Uzsver klātienes mācību lielo nozīmi

Ruta Keiša, Sandra Giptere-Ivanova, Žanna Zālīte

2020. gada 3. novembris 00:00

651

Mūspuses novadu skolās strādā atbilstīgi situācijai; diemžēl darbu ierobežo Izglītības ministrijas kavētais datortehnikas iepirkums

Vērtējot pašreizējo situāciju skolās un valstī, izskanējusi doma, ka 1. – 6. klašu skolēni varētu mācīties attālināti, vecākiem tas jāsaskaņo ar skolu un jāspēj pieskatīt un atbalstīt bērnu, tā uzsvērusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa pauda, ka vecāki kopā ar skolu var vienoties par kopēju stratēģiju, kā pasargāt bērnu, ja tā ir emocionāla vai kāda cita vajadzība. Ministre teica, ka ir svarīgi, lai vecākam būtu iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, sagatavot mācību materiālus, bet, ja vecākam tādu iespēju nav, tad bērnu nevar atstāt mājās.

«Bauskas Dzīve» skaidroja, vai skolas mūsu novados vispār varētu nodrošināt tādu mācību norisi, kad daļa skolēnu vienā klasē mācās attālināti, daļa – klātienē.

Pilsrundāles vidusskolas direktore: Attālinātajā procesā atzīmes ir augstākas, bet vai zināšanas patiesi tām atbilst?
Antra Žukovska, Pilsrundāles vidusskolas direktore, uzskata – ja šis process atkal palikšot uz pašvaldību un skolu direktoru atbildības pleciem, tas nebūs īstenojams.

Viņa skaidro: «Jau tagad, organizējot mācību procesu skolā tiem skolēniem, kuri mācās klātienē, un tām klašu grupām, kuras mācās attālināti, ir sarežģīti. Skolotājiem ir jānovada stunda klātienē, pēc stundas klase jāvēdina, jādezinficē atbilstoši prasībām, dažu minūšu laikā jāpieslēdzas attālinātai mācīšanai. Protams, visi to dara un izdarīs, jo skolotājs pēc būtības ir atbildīgs pret skolēniem un vecākiem. Vēl papildus mācību stundām skolotājam ir klašu audzinātāja pienākumi, mācību satura plānošana, stundu gatavošana klasēm, kuras strādā pēc jaunajām kompetencēm, piedalīšanās metodisko jomu grupu darbā un vēl daudzi citi pienākumi.
Pēc mācību stundu vadīšanas seko darbu labošana, gatavošanās nākamajai darbdienai, sazināšanās ar vecākiem. Pašlaik jau gandrīz visi skolotāji strādā 40 stundas nedēļā.»

Ja vecāki izvēlēšoties sistēmu, kas viņiem ērtāka, tad A. Žukovskai ir vairāki jautājumi: kas dubultos finansējumu skolām? Kas papildus nodrošinās skolu ar skolotājiem, kuri strādās ar tiem audzēkņiem, kuri mācīsies attālināti, jo vienlaikus vadīt stundu attālināti un klātienē fiziski nav iespējams? Vai tas paliek kā papildu uzdevums skolai un pedagogiem?

«Ļoti būtiski – kas notiks ar 9. un 12. klašu jauniešiem, kuriem jākārto eksāmeni? Pēc manām domām, šo klašu skolēniem zināšanas jāapgūst klātienē, jo viņu nākotne ir atkarīga no zināšanu kvalitātes. Mani pedagoģiskās prakses vērojumi liecina, ka attālinātajā mācību procesā daudziem skolēniem vecāki palīdz veikt pārbaudes darbus un citus uzdevumus. Skolotājam neredzot, notiek savstarpēja skolēnu sazināšanās par pareizajām uzdevumu atbildēm, lai uzdevums formāli būtu izpildīts. Jā, atzīmes ir augstākas, bet vai zināšanas patiesi atbilst šīm atzīmēm? Domāju, ka pašvaldībai jāizlemj, kādu modeli īstenot skolā.»

Bauskas novada izglītības darbinieki: Būtu jāmeklē papildspēki
Vecsaules pamatskolas direktore Lilija Bula, izvērtējot jaukta mācību procesa scenāriju, sacīja: «Tas nav organizējams. Strādājot attālināti, jāskatās e-pasti, jādarbojas ar datoru, tas nav savienojams ar darbu klātienē. Mazajās klasītēs, ja vecāki ir atbildīgi, var strādāt mājmācībā, bērni tad ierastos uz pārbaudījumiem. Skolotājiem tāds darbs, kad daļa klases jāmāca klātienē, daļa – attālināti, fiziski nav iespējams. Vairāki bērni pašlaik slimo, ar viņiem notiek individuāls darbs. Katrai klasei ir arī sava «WhatsApp» grupa. Tiek izmantotas visas iespējas.»

Vecsaules skolā darot visu, lai mazākās klases mācītos klātienē, katru dienu mērot temperatūru, skolotājiem ir vizieri, skolā ir arī vienreizlietojamās maskas. Arī mācību darbā ir visas iespējas. Pedagogi, strādājot ar vecākajām klasēm, izmanto «Microsoft Teams», uzdevumi.lv un citus digitālos rīkus. Izglītības ministrijai iesniegts pieprasījums pēc portatīvajiem datoriem, tos gan solot tikai decembrī. «Būtu vieglāk, ja visiem būtu vienāds mācību režīms, bet pašlaik vienkārši jāiztur. Priecājos, ka Bauskā vēl ir stabila situācija, gribētos, lai tā arī paliktu. Tomēr nevaram prognozēt, cik ilgi tā būs,» sacīja L. Bula.

Bauskas pilsētas pamatskolas direktors Jānis Rumba par mācīšanos dažādā režīmā teic, ka «pašlaik tādu gadījumu nav, kad vecāki grib, lai bērns mājās strādā». Turklāt skolotājiem tas nemaz nebūtu izdarāms. Tad būtu jāmeklē papildspēki.

«Pašlaik iesaka slimiem bērniem nenākt uz skolu, tādos gadījumos klases audzinātājs sazinās un dod uzdevumus, ko bērns mājās kopā ar vecākiem izpilda. Protams, var būt gadījumi, kad vecāki līdz zināmai klasei māca paši, bet tad arī vecākiem ir ļoti daudz jāstrādā. Katru rītu skolā mērām temperatūru. Ja kādam tā ir, sazinoties ar vecākiem, bērns tiek sūtīts mājās. Arī skolotāji, piemēram, ar iesnām nedrīkst nākt uz darbu. Pašlaik visiem jāsadzīvo ar situāciju. Centīsimies, cik vien ilgi varēsim, strādāt klātienē, pašlaik skolotāji steidz ņemt jauno mācību vielu,» skaidro J. Rumba.

Linuta Ģerģe, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktore, teic to pašu, ka atšķirīgs mācību režīms vienā klasē «nav reāli īstenojams». Skolotāji strādā ar klasi un par to saņem atalgojumu. Ja vēl būtu jāstrādā attālināti, tas būtu dubultdarbs. «Ja vecāks raksta iesniegumu par mācībām mājās, tad viņš arī uzņemas atbildību par rezultātiem, seko līdzi, tās varētu būt arī īsas skolotāju konsultācijas. Ģimnāzijā vēl neviens vecāks gan nav izteicis tādu vēlmi. Mums ir laba apmeklētība, pašlaik nav ilgstoši slimojošu bērnu. Sesto klasi mācām vecajā korpusā, lai brīvāk. Sākumskolā viss ir kārtībā, mācāmies klātienē.»

Kāda pilsētas skolas pedagoģe sacīja, ka pašlaik vēl notiek mācības darbam ar «Microsoft Teams» programmu, ko citas skolas jau izmanto. Savukārt baušķenieces Sanitas dēls mācās Bauskas Valsts ģimnāzijas 7. klasē, iepriekš stundas bijušas platformā «Zoom», savukārt pašlaik – «Microsoft Teams», darbojoties ar jauno programmu, pusaudzim nesanācis piedalīties čatā. Dēls esot patstāvīgs, tiekot galā ar mācībām. Turklāt katru dienu neesot tiešsaistes stundu, citās dienās ir patstāvīgi pildāmi uzdevumi.

Pedagogi Vecumnieku novadā apmācīti programmas «Microsoft Teams» lietošanā
Vecumnieku novada izglītības iestādēs mācību process rit savu gaitu, pašvaldībai nav informācijas par to, ka būtu problēmas ar attālināto mācību nodrošināšanu 7. – 12. klasēm. Tiek iedzīvināta un arvien pilnvērtīgāk izmantota programma «Microsoft Teams», diemžēl darbu ierobežo no valsts puses kavētais datortehnikas iepirkums, kur sākotnēji solītais rezultāts oktobrī nu varētu būt sagaidāms vien gada beigās – tā situāciju nozarē sarunā ar «Bauskas Dzīvi» ieskicē Jānis Kovals, novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Pašlaik par iespējamu mājmācību 1. – 6. klašu posmā, kā viņš atzīmēja, pārsvarā runā lielajās pilsētās, kur progresē saslimstība ar «Covid-19»; Vecumnieku novadā pēc aktuālākās pieejamās informācijas ir tikai viens saslimšanas gadījums, un tas skolas dzīvi neietekmē – bērni mācās izglītības iestādēs, un nav bijis signāla, ka kāda ģimene būtu izteikusi vēlmi nodrošināt skolēnam attālinātu apmācību. «Mana pārliecība un arī sarunās ar pedagogiem un direktoriem ir izgaismojies viedoklis, ka maksimāli ilgi, kamēr vien vīruss nav sasniedzis skolas, jāturpina mācības klātienē. Var jau sacīt, ka ar attālināto procesu skolas tiek galā, taču pedagogi, kuriem bijusi iespēja strādāt lielā Rīgas skolā neklātienē un pie mums klātienē, var salīdzināt un atzīt, ka septembrī apgūtās vielas apjoms bijis ļoti atšķirīgs, protams, par labu klātienes mācībām. Tāpēc ļoti svarīgi, kamēr saslimšanas gadījumu nav, domājot par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu bērniem, strādāt klātienē,» uzsver J. Kovals.

Daudz tiek darīts, lai 7. – 12. klašu posmā zinību apguves process būtu iespējami kvalitatīvāks. Veikta pedagogu apmācība programmas «Microsoft Teams» lietošanā. Pašvaldības pārstāvis vērtē, ka šim rīkam ir plaša funkcionalitāte un, ja to izmanto ar pilnu jaudu, mācību priekšmetu apguve vienā virtuālā vidē pielīdzināma darbam klasē: bērnus var sadalīt grupās, ērti sekot uzdotā izpildei, organizēt kontroldarbus, mājasdarbus, nosūtīt materiālus u. c. «Cerams, ka pedagogi ar šo vidi apradīs, atkārtos apgūto, nostiprinās zināšanas un arvien plašāk savā darbā izmantos «Microsoft Teams» iespējas, lai bērniem nav «jāskraida» no vienas platformas uz citu. Zinu pedagogus, kuri ir ļoti apmierināti un aktīvi darbojas,» teic J. Kovals. Vērtējot tehnisko nodrošinājumu, viņš atklāj, ka Skaistkalnē ir bijušas pro-blēmas ar interneta jaudu, taču pašlaik tiek meklēts risinājums, kā to sakārtot, «jo lielu ilūziju pagaidām nav, ka 7. – 12. klašu skolēni varētu atgriezties pie klātienes mācībām». Domes priekšsēdētāja vietnieks atzīst, ka statistikas rādītāji valstī joprojām ir satraucoši un arvien tiek domāts par dažādu ierobežojumu noteikšanu, taču, viņaprāt, būtu lietderīgi, ja pašvaldības, vērojot epidemioloģisko situāciju novadā, pašas būtu tiesīgas lemt un izšķirties – vai organizēt mācību procesu klātienē vai attālināti.

Kāpēc daļa vecāku nerespektē valstī noteikto kārtību?
Svetlana Vāverniece, Skaistkalnes vidusskolas direktore, uzsver, ka Izglītības likums nosaka – mūsu valstī obligāta ir bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, un vecāki ir atbildīgi par to. 58. panta 2. punktā tas formulēts šādi: «Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.» Tāda kārtība, kad daļa klases skolēnu mācītos klātienē, bet daļa – attālināti, viņasprāt, realitātē nav iespējama.

«Kāpēc daļa vecāku nerespektē valstī noteikto kārtību? Sejas aizsargmaskas saviem bērniem negādās, jo uzskata, ka tās ir muļķības, uz skolu nelaidīs, jo tā nav droša. Bet vai paši spēj sagādāt pilnīgi drošu vidi? Lūdzu, lai kārto mājmācību un paši kļūst par mājskolotājiem saviem bērniem vai pieaicina pedagogus no malas!» sašutumu neslēpj direktore. «Kā vecāki iedomājas – kā skolotājs vienlaikus varēs strādāt gan klātienē, gan attālināti? Kas un kā par to darbu samaksās?» S. Vāverniece atzīmē, ka skolas, cik vien iespējams, cenšas ievērot visas instrukcijas un nolikumus. Pirmsskolas un sākumskolas audzēkņiem ir vajadzīgs pedagogs, kurš iemāca pareizi rakstīt, lasīt, kurš ar bērnu ir kopā un palīdz apgūt mācīšanās paņēmienus. Ne mazāk būtiska nozīme ir socializācijai. Protams, ja skolēns ir slims vai karantīnā, izglītības iestāde viņam noteikti nodrošinās attālinātu apmācību.

«28. oktobrī ministre pareizi un skaidri pateica, ka mācību procesu organizēt daļai klases klātienē un daļai attālināti nav iespējams un pašlaik nav vajadzīgs. Skolotājiem pašlaik jau tā ir liela slodze, strādājot gan klātienē, gan attālināti,» teic S. Vāverniece.

Ne vienmēr brīvība sevi attaisno
Misas pamatskolas direktore Anna Balgalve, vērtējot izskanējušo ideju par vecāku izvēli saistībā ar apmācību veidu jaunāko klašu skolēniem, pauda, ka tā būtu «atbildības noņemšana no atbildīgās ministrijas pleciem par ne visai populāriem lēmumiem» un ka šādu mācīšanās modeli varētu piedāvāt cilvēki, kuri neizprot pedagogu un izglītības jomas darba specifiku.
«1. septembri sākām ar domu – kaut neatkārtotos šāds pavasara pārsteigums, pēc kura pedagogi bija noguruši, strādājot neierastā un pastiprināta darba režīmā, meklējot veiksmīgākos risinājumus apmācības procesam. Situācija atkārtojas neatkarīgi no kāda, bet pieņemt lēmumus, kā to pārvarēt pēc iespējas saudzīgāk visām iesaistītajām pusēm – tas gan ir izglītības nozares uzdevums,» uzsver direktore.
Viņa neatbalsta domu par vecāku izvēlēm bērnam mācīties mājās vai iet uz skolu. «Skolā nestrādā pārcilvēki, kuri vienlaikus vienai klasei var nodrošināt mācību procesu klātienē un attālināti. Tas prasa no pedagogiem papildu enerģiju un laika resursus, lai sagatavotos un novadītu stundu divās dažādās apmācības platformās, nodrošinātu kvalitatīvu darbu, atgriezenisko saiti katram bērnam un vēl gatavotos stundām uz katru nākamo dienu. Vai valdība ir gatava pieņemt lēmumu pedagogus atalgot par papildus ieguldīto darbu un vai visu var izteikt naudā?» retoriski vaicā A. Balgalve. «Ne vienmēr brīvība sevi attaisno, reizēm tā maksā dārgi un šoreiz – pedagogiem. Ja pastāvēs vecāku izvēle uz skolas apmeklētību, tad būtu jāpastāv izvēlei arī uz skolas beigšanas eksāmenu kārtošanu. Mērīt var sākt tikai tad, kad iezīmēts kopīgs sākuma punkts, šādā situācijā uz kopīgā nogriežņa tas katram bērnam būs citā vietā.
Lai katrā no mums pašlaik dzīvo patiesas rūpes par savu, savu bērnu un līdzcilvēku veselību! Kaut pašlaik attālināti, bet būsim atbalsts cits citam, priecāsimies, svinēsim svētkus tā, kā mums ļauj apstākļi, vispirms – katrs savā sirdī.»

***
Kā ziņots, valdība lēmusi pagarināt attālinātās mācības 7. – 12. klasēm. Šī prasība attiecas arī uz interešu izglītību.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzsver klātienes mācību lielo nozīmi

Kategorijas