Laboratorijas noslogotas, rindas pagarinās

2020. gada 27. oktobris 00:00

No pirmdienas, 26. oktobra, valsts apmaksātu «Covid-19» testu var veikt tikai ar ārsta nosūtījumu, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

A. Strapcāne paskaidroja, ka ar šādu soli VM centīsies panākt, ka «Covid-19» testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Mākslīgi tiek pagarināta rinda
Novērots, ka pašlaik sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās «Covid-19» testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to var nepildīt savu primāro mērķi – laikus testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā. Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar koronavīrusa simptomiem. Speciālisti uzsver un atgādina – ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs «Covid-19» testa nepieciešamību.

A. Strapcāne atzīmēja, ka Latvijā pašlaik veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks (41. nedēļā Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju veikti 1421,8 testi, salīdzinājumam Vācijā – 1320, Lietuvā – 1367, Igaunijā – 1076, Somijā – 1382).

«Vēlamies šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu, jau kopš oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā,» teic A. Strapcāne.

Analīzēm iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro
«Covid-19» laboratoriju tīkla koordinators Sergejs Ņikišins Latvijas Televīzijai pauda, ka vidējā kapacitāte ir 6000 un pat vairāk izmeklēto cilvēku, taču jāiegaumējot, ka izmeklējumi neesot lēti – valstij dienā tie izmaksā ap 200 000 eiro. Pašos pandēmijas pirmsākumos, martā, «Covid-19» analīžu paņemšana un apstrāde mēnesī valstij izmaksāja nepilnu pusmiljonu eiro, bet kopš aprīļa katru mēnesi tam tērēti vairāk nekā divi miljoni eiro. Kopā līdz šim iztērēti vairāk nekā 11 miljoni eiro, neskaitot septembri un oktobri, kad testēšanas jauda pieaugusi vairākkārt. Datu par šiem rudens mēnešiem vēl nav.

Jaunpieņemtā kārtība paredz – ja cilvēkam būs aizdomas par «Covid-19» saslimšanu, vispirms būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums. Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot pa tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Tā kā ir garas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Ceturtdien, piesakoties vēl uz valsts apmaksātu «Covid-19» testu neatkarīgi no slimības pazīmēm, Rīgā nācās gaidīt piecas līdz astoņas dienas, bet Jelgavā visilgāk – 11 dienas.

Reģionos piemērotākie būtu siekalu testi
Mūspuses ģimenes ārsti ir vienisprātis, ka lietderīgi būtu atvērt testēšanas punktus arī reģionos. Rundāles novada mediķe Sandra Lapsa-Ārenta uzskata, ka reģionos piemērotākie būtu siekalu testi, jo tad nevajadzētu īpašu laborantu, kurš noņem uztriepi, būtu nepieciešams vien savākšanas punkts. «Cilvēkam izsniedz stobriņu, viņš mājās vai automašīnā iespļauj un pēcāk savākto materiālu nogādā analīžu pieņemšanas vietā. Turklāt spļaušana ir mazāk nepatīkama par rīkles un deguna kairinājumu. Tas, kas tagad darās, tik tiešām nav normāli – milzīgas rindas, kurās, iespējams, jau stāvot, cits citu aplipina, tālab jāpanāk kāds mehānisms, kas šo regulētu un novērstu,» pauž S. Lapsa-Ārenta.

Daktere pieļauj, ka viens no iemesliem, kādēļ siekalu testus nepopularizē, ir to dārdzība. Runām, ka tie ir neprecīzi, ģimenes ārste nepiekrīt. Viņas praksē bijis pacients, kuram pirmajā vilnī pēc kontakta ar «Covid-19» pozitīvu personu E. Gulbja laboratorijā arī tika diagnosticēta jaunā vīrusa saslimšana. Pacients nav vēlējies 14 dienas pavadīt mājās un nākamajā dienā jau par maksu nodevis analīzes Centrālajā laboratorijā, kur testēšanas rezultāti «Covid-19» klātbūtni nav apstiprinājuši. «Materiālu paņēma no mutes un deguna, metode bija viena un tā pati, bet rezultāts bija atšķirīgs. Kuram lai mēs ticam?! Tāpēc pagaidām neviena pārbaude nav simtprocentīgi precīza. Pētījumi liecina, ka ar šo slimību sasirgst arī otro reizi – tas nozīmē, ka noturīga imunitāte neveidojas, līdz ar to nav ticības vakcīnas izveidei,» pārdomās dalās S. Lapsa-Ārenta.

Viņasprāt, jaunā kārtība, kad ģimenes ārsts izraksta nosūtījumu uz «Covid-19» analīzēm, situāciju pašas praksē nesarežģīšot. «Ja cilvēkam ir kaut kādi simptomi vai viņš ir bijis kontaktā ar inficētu personu, šo informāciju ģimenes ārstam var paziņot telefoniski un elektroniski iegūt nosūtījumu. Arī pašā sākumā bija šāda kārtība, turklāt nosūtījumā bija jāieraksta pacienta tālrunis, un laboratorijas darbinieks dienas laikā sazinājās ar cilvēku un piedāvāja tuvāko laiku un vietu, kur noņemt paraugus,» stāsta
S. Lapsa-Ārenta.

Veselības ministrija kopā ar ģimenes ārstiem situāciju pētīs
Citās domās ir Bauskas novadā praktizējoša ģimenes ārste Marija Bosko. Viņa uzskata, ka pirms nosūtījuma pacients ir jāredz, un tas savukārt apdraudot gan pašus mediķus, gan arī citus pacientus. «Tagad sistēma ir pavisam dulla, cilvēku nodaļā nevar stacionēt, ja viņam nav veikts «Covid-19» tests, taču kur viņu guļošu, ar kustības traucējumiem es varu aizsūtīt veikt analīzes?! Jāiegaumē, ka pastāv arī citas saslimšanas un nevar kardināli pa priekšu izvirzīt saukli «Covid-19»,» pārliecināta M. Bosko.

Jaunajai sistēmai sākot strādāt, Veselības ministrija kopā ar ģimenes ārstiem to analizēs, lai saprastu, cik efektīvi tā darbojas, vai nepieciešami uzlabojumi utt. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību. «Vienlaikus rēķināmies, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto «Covid-19» testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķa grupas. Mērķis nav mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet gan nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk,» skaidro VM pārstāve A. Strapcāne.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

UZZIŅAI

Beznosūtījuma testu izmaksas no pirmdienas, 26. oktobra:
E. Gulbja laboratorijā bez ģimenes ārsta nosūtījuma «Covid-19» analīzes var nodot par 53 eiro;
Centrālajā laboratorijā par pēc paša iniciatīvas nodotajām analīzēm vajadzēs maksāt 45 eiro;
pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «BIOR» laboratorijā – 38,83 eiro.

Avots: ziņu aģentūra LETA.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laboratorijas noslogotas, rindas pagarinās

Kategorijas