BauskasDzive.lv ARHĪVS

KOMENTĀRI: pulksteņa «grozīšana»

KOMENTĀRI: pulksteņa «grozīšana»

Vai laika maiņa, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, jūs šonedēļ ietekmējusi? Kāds jūsu viedoklis – šai pulksteņa «grozīšanai» būtu jāpieliek punkts, vai var arī palikt šī sistēma?

Inese Vaidere, Eiropas Parlamenta deputāte
Ir svarīgākas aktualitātes – Eiropas Parlaments pašlaik ir ārkārtīgi noslogots. Mūsu darbs notiek attālināti, līdz ar to tām funkcijām, ko klātesot var veikt ātrāk, tagad vajag vairāk laika. Patlaban aktualitāte ir daudzgadu budžets, līdz ar to tāds jautājums kā pulksteņa laika grozīšana pašlaik ir mazsvarīgs. Pieļauju, ka šis temats aktualizēsies, līdzko nebūs svarīgāku jautājumu.

Es pati vairāk nekā 20 gados, kopš lidoju dažādām laika zonām pāri, nekad neesmu jutusi, ka mani negatīvi ietekmētu tas, ka Briselē ir citāds pulksteņa laiks nekā Rīgā. Manuprāt, tā ir tāda nedaudz pseidoproblēma, jo paziņot, ka pulksteņa laika grozīšana divreiz gadā varētu ietekmēt cilvēka veselību, ir populistiski.

Gadījumā, ja tik tiešām parādītos nopietni pētījumi, ka ar pulksteņa laika maiņu iespējams ievērojami taupīt energoresursus, kas atbilstu arī ES virzītajam zaļajam kursam, es viennozīmīgi piekristu, ka jāatstāj situācija, kāda tā ir. Savukārt, ja tiktu pierādīts, ka efekta nav, manuprāt, laika maiņa nebūtu nepieciešama. Mana stingra pozīcija saskan ar Latvijas valdības noteikto, kas paredz atstāt vasaras laiku, jo mūsu cilvēkiem, kuriem siltais gadalaiks ir tik īss, ir svarīgi garie, gaišie vasaras vakari. Otrs princips – visām dalībvalstīm jāpieņem kopīgs lēmums.


Mārcis Teodors Upenieks, dzīvo Gailīšu pagastā, studē Rīgas Tehniskajā universitātē
Studentam stundai ir liela nozīme

– Pulksteņa rādītāju griešana par stundu mani būtiski neietekmē. Manuprāt, jūtama ietekme ir attiecīgajā dienā, kad tas tiek darīts, – agrāk kļūst tumšāks, rodas izjūta, ka radies lieks brīvs laiks. Pagriežot laiku stundu atpakaļ, iegūsti papildu stundu dienas darbiem. Studentiem, piemēram, vairāk laika paliek nepabeigto studiju darbu sagatavošanai un nodošanai, jo stunda tomēr ir diezgan ilgs laiks. Ir patīkami, ka esi aizmirsis par pulksteņa rādītāju griešanu, domā, kā sasteigt nododamo darbu, kur ir vēl nepieciešams laiks, un tad kāds pasaka, ka ir vēl viena stunda pieejama.

Nākamajā dienā pēc laika maiņas ir jūtams neliels nogurums, kas parasti rodas garākas darbdienas dēļ, kas sanākusi no pulksteņa rādītāju pagriešanas. Protams, arī agrāk kļūst tumšs aiz loga, lai gan tas nav būtiski, ja, izejot no mājām, ir tumšs un atgriežoties ir tas pats.
Neredzu lielu iemeslu, kāpēc šo «tradīciju» – pulksteņa «griešanu» – būtu nepieciešams pārtraukt. Visus šos gadus esam ar to sadzīvojuši, un ir izveidojies līdzsvars, pieņemam jau to par normu.


Tamāra Fratovčana, Bauskas novada Īslīces pagasta zemnieku saimniecības «Žeberi» īpašniece
Laukos katram solim zelta vērtība

 – Mums ir 25 slaucamas gotiņas, bet pavisam ganāmpulkā ir 50 govis un jaunlopi. Pret laika maiņu slaucamās govis ir ļoti jutīgas, īpaši augstražīgās un tās, kas tikko atnesušās. Pat pusstundai ir nozīme – gaidot tesmenis ir ļoti pierietējis, lopam ir grūti. Pēc pēdējās pārraudzības datiem, vidējais izslaukums ir 30,7 kilogrami no govs dienā.

Mēs varam ievērot nemainīgu «veco jeb vasaras» slaukšanas laiku vakarā, tas arī vislabāk atbilst dabas un darbu ritumam laukos, – ejam slaukt četros pēcpusdienā, nevis piecos. Govis vēl ir ganībās un tiek piebarotas, jo ilgāk var saglabāt augstu izslaukumu un govīm veselīgāk nekā kūtī. Sarežģītāk no rīta. Mums jāvadās pēc piena mašīnas atbraukšanas laika, kas  tagad ir stundu vēlāk, arī slaukšana attiecīgi ir stundu vēlāk. Vēl tiek ņemtas analīzes un automātiski tiek mazgāts baseins, vēl pusstunda klāt. Intervāls starp rītu un vakaru pagarinās, kas govīm grūti panesams un var pat ietekmēt tesmeņa veselību.

Vakari nu kļuvuši bezgala gari. Pievakarē, kad visa ģimene ierodas mājās, jau ir tumsa, jādedz elektrība, nevienu darbiņu sētā padarīt vairs nevar. Bet laukos katram solim ir zelta vērtība.