Aicina būt vērīgiem šajā rudenī, ziemā
2020. gada 27. oktobris 00:00

Kā dārzu mulčēšana ietekmē kailgliemežu izplatību?
Pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi dārzu mulčēšana. Daudzi dārzkopji to aktīvi piekopj, lai atvieglotu darbu. Tās lietošanai ir daudzas priekšrocības, kuras jau lielākā daļa labi pārzina. Taču viss ir ļoti mainījies pēdējā gada laikā, kad notikusi kailgliemežu un mīkstgliemežu masveida savairošanās.
Invāzijai ir tieša saistība ar meteoapstākļiem
Kā tas bijis iespējams? Galvenais iemesls ir mūsu klimatam neierasti siltās ziemas lielākajā daļā Latvijas teritorijas. Iepriekšējais garais un siltais rudens ļoti sekmēja kailgliemežu izdzīvošanu. Laikapstākļi bija labvēlīgi, lai no izlaistajām oliņām izšķiltos maksimāls gliemežu skaits, veiksmīgi pārziemotu un pavasarī agri sāktu savu darbību. Pārziemoja gan vietējās sugas, gan invazīvā Spānijas kailgliemeža pēcnācēji. Milzīgajai kailgliemežu izplatībai ir tieša saistība ar konkrētiem meteoapstākļiem. Tātad būsim vērīgi šajā rudenī, ziemā un pavasarī, jo kailgliemežu ierobežošana sākas līdz ar pavasara atnākšanu.
Zaļo zāli kā mulčas materiālu izmanto lielākajā daļā dārzu, un tādējādi tiek nodrošināti ļoti labi vairošanās apstākļi. Zaļā zāle, strauji sadaloties, izdala siltumu, kas ir lielisks patvērums gliemežiem tieši dienas stundās. Ja tas vēl sakrīt ar nokrišņu periodu, tad problēmas ir garantētas. Mazliet labāka ir situācija ar citiem mulčas materiāliem, taču arī tur tie spēj paslēpties un sekmīgi pārziemot.
Pacelt mulčas slāni
Kā rīkoties, lai saglabātu mulčēšanas priekšrocības un tomēr sekmīgi ierobežotu kailgliemežus? Ieteikums: noteikti nevajadzētu molusku dēļ pilnībā atteikties no mulčas materiāliem un mulčēšanas, jo tas nozīmētu zaudēt daudzos pozitīvos ieguvumus, ko tā dod dārziem un augsnei.
Ja ir aizdomas, ka kailgliemežu invāzija ir milzīga, tad periodā, kad strauji samazinās veģetācija un gaisa temperatūra sāk naktīs pazemināties ap -5 līdz -10o C, zem mulčas slāņa esošos kail-gliemežu perēkļus pirms sala vajag uz nakti atsegt. Gliemji, kas ir pieraduši zem mulčas siltumā, ātri aizies bojā, un atliks tikai nākamajā dienā tos saslaucīt, savākt un iznīcināt. Pēc tam mulču atliek atpakaļ, augsne zem mulčas pakāpeniski atkal atlaidīsies, bet gliemju tur vairs nebūs. Sevišķi labi to ir darīt uz gatavām nomulčētām dobēm nākamā gada dārzeņiem. Līdzīgi var rīkoties arī ap ogulājiem un augļu kokiem. Īslaicīgs sals tiem nekaitēs.
Līdzīgā veidā var rīkoties, tikai paceļot mulču augšā un pakaisot apakšā kādu no atļautajiem limacīdiem. Tad mulču var nolikt atpakaļ tūlīt.
Pavasarī, līdzko kailgliemeži sāk aktivizēties, nāksies darīt to pašu. Izmantojot mulčas sistēmas, ir jādarbojas sinhroni ar kailgliemežu darbības aktivitātēm. Ja rudenī nav veikts iepriekšminētais, tad pavasarī ir iespējams izmantot tikai limacīdus, paceļot augšā mulčas slāni.
Skaidrojums
- Kailgliemeži (Spānijas) ir atnākuši uz palikšanu – tie ir un būs.
- Tos varēs tikai ierobežot, ne iznīcināt.
- Ierobežošanas darbam ir jābūt regulāram un daudzveidīgam.
- Ierobežošanas metodes dārzā ir secīgi jāmaina, lai neveidotos nevajadzīgs dārza piesārņojums ar varu un limacīdiem.
- Jādara viss, lai dārzā atgrieztos kailgliemežu dabiskie ienaidnieki.
Tikai veicot visas minētās darbības kompleksi, varēsim arī turpmāk droši izmantot mulčēšanas iespējas dārzā. Mulčēt un nelikties ne zinis par kailgliemežiem nebūs iespējams. Diemžēl ikvienam, kas jau saskāries ar to, nāksies pārskatīt arī turpmāko dārza stratēģiju.
Kā rīkoties turpmākajā veģetācijas periodā?
Lai saglabātu daudzās mulčas materiālu lietošanas priekšrocības, vienlaicīgi jādarbojas kailgliemežu ierobežošanā, izmantojot vairākas ierobežošanas metodes. Tad jums patiesi izdosies tos ierobežot.
Efektīva ir lasīšana, taču attiecībā tikai pret lielākajiem eksemplāriem, kad kailgliemeži sāk pieaugt. Būtisks jautājums – vai lasīt ar rokām vai izmantot kādu palīgierīci? Lasīt ar kailām rokām nevajadzētu, jo gļotas var saturēt dažādas patogēnas baktērijas, jo kailgliemeži ēd līķus, novājinātus organismus un beigtos sugas brāļus. Katram zināms, cik strauji siltā laikā noārdās olbaltumvielas un kādu aromātu tās izplata. Ja lasa ar cimdiem, tad pamazām uzkrājas gļotas un arvien grūtāk ir tos dabūt nost no cimdiem. Tādēļ noteikti ir jāsagādā krājumā smiltis, ar ko gļotas noberzt. Vēl labāka ir koka nūja ar naglu galā, tad atkritīs ņemšanās ar gļotām – tikai tad ir jāuztrenē roka, lai trāpītu kailgliemezī.
Veidot paslēptuves – dēļus, plāksnes, šīferi –, tos regulāri dienas gaišajā laikā pārcilājot, zem tiem esošos kailgliemežus iespējams savākt.
Pievilināt, izmantojot rūgstošus šķidrumus – atšķaidītu alu, kvasu u. c. Svarīgi tos izvietot viegli pieejamās vietās, lai varētu ātri un regulāri kailgliemežus savākt un tie nepaspētu sadalīties.
Izkaisīt limacīdus grūti pieejamās vietās, kur ir vērojama to darbība. Bet līķus vajag savākt, lai citi mums noderīgie palīgi tos neapēstu.
Izsmidzināt vara vitriolu – sagatavo 1% darba šķīdumu un izsmidzina, vislabāk, kad kailgliemeži ir aktīvi.
Meklēt palīgus – dabiskos ienaidniekus. Jāapzinās, ka tāda «sterilu» dārzu filozofija, kur viss ir tikai skaisti un it viss cilvēkam pa prātam, vairs nederēs. Mums ir svarīgi, lai dārzos atgrieztos arī mūsu palīgi, par kuriem būtu lietderīgi runāt plašāk.
Karstā kompostēšana – vēl viens būtisks virziens, kas jāņem vērā, lai varētu droši mulčēt. Tikai tā ir iespējams nodrošināt, lai kailgliemeži neiedzīvotos komposta kaudzē. «Karstais komposts» būs ieguvums dārzam kopumā, jo tur nebūs arī citu slimību ierosinātāju un nezāļu sēklu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»