Divu komandas biedru saspēle

2020. gada 27. oktobris 00:00

Mēmeles jāšanas sporta kluba dalībnieces aizvien labāk apgūst prasmes un saprotas ar zirgiem

Sporta sezona šogad ir bijusi sarežģīta ļoti daudziem, tai skaitā arī jātniekiem. Tomēr Mēmeles jāšanas sporta kluba meitenes šogad ir piedalījušās vismaz 14 sacensībās un tagad var sākt atskatīties uz jau paveikto.

Līdzīgi kā citos sporta veidos, 17. oktobrī izsludinātie ierobežojumi, kas saistīti ar «Covid-19» izplatību, skāra arī jāšanas sporta veidu. Latvijas Jātnieku federācijas kalendārā ir ierakstītas vēl divas sacensības novembrī, bet nav pārliecības, ka plānotie pasākumi notiks. Tāpēc zināmā mērā komanda jau var izvērtēt, kāda bija aizvadītā sezona.

Partneri jāmaina
Galvenais ieguvums ir saliedēta un aizvien prasmīgāka komanda. Tā vērtē Mēmeles jāšanas sporta kluba («Mēmeles JSK») trenere Velga Marčenkova. Sporta klubā, kas atrodas Codes pagasta teritorijā, ar zirgiem nopietnākām sacensībām pašlaik trenējas ap desmit meitenes, bet ar ponijiem jāšanas prasmes apgūst vēl apmēram desmit jaunie dalībnieki.

Ar sacīkstēm gan šogad iznācis tā, ka prognozēt kaut ko grūti. Ziemā piedalījās sacensībās, tad sākās pavasara pauze «Covid-19» ierobežojumu dēļ, tad bija piepildīta vasara un rudens, bet nu atkal pārtraukums. Tāpēc daudz darba bijis arī trenerei. «Jāatrod īpaši knifi, jāsavieno jātnieces ar zirgiem labās komandās, lai būtu rezultāts,» saka V. Marčenkova. No vienas puses, ir jācenšas panākt, lai jātnieces pēc iespējas labāk sarod ar saviem zirgiem, bet, no otras puses, – ik pa brīdim zirgi jāmaina un jāļauj pierast pie citiem sacensību partneriem, jo tā arī ir pieredze, kas nepieciešama izaugsmei.

Temperamentīgas ķēves
Katrai no jaunajām sportistēm ir savs stāsts un savi mērķi. Iecavniece Marta Alise Auguceviča ar jāšanu nodarbojas jau astoņus gadus, bet tā vēl aizvien viņai skaitoties vairāk aizraušanās. Erīna Jakobsone jātnieku sportā trenējas četrus gadus. Bija pārtraukusi, tagad atsākusi nodarboties un atzīst, ka ir vēlme piedalīties arī sacensībās.

Ar jauniem zirgiem šogad strādā Alise Niedre un Aiva Moroza.

A. Niedre aizraujas ar jātnieku sportu jau sešus gadus – viņa piedalās sacensībās ar ķēvi Paris Hilton. «Riktīga «uguns»!» tā ķēvi raksturo komandas biedri. A. Moroza trenējas piecus gadus, bet šogad viņai ir jauns zirgs, pašai savs – `Ahaltekes` šķirnes ķēve. Trenere atzīst, ka ķēve esot augumā salīdzinoši maza, bet diezgan temperamentīga un jaunajai jātniecei ir, ko turēt. Meitenes vasaru pavadījušas, mēģinot pierast pie jaunajiem komandas biedriem, un sezonas beigās jau piedalījās sacensībās.

Ņem vērā vecumu
Evelīna Ģeidāne ilgāku laiku startēja sacensībās ar ponijiem, bet tagad pienākusi kārta zirgiem. Viņas partnere sacensībās ir viena no pazīstamākajām kluba ķēvēm Dakāra. «Astoņi starti un četras godalgas – ar visiem vīrusa ierobežojumiem. «Kleistu» sporta bāzē ieguvu ceturto vietu starp 80 dalībniekiem,» stāsta E. Ģeidāne. Viņa ļoti labi izjūt sacensībās to, kā strādā Dakāra. «Baudu gan rezultātu, gan visu procesu. Viņa grib piedalīties sacīkstēs, un kopā ar Dakāru tā ir īpaša izjūta,» atklāj sportiste.

Dakārai nākamā gada martā būs jau 18 gadu, tāpēc jārēķinās, ka ne visu no zirga var prasīt. «Jau tagad pietaupām – 80 centimetru šķēršļu augstums ir maksimums. Ja gribam, lai viņa turpina sportot un piedalīties sacensībās, tas ir viņas limits. No otras puses, ar Dakāras pieredzi sacīkstēs var vairāk riskēt,» vērtē trenere V. Marčenkova, kura savulaik sacīkstēs kopā ar Dakāru arī izcīnīja daudz godalgu.

Šovasar Iecavas novada «Drostalās» vienā no maršrutiem E. Ģeidāne ar Dakāru bija pašas ātrākās, bet šajā gadījumā notika komandu sacensības un atsevišķi sportistes nevērtēja. Kopā ar Nikolu Marčenkovu, Elzu Vārnu un Agnesi Šneideri «Mēmeles JSK» jaunietes uzvarēja komandu sacīkstēs.

Trīs starti uzreiz
Jau vismaz 12 gadus ar zirgiem kopā ir Nikola Marčenkova – kopš divarpus gadu vecuma. Savulaik labi panākumi gūti ar ponijiem, tai skaitā vienu no trakulīgākajiem sporta kluba audzēkņiem Džoniju. Augsti rezultāti bijuši ar otrās grupas poniju Dancing Grace. Šis ponijs ir tik liels augumā, ka N. Marčenkova pieļauj – varētu startēt ar viņu arī pēc 16 gadu vecuma, turklāt Dancing Grace spēj pārlēkt 100 centimetrus augstus šķēršļus.

Šogad gan liela uzmanība pievērsta arī jāšanai ar diviem zirgiem – Dakāras meitu Quell Diamond un Kamelotu. Sākumā bijusi doma, ka ar vienu no zirgiem jās arī V. Marčenkova, bet beigās trenerei bija tik daudz darba, ka pamatā ar abām ķēvēm darbojas Nikola, kas beigās pat piedalās sacensībās ar poniju un abām ķēvēm.

Rundāles novada jāšanas sporta klubā «Lejnieki» savulaik sāka trenēties Elza Vārna, kas savas sporta gaitas tagad turpina «Mēmeles JSK». Viņa trenējas jau deviņus gadus, gūstot dažādus panākumus. Piemēram, kopā ar zirgu Karmi Helēnu iepriekšējās sacensībās līdz pēdējam brīdim bija līdere, tomēr beigās E. Vārna otrajā vietā. Kopā šogad viņai ir sešas godalgas sacīkstēs. «Viņas abas kopā ir stabilākais zirgs ar stabilāko jātnieci,» saka V. Marčenkova.

Priecīgais Džonijs
Paši jaunākie jātnieki trenējas ar ponijiem un maz piedalās sacensībās. Tomēr daži ir gatavi uzdrīkstēties vairāk. Šī gada pavasarī trenēties sāka Monta Garā un vasarā jau piedalījās pirmajās sacensībās kopā ar Džoniju. Rezultāti ir cerīgi, bet duetam vēl daudz jāpaveic, lai pierastu viens pie otra.

«Sākumā bija grūti. Monta sāka ar viņu jāt ziemā, piecas reizes pat nokrita. Toties tagad Džonijam visu laiku sacensībās ir godalgotās vietas,» tā V. Marčenkova. «Džonijam iepriekš bija trakie gadi, tagad ir nedaudz mierīgāks. Tomēr vienmēr ir priecīgs, kad Monta viņu velk lēkt augstāk. Vienīgi tad reizēm Džonijs tā sapriecājas par augstajiem šķēršļiem, ka grūti apturams un var būt kritiens,» atzīst Nikola Marčenkova, kura ieguldījusi lielu darbu Montas Garās un Džonija treniņos. Savulaik ar Džoniju jāja pati N. Marčenkova, tagad savas prasmes un zināšanas var nodot citam.

Trenere ir ļoti apmierināta ar 2020. gada sezonā paveikto. «Tas ir pirmais gads ar tik ļoti stabilu jauniešu komandu, kad visas meitenes var braukt uz sacensībām. Dalāmies – kas brauc uz Latvijas sacīkstēm, kas dodas uz Lietuvu. Diemžēl «Covid-19» ierobežojumu dēļ daļu sacensību atcēla,» stāsta V. Marčenkova. 2019. gada sezonā, kad nebija ierobežojumu, N. Marčenkova saskaitīja, ka piedalījusies sacīkstēs vairāk nekā 40 dienas.

Labi varot just, ka meitenes jau ir lielas un ir atbalsts arī trenerei. Viņa atzīst, ka vienai pašai visu izdarīt un paveikt nav reāli, bet meitenes nu jau ir labas palīdzes ne tikai pie zirgiem un treniņos, bet arī sacensībās.

Plānos – Igaunija
Tomēr ne viss ir rožaini. Nākamgad ir plānota Latvijas Jaunatnes olimpiāde, bet V. Marčenkova vērtē, ka šoreiz jaunajām jātniecēm šīs sacensības var iznākt arī izlaist. Galvenais iemesls – nav pašlaik zirgu, kas stabili varētu startēt sacīkstēs ar šķēršļu augstumu 115 – 120 centimetru.

«Treniņos jau vairākas ķēves
110 centimetru šķēršļus pārlec stabili, un pielikt desmit centimetrus klāt nav nekas traks. Tomēr ir vajadzīga pieredzes izjūta un pārliecība. Ir jābrauc un jāpiedalās šādās sacensībās, lai būtu pārliecība, ka spēj zirgu kontrolēt,» uzsver V. Marčenkova. Šādas pieredzes jaunajiem zirgiem pagaidām nav. Trenere atzīst, ka tas ir atkarīgs arī no kluba finanšu resursiem – tās ir klāt nākušas sacensības, uz kurām jābrauc biežāk, izmaksā vairāk. «Tas ir dārgs prieks, un jāizvērtē, vai finansiāli to varam atļauties,» analizē V. Marčenkova. Tiesa, no kluba savulaik Latvijas Jaunatnes olimpiādē viena jātniece ir piedalījusies – tā ir Elizabete Griķe, kas pašlaik trenējas citā klubā un turpina jātnieces sporta gaitas.

Tikmēr «Mēmeles JSK» pārstāves domā arī par sacensību dažādošanu – aizvien biežāk piedalās Lietuvas pasākumos. Sākumā bijis dažādi, bet tagad godalgas izcīna jau regulāri. Esot domas izmēģināt sacensības Igaunijā, bet tas pašlaik palicis tikai kā plāni, kurus gan nākotnē ir doma īstenot.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Divu komandas biedru saspēle

Kategorijas