BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mednieku «garu» iegūst un pārmanto

Kaspars Kalējs

2020. gada 27. oktobris 00:00

943
Mednieku «garu» iegūst un pārmanto

Šoruden medī lapsas, bebrus, zaķus un lielos zvērus, vilki vēl nav trāpījušies

Mūspuses medniekiem un dzinējiem sākusies rudens sezona, daudzi uz mežu aicina līdzi arī bērnus. Tie, kas tikai nesen ieguvuši mednieka apliecību, kā arī dzinēji atzīst, ka viņus medīt ieinteresējuši vecāki.

Uz  mežu dodas kopā
Līga un Jānis Lejnieki uz medībām iet kopā jau divus gadus. Līga ir dzinējos un trokšņodama virza dzīvniekus tuvāk medniekiem, bet Jānis ar ieroci gaida tos parādāmies. «Sākumā vīrs bija tas, kas piedāvāja doties līdzi uz mežu,» atceras Līga, taču Jānis piebilst, ka tagad sieva ir tā, kura aicina medībās.

No iegūtā medījuma ģimenē tiek gatavoti konservi un desas. «Desās vismaz puse ir cūkgaļa, jo tīra medījuma gaļa ir sausa. Pirms žāvēšanas gaļā ierīvējam garšvielas un žāvēšanas laikā aromātam pie malkas pieliekam kadiķa zaru,» stāsta Lejnieku pāris.
Jānis un Līga piekrīt, ka briežu, zaķu un mežacūku mežā ir arvien mazāk. «Mežacūkas izšautas Āfrikas cūku mēra dēļ. Latgalē ir savairojušies vilki, arī Bauskas novada Brunavas puses mežos manīti četri pelēči,» stāsta Jānis. Lejnieku ģimene atzīst, ka pērn bijuši aktīvāki mednieki nekā šogad. «Vēl ēdam pagājušajā gadā sarūpēto gaļu,» stāsta Līga.

Abi atzīst, ka medīt dodas, lai pabūtu mežā, nevis šaušanas vai gaļas dēļ. «Ar nomedīto gaļu nevajadzētu tirgoties,» uzskata Līga un Jānis Lejnieki. Uz medībām viņi devušies arī kopā ar dēlu Valteru. «Viņš ir dzīvniekmīlis, taču vēro dīrāšanu, arī gaļa dēlam garšo,» atklāj pāris.

Vairākas paaudzes
Mednieku kolektīva «Nīzere» vadītājs Raimonds Ozoliņš uz medībām kopā ar tēvu devies kopš 12 gadu vecuma. «18 gadu vecumā kļuvu par mednieku, to daru jau 19 gadu. Agrāk medības patika arī vecākajam dēlam, taču interese ir mazinājusies, tagad uz medībām nāk līdzi otrs dēls. Gribas, lai kāds no bērniem nākotnē ir mednieks, lai šī nodarbe tiek nodota no paaudzes paaudzē,» atklāj R. Ozoliņš.

Pašlaik R. Ozoliņš medī lapsas, bebrus un «lielos zvērus». Nesen sākušās zaķu, sesku, akmens  un meža caunu medības, taču šos dzīvniekus Raimonds nemedī. «Šiem zvēriem vajag lamatas, tos ķer individuālajās medībās,» atklāj kolektīva vadītājs, kurš uzskata, ka mazo dzīvnieku medības vairs nav īpaši populāras. «Mūsu kolektīvā ir 58 strādīgi un ļoti atsaucīgi biedri. Medības nav tikai ieroča gaiļa nospiešana. Tās ir rūpes par dzīvniekiem un mežu – tīrām stigas, barojam dzīvniekus un darām citus darbus,» skaidro Raimonds Ozoliņš.

Viņš pamanījis, ka arvien vairāk parādās brieži un mežacūkas. «Mazāk ir aļņu, taču vairāki mednieki redzējuši vilkus,» teic Raimonds. Viņš lepojas ar nomedīto briežu bulli, Raimonds ir redzējis arī vilku un lūsi, taču vēl gaida mirkli, kad varēs tos nomedīt.

Kolektīvā viens no jaunākajiem

Rihards Sunteiks, kuram patlaban ir 16 gadu, jau kopš 13 gadu vecuma ir dzinējos. «Esmu vienīgais ģimenē, kas dodas medīt. Mani aicināja  kaimiņos dzīvojošais bijušais kolektīva vadītājs un arī tagadējais vadītājs. Man ļoti patīk dzinējmedības, mūsu «Nīzeres» kolektīvs ir ļoti atsaucīgs. Man pašam meža gaļa negaršo, bet mamma, tētis un vecmāmiņa zina, ko iesākt ar medījumu – tiek gatavots gulašs, kotletes, gaļu esmu vedis radiem,» pauž R. Sunteiks.

Rihardam medības šķiet interesanta brīvā laika nodarbe: «Man patīk meža svaigais gaiss, koki, daba, papildus dzinēja darbam iegūstu zināšanas par dzīvniekiem. Nākamgad pats plānoju sākt mācīties noteikumus, lai kļūtu par mednieku. Ja man būs dēls, gribētu, lai viņam ir līdzīgas intereses.»

Puisim laimējies redzēt lūsi, taču vilka parādīšanos viņš vēl gaida. «Pēc medībām ir patīkams nogurums, jo visa diena pavadīta ārpus telpām,» stāsta Rihards Sunteiks, kolektīva «Nīzere» otrs jaunākais dalībnieks.


Fakti
Nomedīto vilku skaits

Pēc Valsts meža dienesta datiem, Latvijā šosezon, no 17.  jūlija līdz 19. oktobrim, nomedīti 198 vilki.
Bauskas novadā vilki manīti Brunavas un Vecsaules mežos, Vecumnieku novadā tie koncentrējušies Kurmenes mežos.