Kas darīts ar mīlestību, atmaksājas desmitkārtīgi

2020. gada 6. novembris 00:00

1040

Kas darīts ar mīlestību, atmaksājas desmitkārtīgi

Baušķeniece Regīna Madelāne atzīmējusi 80. dzimšanas dienu

Jubilāre laikrakstam pauda: «Labi, ka ir apaļas jubilejas. Ik pa laikam dzīvē ir jāapstājas un jāatskatās, tad – vieglāk dzīvot uz priekšu. Atmiņas palīdz sakopot domas un paveikt to, kas vēl paveicams.»

Uz skolu – kukaragās
Jau pusgadsimtu Regīnas Madelānes dzīvesvieta ir Bauskā, bet viņas dzimtā puse – Aglona, dzimusi un uzaugusi Madelānu sādžas «Vecupēs». Zemnieku ģimenē, kurā audzināti divi dēli un trīs meitas, Regīna bija jaunākā. Līdz ar zemnieka dzīvesveidu dzīves skolu un tikumus bērni saņēmuši no saviem vecākiem. Lai gan tēvs pats skolā beidzis tikai vienu klasi, bērniem vienmēr uzsvēris: «Lai jūs dzīvi varētu veidot pilnasinīgi, ir jāmācās.»

Skolas gaitas ritēja no mājām trīs kilometrus attālajā Aglonas pamatskolā, vēlāk vidusskolā, kuru Regīna beigusi 1960. gadā. Kā ģimenē jaunākajai meitenei bijušas vairākas priekšrocības. Kad ziemā ceļš bija dziļi aizputināts, vecākie ņēmuši mazo māsu kukaragās un nesuši līdz lielajam ceļam. Mācībās veicies ļoti labi, jo daudz ko apguvusi līdz ar brāļiem un māsām. Mācoties 3. klasē, Regīnas rokraksts novērtēts kā labākais klasē. Kad jubilāre «Bauskas Dzīvei» izrādīja savus mūsdienu pierakstus, atklājās – pārsteidzoši glītais un kaligrāfiskais rokraksts saglabājies joprojām.

Interese par cilvēkiem
Lai gan nekad nav izjutusi vēlmi būt līderei, skolā izvirzīta par klases vecāko. Tagad Regīna par to un vispār par karjeru dzīves laikā spriež: «Apkārtējie manī pamanīja interesi par cilvēkiem un īpašību – viņus izprast un paust saudzējošu attieksmi. Kopš bērnības izveidojusies pašapziņa devusi spēju uzņemties atbildību arī par citu cilvēku paveikto – gan labo, gan ne tik labo.» Joprojām Regīna lasa un interesējas par psiholoģijas tēmām.

Bērnības vasaras pavadītas dabā, ganot lopus. Jubilāre ir pārliecināta, ka tieši ganu gaitas viņas personībā sekmējušas pacietību, iejūtību un vēlmi sargāt visu dzīvo. Lai gan tēvs, saimniekojot 11 hektāros zemes, nepiederējis pie turīgākajiem zemniekiem, ģimene trūkumu nejutusi. «Darbs bija mūsu otrais audzinātājs pēc vecākiem. Lai gan tas bija pēckara laiks, savu bērnību atceros saulainu,» sacīja Regīna. Kad veidojās kolhozi, tēvam atņemta lielākā tiesa zemes, zirgi, citi lopi un kuļmašīna, atstāja vien pusi hektāra zemes, govi un aitu.

«Sviests ir zem pankūkām!»
Regīna atzīst, ka palaimējies ar profesijas izvēli, kas noderējusi visam darba mūžam. Pēc vidusskolas beigšanas mācības turpinājusi Rīgas Tirdzniecības tehnikumā sabiedriskās ēdināšanas tehniķa tehnologa specialitātē. Pēc absolvēšanas nosūtīta strādāt uz Ilūksti sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma vadītājas amatā, viņas pārziņā bijis restorāns, kafejnīcas un skolu ēdnīcas. Tam laikam bija visai netipiski uzticēt tik lielu atbildību 23 gadus vecai jaunietei.

Tur arī pienāca dzīves lielā izvēle, kas noteica ceļu turpmāk, – Regīna satika Sergeju, kurš bija ieradies strādāt no Sevastopoles. Satikšanās bija lemta dēļ «pankūkām ar sviestu» ēdnīcas ēdienkartē. Kad Sergejs izvēlējies maltītei pankūkas ar sviestu, bet tas bija pamanījies izkust, izbrīnījies – pankūkas ir, bet kur sviests!? Kolēģi izmantojuši iespēju pasaukt pašu vadītāju runāties ar apmeklētāju. Viņa lietišķi paskaidrojusi: «Sviests ir zem pankūkām!»

Kontakts ar vecākiem
Pēc sešiem gadiem Ilūkstē, kad ģimenē piedzima meita Sarmīte un bēniņos ierādītais dzīvoklis kļuva par šauru, uz laiku atgriezušies dzīvot Aglonā pie vecākiem. Vēlāk vīramātei paveicies samainīt dzīvokli Sevastopolē pret dzīvokli Bauskā, tagadējā Kalna ielā, un viņa aicinājusi dzīvot pie sevis. Pēc pārcelšanās uz Bausku Regīna strādājusi par pavāri restorānā «Pilskalns». Restorānā katru vakaru skanēja dzīvā mūzika. «Bija jautri strādāt ar mūziku fonā,» viņa atceras.

Regīna 1971. gadā sāka strādāt Bauskas pilsētas bērnudārzā «Saulīte» par saimniecības pārzini. Tur noderēja gan tehnikumā gūtās plašās zināšanas, gan pieredze sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Teju trīs gadu desmitus jubilāres darba mūžs saistīts ar «Saulīti»; 1981. gadā viņa kļuva par bērnudārza vadītāju. «Izdevās saliedēt kolektīvu un ieviest iestādē prasības, kas bija atbilstošas vecāku iespējām. Tas iedrošināja izvēlēties mūsu bērnudārzu. Kopīgi pasākumi un kontakts ar vecākiem deva pozitīvu ievirzi bērnu audzināšanā,» pauda Regīna Madelāne.

Tagad jau ar smaidu jubilāre atceras skaudri piedzīvoto saistībā ar bērnudārza reorganizāciju 2000. gadā. Gaidot tiesas spriedumu saistībā ar nelikumīgu atlaišanu, dažus mēnešus bijis jāpavada laiks pilsētas mēra «cietumā» – ik dienas jāierodas pilsētas domes kabinetā, lai darba laiku pavadītu uz ierādīta krēsla, neko nedarot. Regīna šo laiku izmantojusi, lasot labas grāmatas. Jubilāres aktīvās darba gaitas noslēdzās ar trīs gadiem pavāres darbā bērnunamā «Annele» līdz tā likvidēšanai 2010. gadā.

Redzēt savus tuvos laimīgus
Ģimenē saites starp paaudzēm allaž bijušas tuvas, dzīvojot kopā ar meitu Sarmīti un mazbērniem. Regīnas izauklēti ir mazbērni Ieva un Dāvis, kopš viņu bērnības attiecības veidojušās jo ciešas. Mazdēls ar ģimeni un mazmazdēliem Arti un Tomu tagad dzīvo Dānijā. Pašlaik pandēmijas dēļ satikšanās ar viņiem kļuvusi neiespējama. Tagad jubilāre dzīvo kopā ir mazmeitas Ievas ģimeni un priecājas, ka var būt līdzās un palīdzēt pirms trim mēnešiem dzimušo mazmazmeitiņu – dvīnīšu Dārtas un Alīdas – lološanā. Vecvecmāmiņa atklāj: «Laime ir redzēt savus tuvos cilvēkus laimīgus.»

Viņa stāstīja, ka ģimenē vienmēr valdījusi liela cilvēcība un apziņa – katram cilvēkam ir sava vērtība. Regīna uzskata, ka harmoniskas kopā dzīvošanas pamatā ir izkopta kritiskā domāšana un cilvēkmīlestība. Pati bērnībā bijusi mīlēta un lolota; kopš bērnības ieaudzināta žēlsirdība. Tas atstājis iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Pret mazbērniem vienmēr bijusi saudzīga un neatbalsta audzināšanu «kā naglu sienā dzīt». Vecmāmiņa uzskata – tas, kas darīts ar mīlestību, atmaksājas desmitkārtīgi. «Nevienu negribu izmainīt pēc sava prāta, cenšos pieņemt tādus, kādi viņi ir. Arī man mazbērni nekad nav teikuši neko aizvainojošu,» pauž Regīna.

«Kamēr brīnīsies, nenovecosi!»
Jubilāre atklāj, ka možu garu palīdz uzturēt kopš bērnības ieaudzinātais darbīgums. Bet kā zāles pret novecošanu Regīna iesaka: «Nekad nepārstāj brīnīties par visu, kas tev apkārt, – par skaisto dabā, par maziem bērniem – viņu patiesumu, par veciem, viediem cilvēkiem – par viņu uzkrāto dzīves pieredzi!»

Jubilāre ir rosīga dāmu klubiņa «Austras koks» dalībniece un pateicīga Jauncodes bibliotēkas vadītājai Intai Krieviņai, kas organizē izzinošus un izglītojošus pasākumus, tikšanos ar interesantiem cilvēkiem.

Regīnai ir īpaša aizraušanās – pēdējos 20 gadus viņa raksta savu «laimes dienasgrāmatu». Šajā laikā tapis ne viens vien sējums – liela formāta klade ar pierakstiem rokrakstā un tekstu izgriezumu aplikācijām. Tur hronoloģiskā secībā izdara ierakstus par novēroto, izlasīto, dzirdēto, kas tajā dienā šķitis pierakstīšanas vērts. Tur ir gan dižgaru atziņas un dzeja, gan praktiski padomi un pavisam lietišķas piezīmes. Kopā ar «Bauskas Dzīvi» jubilāre pāršķirstīja pēdējo gadu grāmatu, citējot atziņas par cilvēkiem, mīlestību, tikumību. Tur rodami gan padomi par veselību, gan kādas hokeja spēles dalībnieku pilns saraksts, gan personīgās izjūtas, redzot dzērvju aizlidošanu rudenī, un – ko F. Dostojevskis teicis par cilvēku. Tur var izlasīt arī par nodokļiem neapliekamo minimumu, arī par to – kāds ir īsta vīrieša ceļš un par Dieva radītās sievietes īpašībām un vēl, un vēl par daudz ko citu. «Kas šķiet svarīgi, patīk vai saviļņo, to pierakstu,» par savu laimes dienasgrāmatu teic jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kas darīts ar mīlestību, atmaksājas desmitkārtīgi

Kategorijas