Naktī notiks pāreja uz ziemas laiku; pulksteņa rādītāju grozīšana Eiropas Parlamentā ir zaudējusi aktualitāti
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 25. oktobri, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, notiks pāreja uz ziemas laiku, portālu informēja Ekonomikas ministrijā.
Pulksteņa rādītāji 25. oktobrī stundu atpakaļ jāpagriež pulksten 4, savukārt pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2021. gada 28. martā.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Kopš 1997. gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
2018. gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.
Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā ES. Arī Latvijas valdība iepriekš lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.
Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021. gads, tomēr diskusijas ES līmenī vēl turpinās, un patlaban nav arī indikāciju par iespējamo pārmaiņu apstiprināšanas laiku.
Tādēļ «Bauskas Dzīve» Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei vaicāja, vai ir zināms, kad tiks pielikts punkts pulksteņa grozīšanai. I. Vaidere pauda, ka patlaban esot daudz nozīmīgākas lietas risināmas. «Pašlaik Eiropas Parlaments ir ārkārtīgi noslogots. Mūsu darbs notiek attālināti, līdz ar to tām funkcijām, ko klātesot var veikt ātrāk, tagad vajag vairāk laika. Patlaban aktualitāte ir atjaunošanas fonds un daudzgadu budžets, darba ir pilnas rokas, lai neteiktu vairāk, līdz ar to tāds jautājums kā pulksteņa laika grozīšana pašlaik ir mazsvarīgs,» akcentē I. Vaidere. Viņa pieļauj, ka šis temats aktualizēsies, līdzko nebūs svarīgāku jautājumu, kurus risināt.
«Es pati vairāk nekā 20 gados, kopš intensīvi lidoju dažādām laika zonām pāri, nekad neesmu jutusi, ka mani ļoti negatīvi ietekmētu, ka Briselē nav tas pats pulksteņa laiks, kas Rīgā. Es teikšu, ka tā ir tāda kā nedaudz pseidoproblēma, jo paziņot, ka pulksteņa grozīšana divreiz gadā varētu ietekmēt cilvēka veselību, ir ļoti populistiski. Skaidrs, ka no rīta pavasarī bērniem nāk miegs vēl vairākas dienas, jo pieraduši celties citā laikā. Teikt, ka tas ietekmē veselību, vai citādas briesmas zīmēt, tas ir tāpēc, ka laikā, kad šis jautājums parādījās, nebija milzīgu aktualitāšu pasaulē. Cilvēki izsvēra, ko varētu aktualizēt, un pievērsās pulksteņa grozīšanai,» bilst I. Vaidere.
Viņa pati neesot nedz grozīšanas, nedz negrozīšanas aktīviste. Gadījumā, ja tik tiešām parādītos nopietni pētījumi, ka ar pulksteņa grozīšanu iespējams ievērojami taupīt elektrības resursus, kas atbilstu arī ES virzītajam zaļajam kursam, I. Vaidere viennozīmīgi piekristu, ka jāatstāj situācija, kāda tā ir. Savukārt, ja tiktu pierādīts, ka efekta nav, Vaideresprāt, laika maiņa neesot nepieciešama. «Man nevajag, lai pulkstenis tiktu grozīts. Mana stingra pozīcija saskan ar Latvijas valdības noteikto, kas paredz atstāt vasaras laiku, jo mūsu cilvēkiem, kuriem siltais gadalaiks ir tik īss, ir svarīgi garie, gaišie vasaras vakari. Diez vai daudzi celsies trijos, lai baudītu gaismu. Otrs princips – visām dalībvalstīm jāpieņem kopīgs lēmums,» uzskata I. Vaidere.
Viņa neapņemas prognozēt, kad Eiropas Parlaments pie šī jautājuma varētu atgriezties.
«To tiešām nevar paredzēt. «Covid-19» apkarošana ir tikai viena problēma, mums ļoti svarīgs ir zaļais kurss, kas saistīts ar daudzgadu budžetu, kur trešdaļa līdzekļu paredzēta videi draudzīgām aktivitātēm, digitālajai ekonomikai. Kad pulksteņa grozīšana būs dienas kārtībā, mēs noteikti to izskatīsim, taču vēlreiz uzsveru, ka ir daudz nozīmīgākas lietas, kas tagad jānolemj,» teic I. Vaidere.
.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»