Mūsu krupīša dzīvesvieta – vistālāk ziemeļos

2020. gada 6. novembris 00:00

Dabas liegumā «Īslīce» atjaunos degradētos biotopus sarkanvēdera ugunskrupja aizsardzībai

Latvijas Vides aizsardzības fonds ir apstiprinājis biedrības «Īslīces sieviešu klubs «Rītausma»» projektu «Sarkanvēdera ugunskrupja degradēto biotopu atjaunošana dabas liegumā «Īslīce»» ar mērķi – aizsargāt šeit mītošā sarkanvēdera ugunskrupja populāciju.

Laikraksts «Bauskas Dzīve» devās uz dabas liegumu «Īslīce», kas atrodas netālu no Lībiešu ciema Īslīces pagastā, tuvu robežai ar Lietuvu. Uz kopējo tikšanos otrdien, 3. novembrī, bija ieradusies biedrības projektu vadītāja Sandra Ķisele, biologs herpetologs (abinieku un rāpuļu pētnieks) Mihails Pupiņš, kā arī SIA «ZS «Sidrabiņi»» ekskavatorists, kas sagatavoja aizsargājamajiem abiniekiem mītnes vietu.

Vienīgā vieta Zemgalē
Biedrības projektu vadītāja Sandra Ķisele atklāja, ka dabas liegums «Īslīce» dibināts 1987. gadā. «Īslīces sarkanvēdera ugunskrupja populācija ir vienīgā Zemgalē esošā, kas atrodas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Tā ir ļoti būtiska teritorija sarkanvēdera uguns-krupja saglabāšanai, jo atrodas vistālāk Eiropas ziemeļos un ir pirmā vēsturiski zināmā uguns-krupja populācija Latvijā,» informē S. Ķisele.

Kā atklāja S. Ķisele, projekts sācies šogad, 25. septembrī, un noslēgsies nākamā gada 30. novembrī. «Darbus veic SIA «ZS «Sidrabiņi»». Saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un sarkanvēdera ugunskrupja sugas aizsardzības plānu, no krūmājiem un vilkvālītēm tiks attīrīti septiņi dažāda lieluma dīķi un sakārtota tiem piegulošā teritorija, tie paredzēti aizsargājamo abinieku nārsta vajadzībām,» teic biedrības projektu vadītāja, «pašreiz ekskavators attīrīs dīķi un tam piegulošās teritorijas, pavasarī sāksies sarkanvēdera ugunskrupju monitorings.»

Dīķu aizaugšana apdraud populāciju
Vispirms ar ekskavatora palīdzību krūmi un vilkvāles tiek noņemtas vietā, kur visvairāk dīķi apspīd saule, jo sarkanvēdera ugunskrupim patīk silts ūdens. Biologs paņēma no šīs vietas sev līdzi vardes, kurām tiks veiktas analīzes, jo ir novērots, ka arvien vairāk attīstās varžu slimības.

Herpetologs, bioloģijas doktors, Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts eksperts Mihails Pupiņš slēdzienā atklājis, ka galvenais dabas lieguma «Īslīce» sarkanvēdera ugunskrupja populāciju apdraudošais faktors ir dīķu aizaugšana. «Lielākā dabas lieguma dīķu daļa ir aizaugusi, degradējusi un neatbilst ugunskrupju prasībām,» sacīja M. Pupiņš, «dīķu aizaugšanu veicina lieguma teritorijā ieplūstošais organiskais piesārņojums no blakus esošās kūts un kūtsmēslu glabāšanas vietas, kas nav norobežotas no lieguma teritorijas.»

«Zivis ir ugunskrupju ienaidnieki. Šie abinieki mīl siltumu, viņiem nepatīk brikšņi, vilkvāles. Sarkanvēdera ugunskrupis ir «saules bērns»,» par šiem abiniekiem stāsta M. Pupiņš, «galvenās prasības, lai šis aizsargājamais dzīvnieks šeit dzīvotu, lai ir lēzens dīķis, dīķa pamatdziļums varētu būt 30 līdz 70 centimetri, bet blakus vajadzētu būt citai ūdenskrātuvei. Bioloģiskajā kontekstā katrai sugai ir sava loma, un katras sugas izzušana ir posts dabai. Sarkanvēdera ugunskrupis ir aizsargājams Eiropas līmenī. Latvijā atrodas visa Eiropas areāla ziemeļu robeža, augstāk par šo robežu ugunskrupju nav,» atklāja Mihails Pupiņš.

Projekta kopējais budžets sasniedz 16 128 eiro, no kuriem 14 515 eiro piešķīris Latvijas Vides aizsardzības fonds. Projektā finansiālu atbalstu kā priekšfinansējumu ziedojuši uzņēmēji –lauksaimniecības uzņēmuma SIA «Uzvara-lauks» īpašnieks Arnis Vējš un SIA «Kaskāde 19» īpašnieks Ēriks Pažemecks.

Uzziņai

Sarkanvēdera ugunskrupis ‘Bombina bombina’ ir abinieku suga, kas pēdējos gados Latvijā konstatēta tikai Bauskas un Daugavpils reģionā – netālu no Lietuvas robežas.

Suga iekļauta 1979. gada Bernes konvencijas «Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību» II pielikuma sarakstā «Īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugas», Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā kā izmirstoša suga, kā arī ierakstīta Lietuvas, Zviedrijas, Baltijas reģiona un Ziemeļvalstu Sarkanajā grāmatā, Dānijas, Vācijas un Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā, Pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā.

Avots: www.videsvestis.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mūsu krupīša dzīvesvieta – vistālāk ziemeļos

Kategorijas