Mārtiņdiena atnāk «pašā maizes laiciņā»

2020. gada 10. novembris 00:00

Svētku svinēšana senatnē un tradīcijas godāšana mūsdienās

Mārtiņa diena –10. novembris – tiek uzskatīta par rudens beigām un ziemas sākumu. Līdz šai dienai jāpabeidz visi rudens darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme. Mārtiņos sākas maskošanās periods, kas ilgst līdz pat Meteņiem. Mārtiņa dienas ķekatniekus sauc par Mārtiņa bērniem. Mārtiņos bagātīgi mielojas, zīlē nākotni, pareģo laikapstākļus.

Kauj gaili un vistas
Mārtiņdienā mājas saimniekam bija jāņem gailis, jāiet uz stalli, tas jānokauj un asinis jātecina zirgu silē, lai zirgus pasargātu no dažādām kaitēm, lai tie labi ēstu. Savukārt mājas saimnieces kāva vistu un tecināja asinis uz govju barības. Tas pats esot bijis jādara aitu, cūku kūtī, katrai vietai ņemot citu vistu. Visi nokautie gaiļi un vistas jāizcep un jāapēd.
Tā kā no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem dienas garums aizvien sarūk, lauku darbu vairs nav, laiks saimēs īsināts, stāstot pasakas, minot mīklas un ejot ķekatās.

Skaidro un iesaka profesore
Literatūrzinātniece un folkloriste profesore Janīna Kursīte skaidro: «Mārtiņdienu patiesībā varētu saukt par «divi vienā». Uzslāņojums šai dienai nāk no kristietības, turklāt ar diviem skaidrojumiem: pirmkārt, tā ir Tūras bīskapa Mārtiņa (336–397) piemiņas diena, kas sakrīt ar viņa miršanas dienu; otrkārt, tā ir Mārtiņa Lutera dzimšanas diena – 10. novembris. Mārtiņus svinēja 10. novembrī (protestantu zemēs) vai 11. novembrī (katoļu vidū). Senākā pagātnē tie bija pagānu svētki, kas iezīmēja saimnieciskā gada noslēgumu.

Pavasarī Ūsiņš bija atdzim-stošās – pavasara – saules vēstnesis. Līdz ar to Mārtiņš un Ūsiņš skaitījās tie, ko citiem vārdiem sauc par Dieva dēliem – sezonas dievības. Mārtiņš un Ūsiņš abi saistīti ar zirgiem, ir zirgu aizgādņi, tieši tāpēc gan Ūsiņdienā, gan Mārtiņdienā bija svarīgi rūpēties par zirgiem.»

Šodien zirgu gandrīz vairs nav, līdz ar to arī staļļu ar silēm, kurās gādīgi iebērt auzas, mums nav. Tas tikai rāda, ka nevienu tradīciju nevar un nevajag pārņemt burtiski.

Kā svinēt mūsdienās, ierosina folkloriste: «Ja Mārtiņus svin uz laukiem, tad šī diena (vakars) ir laiks, kad pie bagātīgi klāta galda pārrunā, kāda bijusi raža. Ja Mārtiņus svin pilsētā, tad tas ļauj pārdomāt un pārrunāt vasaru, kāda tā bijusi, atcerēties skaistākos mirkļus. Ziedot naudā vai graudā kādam, kam šai gadā nav tik labi veicies.»

Bagātīgs galds
Mārtiņdienas galda galvenā īpašība ir bagātība. Bez vistas un gaiļa gaļas ēd vēl biezputru ar gaļu vai izčurkstinātiem cūku taukiem. Liellopu gaļa arī bija iecienīta.

No saldajiem ēdieniem – karašas ar medu. Īpaša vieta svētku galdā bija ierādīta kaņepju ēdieniem. Gatavoja arī Mārtiņu pītes: no piestā sagrūstām kaņepēm, vārītiem zirņiem, pupām, kartupeļiem veidoja pikas. Šodien pilnīgi pietiktu ar garšīgu kaņepju sviestu.

Nekāds ļaunums neradīsies, ja mielosies arī ar zoss gaļu, kas gan ir jaunāku laiku piedeva Mārtiņdienas galdam.

Ticējumi
Mārtiņiem par godu stallī jākauj gailis, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāstāsta pasakas un jāmin mīklas, tad labi barojas cūkas.
Mārtiņa un Katrīnas dienā jāmin mīklas, lai aug gari lini.
Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas.
Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
Ja Mārtiņbērni kādu no mājiniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs.

Laika pareģojumi
Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.
Ja Mārtiņdiena saulaina un skaidra, tad ziemā gaidāms liels sals.
Ja Mārtiņa diena ir miglaina, tad ziema būs silta un slapja.
Ja Mārtiņos uz kokiem ir sarma, tad nākamgad būs laba augļu raža.
Ja Mārtiņdienā snieg, tad būs gara ziema.
Ja ap Mārtiņiem ir skaidras naktis, tad tādas pašas tās būs vasarā ap siena laiku.
Ja Mārtiņdiena ir sausa, tad Katrīnas un Andreji ir slapji.
Ja līdz Mārtiņiem var art – nākamgad tikai pēc Vasarsvētkiem varēs sēt.
Ja Mārtiņdienā zosis staigā pa dubļiem, tad Lieldienās tās ies pa ledu.

Zīlēšana
Mārtiņdienas vakarā, ejot gulēt, meitām brunči jānomet istabas vidū – kas sapnī nāks tos pacelt, tas tad arī būs īstais precinieks.
Mārtiņdienas vakarā vajag trīs reizes skaitīt: «Svētais Mārtiņ, atminies, ko es šonakt vēlējos, – redzēt savu mīļāko, paša Dieva izredzēto.»
Mārtiņu vakarā vajag atstāt visus apģērba gabalus, kas bija to dienu mugurā, uz grīdas; kas naktī tos pacels, būs īstais brūtgāns.
Mārtiņa vakarā pirms gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam vairs nedrīkst runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.

Izmantotie avoti:
Latviešu folkloras krātuve: lvf.lv; lsm.lv; jauns.lv un «Latviešu tautas ticējumi», sakārtojis prof. P. Šmits, Rīgā 1941. g.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mārtiņdiena atnāk «pašā maizes laiciņā»

Kategorijas