Zemessardzes pienākums – valsts aizsardzība

2020. gada 20. oktobris 00:00

Bauskas 53. kājnieku bataljons atzīmē atjaunošanas otro gadadienu

Piektdien, 16. oktobrī, Bauskas novada Brunavas pagasta Grenctāles kultūras namā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, aizritēja 1. Rīgas brigādes 53. kājnieku bataljona atjaunošanas otrās gadadienas konference.

Īstā dzimšanas diena ir 17. oktobrī. Bataljons dibināts 1991. gadā, darbojies līdz 2002. gada maijam, pēc tam atjaunots 2018. gadā.

Īpašās situācijas dēļ plašajā kultūras nama zālē bija ieradušies nepilni divi desmiti cilvēku, visi sēdēja atstatus norādītās vietās.

Akcentē sadarbības nozīmi
Svinīgais sarīkojums sākās ar valsts himnu. Pēc tam 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs uzrunāja klātesošos, uzsverot, ka 53. bataljons spējis sevi labi parādīt gan Bauskā, gan arī mācību noslēgumā Rīgā, Zaķusalā, lieliski demonstrējot spēju sadarboties ar citiem dienestiem. Pašlaik komandieris vēlēja iekārtot jauno mājvietu Bauskā, Biržu ielā. Viņš uzsvēra, ka ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts, pievienojoties bataljonam, nepieciešami arī dažādi speciālisti, piemēram, automehāniķi, informācijas tehnoloģiju pārzinātāji u. c.
Bataljona virsseržants Helmuts Dežurovs sacīja: «Esam daļa no Bauskas. Gribam turpināt sadarbību ar visiem. Sadarbības nozīme jo īpaši parādās kritiskās situācijās, tā, piemēram, 2005. gadā Zemessardze iesaistījās orkāna seku likvidēšanā, strādāja visi dienesti kopā. Mums ir svarīgi, lai mūs pazīst un nāk pie mums. Paldies visiem – zemessargiem, profesionālā dienesta karavīriem, civilajiem darbiniekiem. Visiem ir tikai divas rokas un kājas, bet darbi ir jāpaveic kā astoņkājim. Paldies veterāniem! Ja neatcerēsimies vēsturi, tad nebūs nākotnes!»

Piemin vēsturi – par uzdevumiem 90. gados
Tad uz skatuves 90. gadu formastērpā nāca Oļģerts Līkais, 53. kājnieku bataljona veterānu vadītājs. Viņš atklāja, ka mugurā esot trešā forma. O. Līkais stāstīja, ka Zemessardzes pirmsākumos bijusi Bauskas un Iecavas rota, Brunavas, Īslīces un Mežotnes vads. Ieskanējās arī pesimisma nots par aizbraukušajiem jauniešiem, par likvidētajām skolām, jo O. Līkais bijis arī «pagastvecis».

Zemessargu veterāns atminējās darbu uz robežas, to, ka bijuši divi automāti uz maiņu. «Darbdienu nostrādājām, pēc tam vēl diennakti dežurējām. Bija gadījums, kad pārgurumā visi bijām aizmiguši un cilvēki dauzījās pie durvīm, jo netika pāri robežai,» zemessargu lielās slodzes aspektu vēsturiskā skatījumā analizēja veterāns.

Tajos gados aktīvi uzdarbojušies zagļi, arī Mežotnes pusē. Zemessargi gājuši nakts dežūrās. «Katru nakti vienu divus aizturējām – citu ar graudu maisu, vēl kāds bija pamanījies no kantora maisos salikt dažādas lietas, pat aizkarus nebija smādējis. Un rakstāmmašīnā bija ielicis papīru un uz tā uzsitis vārdu «Fantomass»...
Savukārt ziemās sniegs bija līdz ceļiem, un arī notika mācības. Kājām bija jātiek līdz Zālītes poligonam, citreiz uzdevums bija no Bārbeles kājām pa divām naktīm aiziet uz Bausku atpakaļ un izpildīt tur noteikto uzdevumu,» atcerējās O. Līkais. Aprīkojums toreiz arī bijis atšķirīgs, piemēram, gulēšanai paklājuši plēvi, tai virsū segu, ēdamo ņēmuši līdzi savu, visbiežāk maizi ar speķi.

Dežurējuši kultūras namu ballēs, pilskalnā, Rundāles pilī nodrošinājuši kārtību, kad viesojusies Zviedrijas karaliene un citas augstas amatpersonas. Piedalījušies arī Rundāles pils rožu dārza stādīšanā. Desmit dienas dežurējuši NATO samitā 2006. gadā.

Citi akcenti un prioritātes
K. Kokins salīdzināja: «Valsts ir mainījusies, un arī mēs esam mainījušies. Toreiz, kad tikai veidojās neatkarīga valsts, zemessargiem vajadzēja nodrošināt kārtību. Pašlaik zemessargi vairs nav iesaistīti šādos uzdevumos. Tagad akcents ir valsts aizsardzība. Teiciens par Bausku un piekaušanu vairs nav spēkā. Pašlaik tu neesi bijis Bauskā, ja neesi redzējis tās pili un Rundāles pili.»

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs priecājās par labo sadarbību ar bataljonu un to, ka «dzimtajā pilsētā Bauskā ir zemessargi, kas to sargā». Arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa vietnieks Voldemārs Čačs sumināja bataljonu dzimšanas dienā.

Svētku reizē tika apbalvoti vairāki zemessargi un karavīri. Tā kā zemessargi strādā, tad rīta pusē klāt bija tikai daži. Pārējie tika sumināti vakarā, kad tika izvērtēts arī aizvadītais gads un nākamā gada uzdevumi.

53. bataljona komandiera godarakstu saņēma vecākā zemessardze Kristīne Kirčenko. Bataljona komandiera pateicība tika pasniegta seržantam Edgaram Ozoliņam, civilajai darbiniecei Gundegai Dzīlei, kas veic vecākās māsas pienākumus un grasās iestāties profesionālajā dienestā, un ārštata civilajai darbiniecei Ilzei Neilandei, kas ir personālsastāva speciāliste.

Sievietes – tikpat profesionālas
Mežotniece Kristīne Kirčenko Zemessardzē darbojas piekto gadu, pašlaik dzīvo Saulainē un brauc uz darbu Bauskā. Viss sācies ar Jaunsardzi pie Zigurda Kalēja. «Visa ģimene Zemessardzē, arī brālis bija, pašlaik mēs ar māsu Diānu, kura jau ceturto gadu tajā darbojas,» stāsta 22 gadus vecā jauniete, kas veic karavīra-glābēja (mediķa) pienākumus. Viņa mācās Rīgas Stradiņa universitātē par ārsta palīgu, viens gads jau pabeigts, pašlaik gan paņemts akadēmiskais pārtraukums, jo neesot viegli savienot studijas ar Zemessardzi.

Uz jautājumu, vai zemessargu aktivitātes nav pārāk grūtas daiļajam dzimumam, meitene atbild noliedzoši: «Dažreiz sievietei ir vieglāk, jo esam izturīgākas, arī psiholoģiski. Vienādus pienākumus pildām.» Blakus stāv karavīrs Arvīds Sprindžuks, arī viņš uzsver, ka «sievietes ir kārtīgas, izturīgas, psiholoģiski noturīgas».

Jauno rekrutēšanā Zemessardzē lielākais nopelns ir tieši Kristīnei. «Man patīk strādāt ar cilvēkiem, turklāt vajadzīgi visi – ar dažādām interesēm un specialitātēm,» uzsver meitene. «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, cik lieliski jauniete pazīst sava bataljona cilvēkus un spēj viņus raksturot.

Jauniete šoruden notikušo mācību «Namejs 2020» norisei saskaņojusi kopumā vairāk nekā 300 objektu, ap 130 bijis tikai 53. bataljona vingrinājumu vajadzībām, pārējie bijuši nepieciešami citiem militārajiem formējumiem.

Konferencē klātesošo vidū izcēlās jauns vīrietis atšķirīgā formastērpā. Tas bija kaprālis Andrejs Osijuks, 53. kājnieku bataljona profesionālā dienesta karavīrs, kas jūru un kuģi nomainījis pret sauszemi. Andrejs sociālajos tīklos iepazinies ar meiteni no Bauskas, tā mīlestība atvilinājusi uz šo pilsētu, un gads te jau paskrējis. «Gribēju būt tuvāk ģimenei, ar kuģi pārāk ilgi nākas būt prom,» atklāj jaunais vīrietis. Bauskā viņam patīkot – te esot kārtība un skaista pils, jauka šķietot arī Rundāles pils, Mežotne un upes.

APBALVOJUMI

Apbalvoti ar 53. bataljona krūšu nozīmi:
- virsseržants Guntis Macpans;
- kaprālis Raitis Ločmelis;
- vecākais zemessargs Zigmārs Dunkulis.

Kā apbalvojums piešķirta vecākā zemessarga dienesta pakāpe:
- zemessargam Jānim Purvišķim;
- zemessardzei Montai Pāvilai;
- zemessargam Ainaram Stankevicam;
- zemessargam Jēkabam Dičpeterim;
- zemessargam Tomam Jegorovam;
- zemessargam Dāvim Kursišam.

Ar 53. bataljona komandiera godarakstu apbalvoti:
- vecākā zemessardze Kristīne Kirčenko;
- civilais darbinieks Romāns Cinovskis.

53. bataljona komandiera pateicību saņēma:
- seržants Edgars Ozoliņš;
- civilā darbiniece Gundega Dzīle;
- ārštata civilā darbiniece Ilze Neilande;
- vecākais zemessargs Lauris Dreija;
- vecākais zemessargs Emīls Kuļikauskis;
- vecākais zemessargs Raivis Borkovskis;
- vecākais zemessargs Gustavs Veitners;
- vecākais zemessargs Vitolds Keišs;
- zemessargs Edijs Davidonis;
- zemessargs Elvijs Davidonis;
- zemessardze Vita Urbanoviča;
- zemessargs Ritvars Paļulis;
- zemessargs Ainārs Jakuškins;
- zemessargs Vladislavs Šeļepenoks;
- zemessargs Māris Līdaka.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemessardzes pienākums – valsts aizsardzība

Kategorijas