Konference vecākiem

2020. gada 23. oktobris 00:00

Laikā, kad sporta treniņus un sacensības atkal ietekmē ar «Covid-19» izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi, Latvijas Olimpiskā komiteja rīkoja tiešsaistes konferenci «Bērnu un jauniešu sports Latvijā: kāda ir jaunā realitāte?». Mērķis – pievērst uzmanību bērnu fiziskās sagatavotības problēmām.

Konferencei, kas notika 20. oktobrī, līdzi sekoja sporta treneri un skolotāji, kas saistīti ar bērnu sporta nodarbībām un treniņiem. Tāpēc varam daļēji paskatīties uz aplūkotajām problēmām no Vecumnieku novada domes sporta skolas treneres Gunitas Pačkajevas skatpunkta – kā to redz vecāki, trenere un sporta dzīves entuziaste Vecumnieku novadā.

Tehnoloģiju ietekme
Treneriem un vecākiem jāpieņem fakts, ka līdz ar tehnoloģiju ienākšanu bērnu interese par dažādām fiziskajām aktivitātēm ir mazinājusies. Šo problēmu akcentēja arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers. Viņš uzsvēra, ka tā ir viena no konferences galvenajām tēmām – tehnoloģiju laikmets sportā radījis jaunus izaicinājumus, īpaši bērnu fiziskās sagatavotības jomā. Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka ir tehnoloģiju iespējas, kuras ir jāizmanto un kuras veicina fiziskās aktivitātes.

«Piekrītu konferencē stāstītajam par bērnu aktivitāti un kustībām. Es pati bērnībā kopā ar puišiem laukā spēlēju futbolu, tautas bumbu, paslēpes un citas spēles, un desmitos vakarā mūs nevarēja dabūt mājās. Tagad situācija ir citādāka. Ir dažādas digitālās ierīces, datori, telefoni, un bērnus grūti dabūt ārā no telpām. Nodarbībās jūtu, vai bērns sporto, darbojas, ir redzējis bumbu un citu inventāru. Daļa bērnu skatās uz bumbu kā uz brīnumu. Var redzēt, ka ir dažādas koordinācijas un līdzsvara problēmas,» stāsta G. Pačkajeva. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir Vecumnieku novada domes sporta skolas fizisko nodarbību piedāvājumam – bērniem no 1. klases ir iespējas bez maksas nodarboties un apmeklēt treniņus. «Pirmajā un otrajā klasē liekas elementāri, ka ir bumbas ķeršana un mešana, bet bērniem nesanāk. Manā uztverē tāpēc būtiska ir pirmsskola – tur sākas sports. Ja tur kaut ko ir iemācījies un patīk sportot, tad arī turpmāk patiks. Nezinu nevienu bērnu līdz 4. klasei, kam nepatiktu iziet ārā, ar riteni pabraukt. Bērns pēc dabas ir kustīgs – var vingrot, skriet, braukt ar riteni,» saka trenere.

Slodzes ir jākontrolē
Šajā situācijā aizvien lielāka nozīme bērnu fiziskajā audzināšanā ir vecākiem. Diskusijas dalībnieki atzīmēja, ka tikai ap desmit procentiem Latvijas pieaugušo aktīvi nodarbojas ar sportu, bet viņi ir labākais piemērs bērniem.
«Pati kā aktīva četrgadnieka mamma nevarētu pat iedomāties, ka mēs neejam ārā. Braucam ar riteni, bērns apmeklē treniņus. Mums tas ir normāli, ikdienišķi. Ja vecāks sēdēs dīvānā un skatīsies televizorā, tad bērns diez vai ies ārā spēlēt bumbu vai braukt ar riteni,» atzīst G. Pačkajeva.

Kā atzīmēja diskusijas dalībnieki – kādreiz sporta nodarbības bija izklaide, bet tagad, ar jauno tehnoloģiju ienākšanu, kas piedāvā daudz citu izklaides iespēju, fiziskās aktivitātes piesaista mazāk un bieži kļūst par uzspiestu aktivitāti. Te arī pieaug vecāku uzmanības nozīme – kā atrast bērnam sporta veidu, kas viņam patīk, un reizē nepārcensties, neradot pārāk lielu slodzi. Sidnejas Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs un fizioterapeits Aigars Fadejevs atzina, ka darbā redz abas problēmas – daudziem ir nepietiekama fiziskā slodze, bet daļai jauniešu ir regulāra pārslodze vai pārāk liela specializācija vienā sporta veidā.

«Tagad ir daudz bērnu, kurus vecāki piespiedu kārtā uz nodarbībām atved. Var redzēt, ka audzēknim rodas negatīvas emocijas: «Mani mamma atvilka, man jātrenējas, man to nevajag!» Kad ar bērnu sākam runāt, stāstīt, ka būs pasākumi, sportiskas aktivitātes, Ziemassvētku sarīkojums, pamazām kļūst interesanti. Pedagogam jāprot audzēkni iesaistīt,» teic G. Pačkajeva. Viņa vērš uzmanību arī uz to, ka ļoti liela nozīme ir trenera personībai un darbībai.

Izaicinājumi treneriem
Diskusijā tika spriests, kā rīkoties situācijās, kad saistībā ar «Covid-19» ierobežošanu jāmeklē citi veidi, kā trenēties. Basketbola treneris Uvis Helmanis sacīja, ka ar piemērotu apģērbu var trenēties ārpus telpām gandrīz visos aktīvajos sporta veidos.

G. Pačkajeva uzsver, ka vēl aizvien liela loma ir vecākiem, kam jācenšas raisīt bērnu interesi par attālinātajām nodarbībām. Pedagogi, šādi darbojoties, var apgūt ko jaunu un parādīt savas iespējas. «Pilnveidoju prasmes, pati ar savu vai māsas bērnu filmēju video. Skaidrs, ka aprakstīt ir viens, bet daudzi vecāki to nesapratīs. Taisīju video, filmēju, sūtīju, arī vecāki sūtīja atpakaļ treniņu video, darba lapas. Tas bija arī izaicinājums kā trenerei – vērot visu no cita skatpunkta. Vajadzēja pieiet radoši. Tagad atkal trenerim būs jādomā, kā iecerēto īstenot attālināti,» pieredzē dalās trenere.

Tomēr gan speciālisti, gan trenere atzīst, ka visiem patīkamāk ir tad, ja treniņi notiek klātienē. «Kad pavasarī bērni atsāka aktivitātes, bija prieks skatīties, ar kādu entuziasmu viņi darbojas,» teic G. Pačkajeva.

Pilnu konferences norisi var skatīt internetā – «YouTube» un «Facebook» profilos «OlimpiadeLV».

Katrs velk uz savu pusi
Konferenci četru stundu garumā noklausījās arī Gita Briņķe, Vecumnieku novada domes sporta skolas direktore un ilggadēja Valles pamatskolas sporta skolotāja. Viņa atzina, ka konference bija plaši reklamēta, bet savas nozares profesionāļiem sagādāja zināmu vilšanos.

«Domāju, ka tas paredzēts vairāk sporta speciālistiem un iegūsim papildu informāciju un zināšanas par to, ko darām un kā strādājam. Bet tā bija vienkārši parunāšana plašākai publikai. Mēs to zinām, bet pasniedziet vecākiem, bērniem, pastāstiet, aiciniet viņus to saklausīt!
Labi, ka runāja par to, ka skolēniem nepieciešama lielāka fiziskā slodze, bet izglītības jomā ir tā, ka katra priekšmeta pārstāvji «velk uz savu pusi» un nav vairāk sporta stundu. Patīkami, kad runā par to, kā sporta stundās integrē citus priekšmetus, bet te beidzot arī sāka runāt par to, ka citās stundās var integrēt sporta nodarbības. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, tikai 50 procentiem skolēnu Latvijā ir pietiekama fiziskā slodze. Sporta stundas noteikti vajag vairāk.

Žēl, ka daļa runātāju nesaprata, kas ir kompetences. Nezināja, ka skolās sen vairs nav normatīvu un uzsvars ir uz to, ka skolās nebūs sacensību. Mēs patiesībā to jau sen darījām – nekad neesmu sporta stundā uzsvaru likusi uz rezultātu.

Jaunajā kompetenču sistēmā mani vairāk uztrauc atskaišu un plānu maiņa. Ne tik daudz mainās pats stundas darbs, cik pieraksts. Piemēram, bumbiņas mešana jaunajā sistēmā jāpieraksta kā priekšmeta pārvietošana. Tas ir savādi.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Konference vecākiem

Kategorijas