Norāda uz politisku, nevis ekonomisku lēmumu

2020. gada 3. novembris 00:00

Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji uzskata, ka «Brakšķu» poligons Jelgavas novadā ir jāsaglabā

Šogad un nākamgad Krišjāņa Kariņa vadītā Latvijas valdība plāno pieņemt lēmumus, kas ietekmēs mūsu dzīvi vismaz tuvākos desmit līdz 20 gadus uz priekšu. Turklāt daudzi no šiem lēmumiem skar atkritumu nozari, kas vistiešākajā mērā ietekmēs iedzīvotāju ikdienu.
Jau vairāk kā mēnesi nerimst uztraukums par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paziņojumu, ka nākotnē plānots uzturēt piecus, nevis desmit reģionālos atkritumu poligonus kā līdz šim. Reizē sākusies depozītu sistēmas operatoru kandidātu izvērtēšana.

Būs negatīva ietekme
Deviņu Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji, tai skaitā Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals, parakstījuši vēstuli, norādot uz nepieciešamību saglabāt atkritumu poligonu «Brakšķi» Jelgavas novadā.

«Poligonam «Brakšķi» ir veiksmīgs teritoriālais novietojums. Pieejama gan nepieciešamā zemes platība turpmākai tehnoloģiskās attīstības nodrošināšanai, pieaugošs apstrādājamo atkritumu apmērs un ekonomiska sasniedzamība no Zemgales reģiona pašvaldību teritorijām. Uzskatām, ka Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona poligona «Brakšķi» likvidēšana negatīvi ietekmēs reģiona iedzīvotāju dzīvi,» teikts vēstulē.

Pašvaldību vadītāji analizē – vidēji uz poligonu plānots, ka apkalpos vismaz 200 tūkstošus iedzīvotāju, savukārt «Getliņos» iecerēts gandrīz miljons. «Brakšķi» atkritumu noglabāšanas krātuves jaudu var nodrošināt vēl vismaz 14 gadiem, bet «Getliņu» poligona ietilpība ir ierobežota, un tā darbība ar pašreizējo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu daudzumu ir iespējama vēl tikai trīs gadus.

Pieaugs izmaksas
Ekonomiskais iespaids uztrauc arī transporta jomā. Pārceļot visu uz «Getliņiem», atkritumu apsaimniekošanas izmaksas Jelgavas pilsētā celšoties par 26 procentiem, bet citur – pat par 50 procentiem. Transportēšanas attālums caurmērā pieaugs apmēram par 120 kilometriem. «Šādā veidā būtiski palielinās atkritumu apglabāšanas «ekoloģiskā pēda», nonākot pretrunā ar Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gada nostādnēm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apmēru,» teikts vēstulē.

Svarīgas ir investīcijas. Jau tagad poligonā Jelgavas pusē no atkritumiem ražo kurināmo, kuru piegādā cementa ražotnei Brocēnos. Somijas uzņēmums SIA «Fortum Latvija» izstrādājis siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektu, kas siltumenerģijas ražošanā paredz izmantot no atkritumiem iegūtu kurināmo, investējot 3 – 5 miljonus eiro. Uztrauc arī tas, kas notiks ar ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas poligonā jau ieguldīti divu miljonu eiro apmērā.

«Mēs neesam pret pārmaiņām, bet tām ir jābūt pamatotām un balstītām sociāli ekonomiskās situācijas analīzē un ietekmes uz vidi izvērtējumā. Aicinām saglabāt vienīgo Zemgalē esošo atkritumu apsaimniekošanas poligonu «Brakšķi»,» pausts vēstulē.

Strīdi turpināsies
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe vērtē, ka strīdi par to, kāda būs atkritumu nozares attīstība Latvijā, turpināsies.

«Nav rēķināta ietekme uz iedzīvotāju atkritumu tarifiem. Nav vērtēts, vai esošo poligonu iekapsulēšana un iekonservēšana nebūs dārgāka,» tā S. Sproģe. Neesot arī skaidrs, kāpēc Pierīgas atkritumu poligonam pievieno visu Zemgales reģionu. «Tas neizskatās pārdomāti. Nav dzirdētas iekšējās diskusijas par šo tēmu,» pauž S. Sproģe.

Tiešsaistes diskusijā ar LPS speciālistiem laikraksta «Zemgales Ziņas» žurnālists Gatis Grūtups norādīja, ka situācija vairāk atgādina politiskas rotaļas, nevis izsvērtu ekonomisku lēmumu. S. Sproģe viņam piekrita: «Nekādā veidā neredzu ekonomisko pamatojumu.»

Jāsakārto infrastruktūra
Vērtējot situāciju, LPS speciāliste saskatīja risinājumu pavisam cita veida sistēmā. «Esmu izbraukājusi Eiropas atkritumu teritorijas, poligonus, laukumus. Austrieši katrā ciemā kopā ar zemniekiem veido kompostu un taisa analīzes, lai pārliecinātos, ka kompostu var atkārtoti izmantot zemnieki. Dānijā, Islandē, Zviedrijā, Somijā ved pārstrādājamo materiālu tālāk sapresētu. Dodam darbu saviem zinātniekiem, izmantojam tehnoloģijas, gudros prātus un ejam moderni uz priekšu, nevis skaldām matus par savākšanas biznesu un neveidojam infrastruktūru,» skaidro S. Sproģe.

Speciāliste uzsver, ka pēc iespējas mazāk vajag pārvadāt gaisu. «Piemēram, ar riepām – ja tās saliek kravā, lielākā daļa ir gaiss. Tāpēc ir vērts iegādāties mobilas ierīces, kuras atved pie riepu kaudzes, kur ierīce izņem ārā tekstilu, drātis un sagraiza riepu,» uzsvēra speciāliste.

Kā vienu no risinājumiem LPS piedāvā veidot atkritumu apsaimniekošanas centrus, kur varēs atvest būvgružus, ķīmijas preces, kas paliek pāri, kā arī veidot savākšanas punktu elektroprecēm un citiem izstrādājumiem, kurus var pārstrādāt. Galvenā ideja – lai atkritumi pēc iespējas mazāk būtu jāvadā.

Pazudis dialogs
Analizējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un SIA «Eco Baltia Vide» pārstāvju pausto, rodas izjūta, ka kārtējo reizi plānoto izmaiņu radīšanas laikā pazudis dialogs starp iesaistītajām pusēm.

Jānis Aizbalts, SIA «Eco Baltia vide» valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka esošais poligonu skaits pie kopējā Latvijā radītā atkritumu apmēra ir pārāk liels. Ir tikai atsevišķi poligoni, kuri spēj nodrošināt nepieciešamās investīcijas atkritumu šķirošanā un spēj to veikt efektīvi nepārtrauktā režīmā. «Ja poligona apsaimniekotājs nespēj sevi ekonomiski pamatoti uzturēt, pastāv liels krāpšanās risks,» uzsver J. Aizbalts. Tāpēc esot vērts koncentrēt investīcijas piecu sešu poligonu efektīvā darbībā. «Mūsu pieredze rāda, ka reģionālā līmenī daudz svarīgāk ir nodrošināt iepakojuma šķirošanas centrus. Attālums līdz sadzīves atkritumu poligonam ir otršķirīgs jautājums. Pieaugot šķirošanas aktivitātei un pieejamībai, poligonu nozīme kļūs vēl mazāka. Tieši tāpēc SIA «Eco Baltia vide» jau tagad izveidojusi piecas reģionālās filiāles, tostarp Bauskā, kur varam pāršķirot iedzīvotāju sašķiroto iepakojumu un sagatavot to pārstrādei, samazinot apmēru, ko nogādā apglabāšanai poligonā,» skaidro J. Aizbalts.

VARAM ministrs Juris Pūce
14. oktobrī apmeklēja atkritumu poligonu «Janvāri» Kurzemē, kuru plānots saglabāt. Tiekoties ar speciālistiem, viņš uzsvēra, ka pārējos sadzīves atkritumu poligonus restrukturizēs par atkritumu apsaimniekošanas centriem, specializējot funkcijas, kas nozīmē, ka esošie atkritumu poligoni varētu turpināt darbu, bet ne atkritumu noglabāšanu. Skaidrs, ja 2035. gadā plānots noglabāt tikai desmit procentus atkritumu, tad pašreizējo poligonu skaitu nav vērts saglabāt.

Turpina ieviest depozīta sistēmu
Valsts vides dienests likumdošanā saņēmis divus depozīta sistēmas operatora pretendentu pieteikumus no SIA «Depozīta iepakojuma operators» un SIA «Nulles depozīts». Sākta iesniegto pretendentu dokumentu izvērtēšana. Līgumu plānots noslēgt līdz 2020. gada beigām uz septiņiem gadiem – līdz 2029. gada 31. janvārim.

Latvijas Pašvaldību savienība gan vērtē, ka paredzētais modelis nebūs veiksmīgs. «Plānotajā depozītu sistēmā 80 procenti no savāktajiem atkritumiem būs nododami pārstrādei vai pat nebūs pārstrādājami. Ja atkritumu valsts plānā pirmais mērķis ir samazināt atkritumu apjomu, par to ir jādomā iepakotājiem, tirgotājiem, visiem kopā,» uzsver LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Speciāliste uzskata, ka bija jāpilnveido atbildības sistēma pret uzņēmējiem, kas Latvijā ražo, izmanto vai ieved otrreiz lietojamās mantas – riepas, iepakojumu, tekstilu, stiklu, plastmasu, lai to varētu savākt atpakaļ un izmantot vēlreiz. «Šī sistēma nedarbojas labi. Ar ražotājiem noslēdz līgumus, bet viņu maksājumi ir nepietiekami, īpaši saistībā ar riepu pārstrādi un preču iepakojumu. Ļoti maz ir iepakojuma, ko var lietot otrreiz, īpaši taras,» uzsver S. Sproģe. Viņa pauž, ka uzsvaram ir jābūt uz otrreizējo lietošanu, nevis pārstrādi vai uzglabāšanu.

Par šo tēmu iepriekš – publikācijās «Bauskas Dzīves» 6. un 9. oktobra numurā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Norāda uz politisku, nevis ekonomisku lēmumu

Kategorijas