī Strēlnieku laukuma labiekārtošana.

«Ar memoriāla izveidi valsts būs atdevusi savu parādu represiju upuriem un viņu ģimenēm, nodrošinot pienācīgu vietu un veidolu viņu piemiņas saglabāšanai,»  Strēlnieku laukumā Rīgā notiekošo komentējis LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.

Forums «Covid-19» ēnā
Šī gada pavasarī mediji izplatīja ziņu, ka  17. martā Valsts prezidents Egils Levits īpaši godinās Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku piemiņu, Rīgas pilī rīkojot forumu «Nacionālās pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā».

Izvēlētais datums ir simbolisks – 1944. gada 17. martā profesora Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiskā  atjaunošana.  Prezidents ir aicinājis Saeimu šo dienu noteikt par visas Latvijas Nacionālās pretošanās kustības atceres dienu, uzsvērdams, ka tas būs svarīgs atgādinājums – neatkarīga un demokrātiska Latvija ir jāsargā arī šodien.

Diemžēl forums zināmo iemeslu dēļ nenotika. Bija paredzēti vairāki atceres pasākumi, izsūtīti ielūgumi, arī Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem  Bauskas novadā – Intai Puriņai, Ernestam Rudzrogam, Mihalīnai Supei, Jānim Zemtautim un Veltai Žirbai. Viņi nenobijās no sarkanajiem iebrucējiem, viņi pretojās, viņi cīnījās un dārgi maksāja par to. Viņiem valsts svētku salūtā Andreja Eglīša dzejas rindas: «Liec zobenu zem galvas un dziļi neiemiedz,/ Tavs gods un tēvu zeme tev cieši dusēt liedz.»

«Rētas» dalībnieki apzinās līdzcilvēku atsaucību un labestību, kuri blakus, kuri pašvaldībā, citās institūcijās un organizācijās, vēlot gaišus svētkus. Latvijas dzimšanas dienā stipru garu un ticību labajam likteņa  līdzgaitniekiem un visiem mūsu novadu ļaudīm ar vienotu statusu – savējie!