Daži bērniņi pasaulē ierodas tik viegli kā cukura paciņa

Šodien – Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienā – pieredzē dalās četru bērnu māmiņa Bauskā
Valsts pamats – ģimene, tās nākotne – bērni, tālab pirmssvētku numura atvērumā tieši par šīm vērtībām.
Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena ir šodien, 17. novembrī. Laikraksts «Bauskas Dzīve» iepazīstina ar baušķeniekiem Ozoliņiem – dvīņiem Gustavu un Luīzi, kam nesen apritējis gadiņš, un viņu māmiņu Sanitu.
Priekšlaikus dzimis ir bērniņš, kurš nācis pasaulē no 22. līdz 36. grūtniecības nedēļai. Priekšlaicīgas pasaulē ir 5 – 10% no visām dzemdībām, Latvijā – aptuveni 6%. Mūsu valstī ik gadu priekšlaikus piedzimst aptuveni 1000 bērnu, vēstī Veselības ministrijas informācija.
Dzimtā vairāki dvīņi
Sanitu Ozoliņu intervējām pastaigas laikā Bauskas pilskalnā, kur viņa bija devusies kopā ar savām atvasēm – dvīņiem Gustavu un Luīzi. Sanitas dzimtā ir vairāki dvīņi, tāpēc nebija pārsteigums, ka arī viņai būs dvīņi.
«Vienmēr esmu tos gribējusi. Bēbīšiem bija jādzimst decembrī, bet dzīvē reizēm notiek ne tā, kā paredzēts, un mazuļi pasteidzās šajā pasaulē ierasties krietni agrāk – jau oktobrī. Lūk, tā diena visiem bija šoks! It kā jāpriecājas, ka mazuļi ir piedzimuši, bet šo faktu aizēnoja neziņa, bailes un satraukums,» atceras Sanita, «pirmās dienas bija prātam neaptveramas, emocionāli ļoti grūtas, domāju vienīgi par bērniņu veselību, jo viņus ieraudzīju tikai pēc vairākām stundām, guļot inkubatoros, pieslēgtus pie daudziem aparātiem un pavisam maziņus. Tajā brīdī man ļoti palīdzēja tuvinieku un draugu atbalsts – viņi lūdzās par manām mazajām sirsniņām. Paldies viņiem par to!»
Arī sarunājoties ar «Bauskas Dzīvi» Sanita valda asaras, jo tas viņai bija grūts laiks. «Kavējoties atmiņās pirms gada, atceros, ka toreiz mana sirds bija mierīga par personālu, kas slimnīcā strādā no visas sirds ar šiem bērniņiem, kuru svars pielīdzināms cukura paciņas vieglumam. To lielo mīlestību un rūpes par katru bērniņu varēja redzēt. Mediķu darbs ir milzu pateicības vērts,» pārliecināta Sanita.
Jāmaina sabiedrībā esošie stereotipi
«Šodien noteikti aizlūgsim par visiem pirms laika dzimušiem bērniem, lai laba veselība un liela mīlestība virmo viņiem apkārt. Tikai paši piedzīvojot priekšlaicīgas dzemdības, mēs spējam novērtēt, saprast līdzīgos. Pagājušajā gadā mēs vēl bijām slimnīcā 17. novembrī. Netālu esošajā baznīcā bija dievkalpojums un pasākums šīs dienas atzīmēšanai, kurā piedalījās ģimenes un mediķi, tomēr es nevēlējos to apmeklēt. Laikam tajā brīdī biju stereotipu varā, līdzīgi kā liela daļa sabiedrības, domājot, ka priekšlaikus dzimuši bērni augs ar veselības problēmām, un to pieņemt man bija grūti. Protams, tagad es tā vairs nedomāju,» atzīst četru bērnu mamma Sanita.
S. Ozoliņa turpina kavēties atmiņās: «Dvīņiem atrodoties inkubatoros, man jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas ārste teica, ka mums šeit vairs nav, ko darīt, jo ar bērniņu veselību viss ir kārtībā un jāiet uz nākamo posmu – došanos uz palātu. Mazuļiem atlika pieņemties svarā vismaz līdz diviem kilogramiem, un tad varēja doties mājās pie brāļiem, kuri nebija mazuļus satikuši septiņas ļoti garas nedēļas.»
Valstī nepilnīga pabalstu politika
Priekšlaikus dzimušie bērniņi ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas «Follow up» novērošanas programmā līdz divu gadu vecumam. «Viņus ik pēc diviem mēnešiem apskata neonatologi (neonatologs ir bērnu ārsts, kurš specializējies jaundzimušo aprūpē un ārstēšanā – red.), kas pārbauda viņu veselību un attīstību. Vairākums bērniņu līdz divu gadu vecumam ir panākuši līdzaudžus,» teic Sanita.
S. Ozoliņa uzskata, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts bērniem. «Protams, mēs bērnus radām savai laimei un priekam. Un es lepojos ar savu ģimeni – vīru Raimondu un bērniem: Valteru, Tomu, Gustavu un Luīzi. Tomēr, dvīņiem piedzimstot, viss nepieciešamais ir jāgādā dubultā, jau sākot no elementārām lietām, kā gultas, drēbes, autiņbiksītes. Izmaksas ir krietni lielākas, bet pabalsts par katru dvīni ir 171 eiro mēnesī,» informē dvīņu mamma.
Sanita atklāj pabalsta izmaksas problēmu un iesaka, kas valdībai tomēr būtu jāpārskata: «Bēbīšiem, kas ir dzimuši pirms laika, ir koriģētais vecums, kas ir būtiski jāņem vērā vecāku pabalsta jeb «māmiņalgas» izmaksā. Ja šo pabalstu izmaksā līdz bērniņa pusotram gadam, tad priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem to vajadzētu izmaksāt, raugoties uz koriģēto vecumu, tātad, «pabīdīt» izmaksu par tik mēnešiem, par cik zīdainis piedzima pirms laika. Sanāk, ka šādi bērniņi, sasniedzot pusotra gada vecumu, nemaz neatbilst tam, jo attīstība viņiem ir vēlāka par laikā dzimušiem mazuļiem. Ļoti ceru, ka nākotnē tomēr valsts amatpersonas šo jautājumu atrisinās.»
Vecāku pabalsts ir piesaistīts konkrētam bērniņa vecumam
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktores vietniece Zita Mustermane «Bauskas Dzīvei» skaidroja pašlaik spēkā esošo pabalstu piešķiršanas kārtību:
– Priekšlaikus dzimuša bērniņa māmiņa maternitātes pabalstu saņem tikpat ilgi kā tad, ja bērns piedzimis noteiktajā laikā. Vienīgais negatīvais faktors priekšlaikus dzimuša bērna gadījumā ir īsāks vecāku pabalsta saņemšanas ilgums, jo šis pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna konkrēta vecuma sasniegšanai (1 gada vai 1,5 gadu vecumam), jo pēc bērna dzimšanas ir bijis ilgāks maternitātes pabalsta saņemšanas laiks, nekā bērnam piedzimstot noteiktajā laikā. Tātad vecāku pabalsts ir piesaistīts konkrētam bērniņa vecumam. Fakts, ka bērniņš pasaulē pieteicies agrāk, nekā sievietei būtu pienācis laiks doties grūtniecības atvaļinājumā, nebūt nenozīmē, ka tādējādi tiek zaudētas vai ierobežotas tiesības uz maternitātes pabalstu.
Likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. panta piektā daļa nosaka, ka sievietēm, kurām dzemdības notikušas pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu apmaksā šī panta pirmajā – ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, t. i., maternitātes pabalstu piešķir tieši tāpat kā vispārējos gadījumos.
Ja dzemdības sākušās pirms noteiktā laika un tādējādi nav izmantotas visas pienākošās grūtniecības atvaļinājuma dienas vai šis atvaļinājums vispār vēl nav piešķirts – sievietei pilnībā tiek piešķirts viss grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, un to aprēķina kopā, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām. Šādos gadījumos neizmantotās grūtniecības atvaļinājuma dienas vai viss atvaļinājuma periods tiek pieskaitīts dzemdību atvaļinājumam. To nosaka Darba likuma 154. panta pirmā daļa.
Ja darba nespējas lapa B sakarā ar grūtniecību sievietei nav bijusi izsniegta (jo nav bijis vēl pienācis laiks tās izsniegšanai), tad šādos gadījumos no bērniņa pasaulē nākšanas dienas sievietei izsniedz gan grūtniecības, gan dzemdību lapu. Atšķirībā no gadījumiem, kad bērniņš pasaulē nāk plānotajā laikā un darbnespējas lapa B sakarā ar grūtniecību tiek izsniegta par 56 vai 70 kalendārajām dienām pirms dzemdībām, šādos gadījumos grūtniecības lapu izsniedz par periodu pēc bērniņa dzimšanas.
Ja pēc dzemdību atvaļinājuma sievietei tiks piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums – ar šī atvaļinājuma piešķiršanas dienu rodas tiesības pieprasīt un saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 gada vai 1,5 gadu vecumam. Šādos gadījumos veidojas situācijas, kad vecāku pabalsta saņemšanas laiks var būt nedaudz mazāks, jo gan grūtniecības, gan dzemdību atvaļinājums tiek piešķirts par periodu pēc priekšlaikus dzimušā bērniņa nākšanas pasaulē. Tomēr pastāv izvēles iespēja – ja aprēķinātais maternitātes pabalsts ir mazāks nekā vecāku pabalsts, persona var izvēlēties, kuru pabalstu saņemt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»