BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina sakopt «paplukušo» piemiņas vietu

Aicina sakopt «paplukušo» piemiņas vietu

Pie Vecumnieku dzelzceļa stacijas ēkas novietotajā akmenī iekaltais uzraksts grūti salasāms

Vecumnieku ciema iedzīvotāji pauduši sāpi par to, ka piemiņas vieta politiski represētajiem pie Vecumnieku dzelzceļa stacijas ēkas nav pienācīgi iekārtota un sakopta, turklāt akmenī iekaltais uzraksts nav salasāms.
Šoruden kāda pensionāre, kura savu vārdu publiski atklāt nevēlējās, uzaicināja «Bauskas Dzīvi» kopā ar viņu apmeklēt šo vietu un pārliecināties, ka tā ir «paplukusi un necila».

Ir ar mieru ziedot

«Es vairs neatceros, kad šis akmens te novietots un kas to licis, taču šādi «uzturēta» piemiņas vieta neapliecina cieņu izsūtītajiem un viņu tuviniekiem,» uzskata Vecumnieku iedzīvotāja. Viņasprāt, uz betona plāksnes pie pašas zemes guldīto akmeni vajadzētu novietot uz paaugstinājuma un atjaunot uzrakstu, jo tas nav izlasāms, turklāt vajadzētu arī labiekārtot apkārtni, izveidojot kādu puķu dobīti vai rodot citu risinājumu.

«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka akmenī iekalto vēstījumu, stāvot tam pretī, nudien nav iespējams izlasīt, tas izdodas vien tad, kad tupstoties un liecoties atrasts «pareizais rakurss». «Varbūt līdzētu akmens mazgāšana, lai ar sūnām aizaugušos burtus varētu saskatīt, taču, iespējams, uzrakstu vajag izslīpēt un izkalt no jauna. Tie, kas no šīm lietām ko saprot, zinātu, kas darāms,» teic pensionāre. Tāpat arī viņa vēlētos, lai kāds par šo vietu rūpējas ikdienā, nevis tikai 25. martā un 14. jūnijā, kad teritorija tiek sakopta un pie akmens gulst ziedi un deg svecītes.

«Vecie, kuri piedzīvojuši izvešanu, un cik vairs tādu ir starp mums, noskatās un samierinās, jo – kurš vairs spēj kaut ko darīt, taču jaunajiem gan būtu jāpadomā, kā šo vietu sakārtot, lai turētu šos cilvēkus piemiņā. Ja trūkst līdzekļu, varbūt var aicināt sabiedrību vākt ziedojumus. Es arī būtu ar mieru simtnieku piemest,» rosina seniore.

Vēsturiska liecība
Lai noskaidrotu, kad iekārtota piemiņas vieta Vecumnieku dzelzceļa stacijā, kāda ir akmens vēsture un kas atbild par teritorijas sakopšanu, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Ritu Kovalu, Vecumnieku pagasta novadpētniecības centra krājuma glabātāju.
«Piemiņas akmens politiski represētajiem atklāts 1989. gada 25. martā. Iniciatori šīs idejas īstenošanai bijuši vairāki: Maiga Skalbe, Vecumnieku vidusskolas skolotāja, aktīva vietējās kultūras dzīves organizētāja un Vecumnieku ciema orgkomitejas vadītāja, Jānis Lapa, Latvijas trešās Atmodas un Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupas «Helsinki-86» aktīvists, dažādu vēsturisku mirkļu fotogrāfs, Mirdza Narunovska, ilggadēja Vecumnieku tautas nama vadītāja un vidējās paaudzes deju kolektīva vadītāja, politiski represētā, kā arī daudzi citi pagasta un ciema iedzīvotāji. Atbalstīja arī Vecumnieku Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Vitālijs Skrebelis un Vecumnieku dzelzceļa stacijas priekšnieks Jānis Larionovs. Piemiņas akmens izgatavots Bauskas rajona sadzīves pakalpojumu kombinātā. Finansējums netika ņemts no budžeta, tam tika piešķirti speciālie līdzekļi, ko bija iemaksājušas iestādes, organizācijas un privātpersonas,» atklāj R. Kovala.

Novadpētniecības centrā glabājas arī dažas fotogrāfijas no akmens atklāšanas un lapiņa ar Maigas Skalbes uzrunu. Lūk, fragments: «Cilvēku paaudzes aiziet, viņām līdzi aiziet atmiņas. Bet mēs nedrīkstam aizmirst to, kas pāri darīts mūsu tautai. Mēs gribam saglabāt savas tautas traģisko, patieso vēsturi, un šo grūto uzdevumu mums palīdzēs veikt akmens, kas spēs dzīvot saules mūžu. Akmenim ir divas nozīmes: pirmā – pieminēt mirušos, otrā – atgādināt dzīvajiem.»

«Rūpi par piemiņas akmeni tur novada domes saimniecības nodaļa,» teic R. Kovala. Jau vairāk nekā 20 gadu 25. martā un 14. jūnijā Vecumnieku pagasta novadpētniecības centrs sadarbībā ar pagasta skolām, tautas nama kolektīviem un novada pašvaldību dzelzceļa stacijā rīko atceres pasākumus. «Akmens ir jāsaglabā kā vēsturiska liecība no Latvijas trešās Atmodas pirmsākumiem. Protams, to var notīrīt un nedaudz uzpulēt, kā arī iespēju robežās pievērst uzmanību piemiņas vietas un apkārtnes labiekārtošanai,» uzskata R. Kovala.