Iznācis kultūrvēsturisks izdevums par Latvijā reģistrētiem dzimtu ģerboņiem

Daiga Katrīna Bitēna, projekta «Bibliotēka» koordinatore un satura veidotāja

2020. gada 13. novembris 00:00

Iznācis kultūrvēsturisks izdevums par Latvijā reģistrētiem dzimtu ģerboņiem

Tuvojoties Latvijas valsts svētkiem, klajā nācis izdevums «Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā», kura tapšanā piedalījušās daudzas Latvijā un pasaulē dzīvojošas ģimenes un dzimtas. Izdevums, kas sastāv no divām grāmatām, uzskatāms par unikālu projektu gan Latvijas grāmatniecības kontekstā, gan arī heraldikas kā vēstures apakšnozares kontekstā. Izdevums radīts sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju. Rundālietis mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas «Dzimtu ģerboņi» ievadu.

Vēsturiska, teorētiska, zinātniska un praktiska informācija
«Izdevuma pirmā grāmata ir teorētiski zinātniska. Tajā pirmo reizi Latvijas heraldikas vēsturē apkopoti 97 dzimtu un septiņu reliģisko personu ģerboņu apraksti un attēli, kā arī heraldikas terminu vārdnīca,» informē Ramona Umblija, izdevuma koncepcijas autore, sastādītāja un redaktore. «Savukārt otrajā grāmatā iespējams iepazīties ar dzimtu ģerboņu turētāju stāstiem, kas atklāj saknes, no kurām katras dzimtas ģerbonis izaudzis. Tieši šajā salikumā ir lielākā vērtība. No vienas puses izdevums sniedz vēsturisku, teorētisku un zinātnisku informāciju, bet no otras – ļauj ieskatīties Latvijas dzimtu vēsturē un fotoalbumos.»

Darbs abu grāmatu izstrādē noritējis nepilnus trīs gadus. Paralēli izdevuma sagatavošanas procesam lasīšanas veicināšanas projekta «Bibliotēka» komunikācijas kanālos sabiedrība arī informēta un izglītota par dzimtu ģerboņu būtību, nozīmi un veidošanu. Tapuši daudzi videomateriāli, tajā skaitā 15 minūšu gara dokumentālā filma, kurā izskaidrota dzimtas ģerboņa loma gan vēsturē, gan mūsdienu sabiedrībā. Radušās arī jaunas tradīcijas, piemēram, ikgadējs «Dzimtu saiets» vasaras vidū, kas pulcē ģimenes ar oficiāli reģistrētiem ģerboņiem. Informatīvie pasākumi un citas aktivitātes rezultējušies ar augošu sabiedrības interesi par dzimtu ģerboņu izveidi – izdevuma tapšanas laikā Latvijā reģistrēto dzimtu ģerboņu skaits ir palielinājies par 48%.

Viens no Latvijas 100 gadu jubilejas projektiem
Izdevums uzskatāms par vienu no Latvijas 100 gadu jubilejas projektiem. Par izdevuma klajā nākšanas dienu tiek pieņemts 9. novembris, kad bija paredzēti vērienīgi grāmatas atvēršanas svētki Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, ko pandēmijas radīto apstākļu dēļ nācās atcelt. Organizatori sola, ka tikšanās tomēr būs, – tā tiks organizēta, tiklīdz apstākļi to ļaus. Izdevuma komunikācijas kampaņa tiek plānota visa 2021. gada garumā.

Izdevuma izstrādē strādājusi redkolēģijas komisija astoņu cilvēku sastāvā. Izdevuma koncepciju un saturu veidojusi mākslas zinātniece Ramona Umblija. Projektu vadījusi Jekaterina Belokoņa, viņa arī izdevuma līdzautore. Latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas speciālists Imants Lancmanis rakstījis izdevuma pirmās daļas «Dzimtu ģerboņi» ievadu. Zinātniece, filozofe, starptautiska eksperte semiotikā Daina Teters ir izdevuma otrās daļas «Dzimta un ģerbonis» ievada autore. Vēsturnieks un heraldikas speciālists Armands Vijups veidojis heraldisko vārdnīcu un ģerboņu heraldiskos aprakstus angļu valodā. Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs konsultējis izdevuma mākslinieciskā noformējuma veidošanā. Savu pienesumu devusi arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga un «Baltic International Bank» galvenais akcionārs, latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs. Izdevuma māksliniecisko noformējumu veidojusi māksliniece Tatjana Raičeņica; fotosesijas – Santa Savisko-Jēkabsone. Abu grāmatu izdevēja ir «Baltic International Bank».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iznācis kultūrvēsturisks izdevums par Latvijā reģistrētiem dzimtu ģerboņiem

Kategorijas