Glābšanas misija ugunī, ūdenī un uz ceļa

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 24. oktobris 16:31

155

Glābšanas misija ugunī, ūdenī un uz ceļa

Bauskas ugunsdzēsēji glābēji demonstrē darbu ceļu satiksmes negadījumā

Metāllūžņu pieņemšanas punktā Bauskas novada Īslīces pagastā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas seši ugunsdzēsēji glābēji un vada komandieris Eduards Linde ikmēneša mācībās demonstrēja darbu ar hidrauliskajiem instrumentiem jeb tā saukto automašīnas griešanu, lai no tās atbrīvotu cietušos ceļu satiksmes negadījumos.

Nelaime nenāk brēkdama. Kad tā notiek, izšķirīgas ir pat sekundes un operatīvo dienestu sadarbība un profesionalitāte, iesaistīto cilvēku prasmes un psiholoģiskā noturība. Smagos ceļu satiksmes negadījumos dažkārt vispirms vajadzīga ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, lai atbrīvotu cilvēkus, kas iespiesti automašīnās. Nevis mediķi, bet tieši ugunsdzēsēji glābēji šādos smagos gadījumos visbiežāk pirmie satiekas ar cietušo, atbrīvo viņu no automobiļa, sniedz pirmo medicīnisko palīdzību un sagaida mediķus, kam nodod cilvēku.

Regulāras mācības un treniņš
Ugunsdzēsēji glābēji teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas uzlabo nepārtraukti. Katru dienu starp izsaukumiem viņiem ir apstiprināts nodarbību plāns, kas jāīsteno. Praktiskais darbs ar hidrauliskajiem instrumentiem norisinās reizi trijos mēnešos. Vismaz reizi gadā teorētiskās nodarbībās tiek apskatīta pirmās palīdzības sniegšana ceļu satiksmes negadījumos. Pamatzināšanas šajās jomās ugunsdzēsēji glābēji iegūst sešu mēnešu mācību laikā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kur apgūst ugunsdzēsēja glābēja profesiju, informē Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore.

Ugunsdzēsēju glābēju darbs ceļu satiksmes negadījumos ir ļoti dažāds. Pamatā šie glābšanas darbi ir – cilvēku atbrīvošana no ceļu satiksmes negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļiem, ceļa braucamās daļas sakārtošana no dažādām atlūzām, stikliem un citām lietām, izlijušo šķidrumu savākšana ar absorbenta palīdzību. Lielākā daļa ir tādu izsaukumu, kuros ugunsdzēsēji glābēji sakārto ceļa braucamo daļu, lai pēc iespējas ātrāk varētu atjaunot satiksmi, bet cilvēku atbrīvošana no automašīnas nav nepieciešama. Reti, bet ir arī tādi notikumi, kuros notiek kādu vielu noplūde lielos daudzumos no dažādiem transportlīdzekļiem, piemēram, no braucoša auto uz brauktuves garā joslā noplūst eļļa vai degviela. VUGD sniedz palīdzību arī gadījumos, kad automašīnas ir iestigušas dubļos vai sniegā. Šajā gadījumā glābšanas darbi tiek veikti tikai tad, ja nepieciešama operatīva palīdzība, citos gadījumos jāvēršas pie šāda pakalpojuma sniedzējiem, uzsver V. Gribuste.

Pavisam drīz uz Latvijas ceļiem veidosies apledojums. Gadalaiku un braukšanas apstākļu maiņa diemžēl nereti ietekmē arī mazāk uzmanīgus šoferus. Notiekot ceļu satiksmes negadījumam, ir svarīgi, lai operatīvie dienesti tiktu pēc iespējas ātrāk informēti, jo dažreiz svarīgas var būt minūtes un sekundes. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus, redzot ceļu satiksmes negadījumu, nekavējoties zvanīt uz 112.

Saskaņotas, raitas un pēctecīgas darbības
«Bauskas Dzīve» 20. oktobrī bija klāt mācībās. Tās nozīmīgas bija arī Ivo Primičam, kas VUGD Bauskas daļā aizvadījis tikai ceturto maiņu. «Gribēju izdarīt ko sabiedrības labā,» pievēršanos ugunsdzēsēju glābēju arodam komentē vīrietis.

Tā kā automobilī neviens nebija iespiests, tad strādāt varēja bez spriedzes. Tomēr «Bauskas Dzīve» vēroja, ka arī šajā gadījumā darbi ritēja raiti, pēctecīgi un saskaņoti.

Ceļu satiksmes negadījumā vispirms tiek izvērtēts cietušā stāvoklis un avarējušā automobiļa izvietojums. Atkarībā no tā tiek izlemts griezt vai nu durvis, vai jumtu, lai varētu atbrīvot cilvēku. Jāatvieno akumulatora klemmes. No autocisternas jāizvelk šļūteņu līnija, un stobram jābūt blakus gadījumam, ja pēkšņi notiek avarējušās mašīnas aizdegšanās. Strādājot ar hidrauliskajiem instrumentiem, pastāv aizdegšanās risks, var izlīt degviela, iespējams uzliesmojums. Jāpārliecinās arī par ugunsdzēsēju glābēju ekipējumu, piemēram, vai ir nolaists sejas aizsargstikls. Darbs parasti notiek pārī – viens griež vai lauž, otrs pietur konstrukciju. Savukārt cits glābējs sazinās ar cietušo, ja viņš ir pie samaņas, skaidro darbības, lai nebūtu uztraukuma un baiļu, mierina cilvēku.

Novērtējot cietušo, jālūkojas, vai automašīnā nav iespiestas kājas, vai nav asiņošana. Ja ir, jānovērš asins noplūde, jāliek spiedošais pārsējs, žņaugs. Kad cilvēka veselības stāvoklis stabilizēts, evakuē cietušo. «Jārīkojas ātri, bet uzmanīgi!» uzsver E. Linde. Pēc tam pēc iespējas ātrāk ievainotais cilvēks jānodod mediķu aprūpē. Tas ir ne tikai fiziski smags darbs, bet vajadzīga arī psiholoģiska noturība šādās smagās situācijās, spēja rīkoties un neļauties līdzcilvēku panikai. Psiholoģisko atbalstu Iekšlietu ministrijas darbi-niekiem nepieciešamības gadījumā nodrošina Iekšlietu ministrijas Sporta un veselības centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļa, informē V. Gribuste.

Svarīgākais – cietušā glābšana
Lielākoties cietušo izdodas izņemt pa durvīm. Ja nu tomēr jāatbrīvo automašīnas jumts, tad jāgriež visas četras statnes – A, B, C un D. Jānogriež arī siksnas, lai jumtu varētu pacelt. Jāiesaistās vairākiem ugunsdzēsējiem glābējiem, jo jātur, lai tas nekam neuzkristu. Turklāt priekšmeti ir smagi. Visu laiku jāuzmana arī cietušais, jo visi šie darbi taču notiek viņa glābšanai. Kad cietušajam var piekļūt, iespējams, viņš jāapsedz. Ja ir iespiestas kājas, tad jālieto hidrauliskais domkrats. Var mašīnas konstrukciju iegriezt, lai tā ātrāk padotos. Ar domkratu atbīda automašīnas priekšu, ideālā variantā no abām pusēm. Pēc tam, ja vajadzīgs, lieto mazāko instrumentu glābšanas darbos – hidraulisko pedāļu kniebēju.

Mašīna nereti arī jāstabilizē, tam tiek izmantoti speciāli stabilizējoši kluči, lai automobilis neizkustētos un iekšā esošajam cilvēkam nebūtu apdraudējuma.

Ja uz brauktuves izlijusi degviela vai citi šķidrumi, tie jāsavāc ar absorbentu, kas atgādina sīkus akmentiņus vai smiltis. Kad tas visu uzsūcis, tad noslauka nost.

Citreiz, lai glābtu cilvēku, griež priekšējo stiklu. Pirms tam cenšas cietušo apsegt, lai izvairītos no stikliem. Sānu logus parasti nesit, jo tie sabirst.

Glābšanas darbos uz ceļa diemžēl vēl ir arī faktori, kas traucē un apgrūtina. Citreiz tie ir tuvumā esošie cilvēki, radinieki; neparedzēta aizdegšanās; cietušā reakcija; mašīnas stāvoklis; laikapstākļi; ugunsdzēsēju glābēju daudzums notikumā (grūtāk, ja maz glābēju).

«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, cik saspringts un ātru rīcību prasošs darbs ir ugunsdzēsējiem glābējiem. Mācību paraugdemonstrējums vēl īsti nebija beidzies, kad jau tika saņemts zvans, ka jābrauc uz ugunsgrēku Iecavas novadā. Daži mirkļi, un vīri, sirēnām skanot, aiztraucās kādam palīdzēt.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glābšanas misija ugunī, ūdenī un uz ceļa

Kategorijas