Patērētājs raugās dabas virzienā

Sagatavojusi Ruta Keiša, izmantojot LLKC materiālus

2020. gada 13. novembris 00:00

252

Par Eiropas Zaļo kursu – videi draudzīgu piena ražošanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Valsts lauku tīklu rīkoja starptautisku tiešsaistes konferenci «Klimatam un videi draudzīga piensaimniecība Eiropas Zaļā kursa ietvaros. Bioloģiskās piensaimniecības potenciāls nākotnē».

Konferencē 3. novembrī piedalījās dalībnieki no daudzām pasaules valstīm – Ķīnas, Argentīnas, Čīles, Meksikas, Dienvidāfrikas, Zambijas, Kenijas, Irānas, Krievijas, Gruzijas un vairākām Eiropas valstīm.

Perspektīvākais nākotnē
Tika diskutēts par dažādiem piena veidiem ar mērķi noskaidrot, kurš būtu perspektīvākais nākotnē un tā ražošana atbilstu Eiropas Zaļā kursa prasībām. Ar savu skatījumu dalījās IFCN piena pētniecības centrs, Īrijas Kooperatīvu asociācija un jaundibinātais Baltijas kooperatīvs «SCE E-piim», kurā apvienojušies Igaunijas un Latvijas piensaimnieki. Galvenā šo organizāciju pārstāvju atziņa ir tāda, ka konvenciāli ražotais piens jo-projām būs pieprasīts, tomēr nākotnē arvien vairāk patērētājs vēlēsies pienu, kurš tiek ražots klimatam un videi draudzīgā veidā.

Konferencē tika noskaidroti arī svarīgākie stratēģijas «No lauka līdz galdam» lopkopības nozares elementi, kurus prezentēja «COPA-COGECA» pārstāvis, bet Dānijas Lauksaimniecības un pārtikas padomes pārstāvis iepazīstināja ar emisiju novērtēšanu un optimizēšanu piena lopkopībā ar «NorFor» ēdināšanas programmu. Savukārt LLKC speciālisti iepazīstināja konferences dalībniekus ar bioloģiskā piena ražošanas izmaksām un būvniecības risinājumiem emisiju samazināšanai ģimenes saimniecību robotfermās.

Neaizvietojams pārtikas produkts
Konferenci vadīja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis un LLKC lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere. Kādi ir viņu komentāri?

Mārtiņš Cimermanis: «Patiess prieks, ka ar konferences saturu esam ieinteresējuši piedalīties piena nozarē iesaistītos no visas pasaules. Tas tikai apstiprina, ka vides un klimata izaicinājumi ir aktuāli arī ārpus Eiropas. Piena pētniecības centra IFCN prognozes liecina, ka pieprasījums pēc piena un tā produktiem nākotnē pieaugs. 30 gadu perspektīvā konvencionālais piens joprojām būs pieprasīts. Bioloģisks, CO₂ neitrāls, izcelsmes vieta – ir tikai daži no nosaukumiem, ko patērētājs nākotnē arvien vairāk meklēs, izvēloties piena produktus. Ņemot vērā nākotnes tendences, Latvijas piena nozarē strādājošajiem ir jāatrod savs ceļš, kā sasniegt patērētāju.»

Silvija Dreijere, LLKC lopkopības nodaļas vadītāja, «Bauskas Dzīvei» skaidroja, ka līdzīgas konferences notikušas jau agrāk, bet šoreiz tās aktualitāti noteicis Eiropas kopīgais jautājums par videi draudzīgu piena ražošanu Eiropas Zaļā kursa kontekstā. Cilvēce lieto uzturā pienu un piena produktus jau vismaz 4000 gadus, jo tas nodrošina mūsu organismu ar vitāli svarīgām aminoskābēm, minerālvielām un vitamīniem. Neatkarīgi no dažādām tendencēm, arī nākotnē piens būs neaizvietojams pārtikas produkts.

«Kopīgais uzdevums ir ražot to kvalitatīvu videi un klimatam draudzīgā veidā. Konference deva ieskatu, ka tas ir ekonomiski iespējams un no patērētājiem ir attiecīgs pieprasījums. Patīkami bija tas, ka straujā tehnoloģiju lietošanas ienākšana ļāva mums pasākumu pacelt starptautiskā līmenī un nodrošināt ārpus Eiropas esošu valstu viedokli. Pārējai pasaulei mēs neapšaubāmi esam Eiropas daļa un interesanta tieši ar to, ka uzturā salīdzinoši daudz patērējam piena produktus ar augstu pievienoto vērtību,» sacīja S. Dreijere.

Svarīga govju ilgmūžība un laba rupjā lopbarība
Silvija Dreijere atzina, ka mums jāņem vērā un to esot uzsvēruši arī citi konferences dalībnieki, ka patērētājs arvien vairāk pieprasa un sagaida no ražotāja piena produktus ar savu īpašu stāstu vai noskaņu, kāda, piemēram, dzirdēta par Austrijas laimīgajām govīm Alpu pļavās. Nav mūsu pļavas sliktākas, taču mums vēl jāiemācās veidot savas leģendas, turklāt tā, lai produkts arī dotu tam atbilstošu kvalitāti.

Vai piens no Latvijas pļavās ganītām govīm ir kaut kas neiespējams? Nebūt nē, un tirgus tendences rāda, ka aug pieprasījums tieši pēc šādiem produktiem, kas radīti tuvu dabiskajiem apstākļiem. Vārdam «piens», šķiet, piemīt īpaša maģija, jo to iemanās izmantot tādos dzērienu nosaukumos kā mandeļu piens, auzu piens, taču tajos patērētājs atradīs tikai vārdu, īsta piena tur nav, esot pat laboratorijās ķīmiski sintezēts piens. Konferencē vairāk domāts par to, kā izprast patērētāju un to, cik ļoti tas raugās dabas un visa dabiskā virzienā.

S. Dreijere pauda: «Manas galvenās atziņas ir, ka piena apjoma samazināšana Latvijā nav nepieciešama, lai ganāmpulka uzturēšana būtu videi draudzīga, ar minimālām CO₂ emisijām. Kvalitatīvu produkciju varam saražot, atgriežoties pie govju ilgmūžības un labas rupjās lopbarības.»

LLKC veiktajā pētījumā par konvencionāla un bioloģiska ganāmpulka piena pašizmaksām skaitļi liecina, ka konvencionālajā tas ir 0,31 eiro kilogramā, bet bioloģiskajā 0,32 eiro par kilogramu. Pētījums arī apliecina, ka lielāko izmaksu daļu, līdz 56 procentiem, veido pašražotā lopbarība, tehnikas nolietojums, nodokļi, darba algas un degviela. Savukārt būtisks konvencionālā piena izmaksu rādītājs ir loģistika – jo mazāks piena daudzums, jo mazāk uzpircējs varēs samaksāt tā ražotājam. Zaļā kursa realizēšanai ir būtiski veicināt biopiena pārstrādi un lielāku cenu par to, lai motivētu zemniekus ražot pienu ar bioloģiskajām metodēm. Taču jāatzīst, ka bioloģiskā piena ražošana prasa no zemnieka vairāk zināšanu, pat ja no vienas govs iegūst mazāk kilogramu piena.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Patērētājs raugās dabas virzienā

Kategorijas