BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Modras acis meklē atbilstību un lietderību

Sandra Giptere-Ivanova
Laikraksta arhīvs

2020. gada 6. novembris 00:00

948
Modras acis meklē atbilstību un lietderību

Valsts kontroles revīzijā par notekūdeņu apsaimniekošanu pašvaldībās, arī Bauskas un Vecumnieku novadā, konstatētais un ieteiktais

Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Edgars Korčagins reģionu laikrakstu žurnālistiem sniedza ieskatu par notekūdeņu apsaimniekošanas revīzijā novados atklāto.

Pēc pārbaudes sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību jau sākta sistēmas sakārtošana; gatavošanās pašvaldību reformai (pārbaudīta IT saimniecība, veikta īpašumu inventarizācija); aktuālās revīzijas, kas pašlaik tiek veiktas pašvaldībās (par tiltiem un pārvadiem, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem).

Daudz nekontrolējamu kanalizācijas sistēmu
Valsts kontrole beigusi notekūdeņu apsaimniekošanas revīziju un ikgadējo finanšu revīziju. Ir daudz notekūdeņu radītāju – 818 tūkstoši mājsaimniecību, kā arī 185 tūkstoši ekonomiski aktīvu uzņēmumu. Tie ir lieli ieguldījumi, viens miljards eiro investīciju. Notikusi vērienīga centralizēto notekūdeņu sistēmu ierīkošana, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izbūve un pārbūve. Tika izvērtēts, vai ir pašvaldību atbalsts mājsaimniecību pieslēgumu izbūvei. Revīzija notika Tukuma, Engures, Aizputes, Skrundas, Jelgavas, Bauskas, Vecumnieku, Līvānu, Preiļu un Viesītes novada pašvaldībās.

Izvērtējuma gaitā nācies secināt, ka liela daļa notekūdeņu netiek savākta, ir maz pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem – desmit pašvaldībās nav pat 50% no plānotajiem, vidēji 47%. Tādējādi rodas cita problēma – decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņi netiek pienācīgi izvesti, proti, divas trešdaļas mājsaimniecību nodod notekūdeņus reizi gadā vai nenodod vispār. No tā izriet, ka neviens nezina, kur paliek 74% notekūdeņu. «Visticamāk, tie neattīrīti noplūst vidē,» vērtē E. Korčagins.

Kāpēc nepieslēdzas centralizētajiem tīkliem?
Cēlonis tam, ka nav centralizētu pieslēgumu, ir neskaidrība par centralizētās kanalizācijas izbūvi, jo ir nepilnīgi teritorijas plānošanas dokumenti, apbūves noteikumos trūkst pieslēgumu izbūves kritēriju.

«Varu iejusties kāda iedzīvotāja vietā, kurš plāno uzbūvēt sev privātmāju un meklē pašvaldībā informāciju, vai gar viņa privātmāju tiks izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli. Neatrodot šo informāciju, iedzīvotājs saprot, ka uz pašvaldības palīdzību nav, ko gaidīt, un izbūvē pats savus, ieguldot lielas investīcijas. Tomēr, ja pēc kāda laika blakus tiek izbūvēti kanalizācijas tīkli un pašvaldība mudina iedzīvotāju tiem pieslēgties, cilvēkam, visdrīzāk, īpašas motivācijas nebūs, tieši pretēji – būs liela neizpratne, kāpēc savulaik vajadzēja investēt būtiskus līdzekļus, ja šī informācija viņam tolaik nebija zināma,» reālo situāciju apraksta E. Korčagins.

Trūkst arī līdzfinansējuma pieslēgumiem, jo šī ir ļoti dārga joma. Cilvēki nepieslēdz īpašumus, jo tas prasa lielas izmaksas. Tomēr tikai trīs no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām tam piešķīra līdzfinansējumu, valstī kopumā 30 pašvaldības no 119 ir paredzējušas finansiālu atbalstu šādā gadījumā. Pēdējā laikā to dara vēl septiņas vietvaras Latvijā, tādējādi 37 pašvaldības līdzfinansē pieslēgšanos centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Bauskas novadā pagaidām šāds atbalsts iedzīvotājiem nav pieejams, laikrakstu informē pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina. Viņa skaidro: «Par šādu iespēju tika diskutēts, bet sarunas nonāca strupceļā. Pašlaik tiek apzināts aptuvenais pieslēgumu skaits, kas varētu pretendēt uz līdzfinansējumu un pašvaldība varētu prognozēt iespējamo slodzi uz budžetu. No tā izrietētu, vai var atbalstīt visus, vai kādas konkrētas iedzīvotāju grupas.»

«Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka, piemēram, Gulbenes novadā deputāti pagājušajā nedēļā nolēmuši – pašvaldības maksimālais atbalsts viena šāda pieslēguma veidošanai būs 2000 eiro.

Rūpnieciskie, grunts un lietus ūdeņi
Daudzviet ir «kutelīga» situācija ar rūpniecisko notekūdeņu kontroli. Dažkārt pašvaldībās tie netiek pienācīgi uzraudzīti, lai gan tie taču «ir kreptīgāki nekā no mājsaimniecībām nākušie». Nereti arī notekūdeņi tiek nepilnīgi priekšattīrīti un tādi nonāk notekūdeņu attīrīšanas stacijās un pēc tam diemžēl arī vidē; turklāt Valsts vides dienests sodu visbiežāk piemēro notekūdeņu apsaimniekošanas uzņēmumam, nevis rūpnieciskajam. Tādējādi pašvaldība «paliek zem sitiena» ūdens apsaimniekošanas uzņēmumu, pienācīgi nekontrolējot rūpnieciskos notekūdeņus.

Problēma ir arī tajā, ka daudzviet ir noteikta nepamatoti augsta maksa par asenizācijas pakalpojumiem – līdz pat 75,48 eiro par mucu (4 – 5 m3) – un notiek dubulta izmaksu ieskaitīšana. Izmaksas nav skaidri formulētas.

Ja visas mājsaimniecības pieslēgtos centralizētajai sistēmai, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām daudzviet diemžēl varētu nepietikt jaudas, jo tās izbūvētas un pārbūvētas, nezinot kopējo notekūdeņu apmēru. Tikai četrās no desmit revīzijā iekļautajām pašvaldībām ir notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas rezerves. Sarežģījumus notekūdeņu jomā rada arī lietusūdens un infiltrācija jeb ūdeņu ieplūšana no gruntsūdeņiem. Notekūdeņu attīrīšanas tīklos, kas daudzviet ir nekvalitatīvi, saplaisājuši, ieplūst liels ūdens apjoms, tas nokļūst attīrīšanas stacijās, kuram tur nevajadzētu nonākt un kas tādējādi pārslogo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tāpēc notekūdeņi netiek pienācīgi attīrīti. Turklāt 96% attīrīto ūdeņu nav uzskaitīti.

Sadrumstalota sistēma
Liela problēma šajā jomā ir arī sadrumstalotā struktūra, proti, šo pakalpojumu pašvaldībās sniedz vairāki uzņēmumi. Rekordists no desmit revīzijā apmeklētajām pašvaldībām ir Bauskas novads, kurā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības – SIA «Bauskas ūdens» un SIA «Īslīces ūdens», gan septiņas pagastu pārvaldes – Vecsaules, Mežotnes, Gailīšu, Ceraukstes, Codes, Dāviņu un Brunavas. Kopskaitā tie ir deviņi pakalpojuma sniedzēji. Savukārt Vecumnieku novadā to dara trīs uzņēmumi – SIA «Mūsu saimnieks», SIA «Kūdrinieks» un PA «Valles pašvaldības aģentūra». Bet, piemēram, Skrundas novadā to dara viens uzņēmums – SIA «Skrundas komunālā saimniecība», Viesītes novadā – SIA «Viesītes komunālā pārvalde».

Uz revīzijas jautājumiem, kāpēc tik daudz pakalpojuma sniedzēju, pašvaldībās atbildējuši, ka tas ļaujot ātrāk reaģēt avāriju gadījumos un nodrošināt zemāku cenu par pakalpojumu. «Šos abus apgalvojumus mēs revīzijas laikā pārbaudījām. Teikšu godīgi – ne vienam, ne otram nav nekāda pamata…» atzina E. Korčagins. Kur ir viens pakalpojumu sniedzējs, tur situācija ir labāka.


Valsts kontroles revīzijas ziņojumā par notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu konstatētais

Bauskas novada pašvaldībā:
- neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana – pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nav sniegta detalizēta informācija par plānoto un pieejamo centralizētās kanalizācijas sistēmas apbūvi konkrētajās teritorijās. Savukārt pašvaldības apbūves noteikumi nesniedz skaidrus apbūves kritērijus par pieslēguma izbūvi centralizētajai kanalizācijas sistēmai (piemēram, maksimālais attālums no kanalizācijas tīkla, kur mājsaimniecībai ir pienākums izveidot pieslēgumu);

- problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem; revīzijā vērtējot izveidotos centralizētās kanalizācijas tīklus, piemēram, Ozolaines ciemā konstatēts tikai viens pieslēgums no 2012. gadā 15 izveidotajām iespējām pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

- ievērojams mājsaimniecību skaits (49% no visām mājsaimniecībām) ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to būtisks ir arī pašlaik nesavākto notekūdeņu apmērs;

- institucionāli sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā – Bauskas novadā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības, gan septiņas pagastu pārvaldes. Pašvaldība nav veikusi izvērtējumu par šādas izveidotās organizatoriskās struktūras ekonomiskumu un efektivitāti;

- nav novērstas lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas; lai gan pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu, tomēr tai nav izstrādāts rīcības plāns problēmu mērķtiecīgai risināšanai;
- nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem pagastu pārvaldēs. Savukārt SIA «Bauskas ūdens», kas nodarbojas ar asenizācijas pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas notekūdeņu izvešanu noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.

Vecumnieku novada pašvaldībā:
- neskaidra kanalizācijas sistēmu plānošana un aglomerāciju noteikšana;

- problēmas ar mājsaimniecību pieslēgšanos izbūvētajiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, piemēram, Vallē konstatēti 15 pieslēgumi no 2015. gadā 24 izveidotajām iespējām, bet Stelpē 11 no 2011. gadā 20 izveidotajām iespējām pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem;

- pašvaldības notekūdeņu attīrīšanas iekārtām var nepietikt jaudas, lai pieņemtu un attīrītu visus decentralizēto kanalizācijas sistēmu notekūdeņus, kas rodas 473 mājsaimniecībās, uz kurām attiecas regulējums par decentralizēto kanalizācijas sistēmu uzskaiti un kontroli;
institucionāli sadrumstaloti organizēta notekūdeņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā – Vecumnieku novada pašvaldībā notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus sniedz gan divas kapitālsabiedrības, gan viena aģentūra;

- nav novērstas lietusūdens savākšanas un infiltrācijas problēmas. Problēmas ar neuzskaitītiem, bet attīrītiem notekūdeņu apjomiem. Valles pašvaldības aģentūrā neuzskaitīto, bet attīrīto notekūdeņu apjoms 2018. gadā bija 83%, bet 2019. gadā 77% no visiem attīrītajiem notekūdeņiem. Lai gan pašvaldība apstiprināja lietusūdens un infiltrācijas problēmu esamību, tomēr tai nav izstrādāts rīcības plāns to mērķtiecīgai risināšanai;

- nav izstrādāta metodika maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem ne izveidotajās kapitālsabiedrībās, ne aģentūrā. Savukārt SIA «Mūsu saimnieks», kas nodarbojas ar asenizācijas pakalpojumu sniegšanu, maksa par asenizācijas notekūdeņu izvešanu noteikta bez pamatotiem aprēķiniem.


Revīzijas rezultātā pašvaldībām sniegti ieteikumi saistībā ar:
- nepieciešamību plašāk iesaistīties decentralizēto kanalizācijas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nodrošināšanas pasākumos, tajā skaitā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu atbilstības nodrošināšanai, lai spētu attīrīt visus no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus;

- teritoriju plānošanas dokumentu un apbūves noteikumu pilnveidošanu un aglomerāciju noteikšanu;

- notekūdeņu apsaimniekošanas organizatoriskās struktūras un institucionālās formas ekonomiskuma un lietusūdeņu un infiltrācijas radīto problēmu risināšanu un nepieciešamību izstrādāt rīcības plānus apjomu samazināšanai;

- pamatotas maksas par notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumiem noteikšanu, īpaši uzsverot izmaksu uzskaites nodalīšanu pa sniegto pakalpojumu veidiem.

Avots: Valsts kontroles revīzijas ziņojums.



Iedzīvotāju komentāri par kanalizācijas sistēmām laukos

Kristīne Kupča,
Vecsaules pagasta Ozolaines ciema iedzīvotāja:
–Dzīvoju privātmājā, pašiem ir sava kanalizācija, izved divreiz gadā. Par pieslēgšanos centralizētajai notekūdeņu sistēmai ir šaubas, jo māja atrodas ielejā, attīrīšanas iekārtas ir augstāk. Tālab nav drošības, kā viss darbotos. Biedē arī izmaksas. Kaut arī precīzi neesam noskaidrojuši, kādus ieguldījumus tas prasītu, ir skaidrs, ka lēti tas nebūtu.

Inga Grāve,
viensētas saimniece Ozolainē:
–Esam tālu no centra, tālab nepieslēdzamies centralizētajai sistēmai. Paši tiekam galā, vienreiz, divreiz gadā radinieks ar mucu izved. Septiņas mājas mūsu pusē pieslēgušās ūdens urbumam, bet katrai ir sava kanalizācija. Ja arī būtu līdzfinansējums, tāpat diez vai domātu par pieslēgšanos centralizētajai sistēmai, jo paši tiekam galā.

Aiga Gerasimova,
Ozolaines ciema daudzdzīvokļu nama iemītniece:
– Izmantojam centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu. Ūdens ciemā ir labas kvalitātes. Vecsaules pagasta pārvaldei par to maksājam. Piemēram, par augustā patērētajiem četriem kubiem ūdens un kanalizāciju rēķins bija 9,98 eiro.

Māris Kļaviņš Vallē:
– Dzīvoju ciema centrā. Mums ir centralizētā kanalizācija, ko apsaimnieko Valles pašvaldības aģentūra. Kad māju iegādājāmies, tā jau bija ierīkota.

Daņa Buikavska Stelpē:
–  Dārza ielā visām mājām bija iespēja pieslēgt gan ūdeni, gan kanalizāciju, un mēs to izmantojām. Agrāk ūdeni ņēmām no akas un bija sausā tualete. Pat iedomāties negribas! Arī kaimiņi raka un pieslēdzās, bet, vai mūsu ielā visiem ir centralizētā kanalizācija, nezinu.

Ilze Vidovska Stelpē:
– Mums ir centralizētā kanalizācija, bet visās Krasta ielas privātmājās nav, tāpēc ir pamatotas aizdomas, vai tikai notekūdeņi nenoplūst kaut kur dabā.
+ 1
Kategorijas

Kategorijas