Demokrātija ir labklājības pamats, nevis otrādi

2020. gada 16. oktobris 00:00

770

Demokrātija ir labklājības pamats, nevis otrādi

Egils Levits Bauskā jauniešus diskusijā iepazīstina ar politikas pamatprincipiem

Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita viens no galvenajiem Bauskas vizītes mērķiem bija tikšanās ar Bauskas novada jauniešiem «Jaunietis. Valstsgriba. Demokrātija», ko organizēja Codes un Dāviņu pagasta jaunatnes darbinieks Kaspars Kalējs.

Tikšanās notika 12. oktobrī Bauskas rātsnamā. Uz to bija ieradušies jaunieši no vairākām Bauskas novada izglītības iestādēm. K. Kalējs norādīja, ka diskusija notiek projektā «Varas gaiteņu atklāsmes» un tā mērķis ir diskutēt ar Latvijā nozīmīgām valsts amatpersonām par sabiedrībai un īpaši jauniešiem aktuālām tēmām.

ASV ir mūsu stratēģiskais partneris
Valsts prezidentam šī bija jau otrā diskusija ar jauniešiem – pirmā pirms tam bija ar Bauskas 2. vidusskolas 12. klašu skolēniem. Tomēr prezidents ļoti pozitīvi uzņēma iespēju debatēt atkal. «Jūsu ierašanās uz diskusiju nozīmē, ka jūs interesējaties par pasauli, par sabiedrību, par valsti, par Latviju un, protams, arī par demokrātiju,» tā E. Levits.

Apmēram puse no jauniešiem, kas bija sanākuši, bija ieradušies ne tikai klausīties, bet arī uzdot savus jautājumus. Viens no jautājumiem bija par ASV prezidenta vēlēšanām. «Jebkurā gadījumā būs jāsadarbojas ar to prezidentu, kurš uzvarēs vēlēšanās. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris, kas lielā mērā caur NATO nodrošina mūsu valsts drošību. Tā ir amerikāņu lieta, kā viņi izvēlēsies savu prezidentu,» skaidroja E. Levits.

Jautāts par to, kāpēc pasludināja Administratīvi teritoriālās reformas likumu, prezidents norādīja, ka Saeimas vairākums būtu nobalsojis par, pat ja viņš likumu nosūtītu atpakaļ. Turklāt partijas solīja ņemt vērā prezidenta iebildumus par kultūras aspekta trūkumu un vietējās demokrātijas iespēju palielināšanu.

Vienkārši citādāks darbs
Austris Stankevics interesējās par nabadzības riskiem un valsts rīcībpolitiku šajā jomā. E. Levits norādīja, ka darbojas pabalstu sistēma, bet svarīgākie uzdevumi ir atsaukt darba tirgū tos, kas var strādāt, jo darba roku trūkst, savukārt tiem, kas nevar strādāt, ir nepieciešama visu iedzīvotāju solidaritāte, atbalstot tos, kas var strādāt.

Ance Šastakoviča vaicāja par uzņēmējdarbības atbalstu un nodokļiem, kā arī patentētajām idejām. E. Levits atzina, ka varbūt ne tik slikti ir tas, ka patentu kāds nopērk, bet gan tas, ka bieži vien ir jāpārliecina patentēt savas idejas uzņēmējus.

Nikolass Jansons vaicāja – kā mainījās dzīve, kad kļuva par prezidentu? E. Levits norādīja, ka tas arī ir darbs, vienkārši citādāks. Daudz vairāk jāpiedomā pie tā, ko saka, jo cilvēki vērtē, pievērš uzmanību, un tā ir atbildība, jo teikto uztver kā valsts viedokli. Keita Kūmiņa interesējās, vai nenožēlo, ka pieņēma prezidenta amatu. «Nenožēloju. Tas ir interesants amats, kuru cenšos pēc labākās sirdsapziņas pildīt,» pauda E. Levits.

Informatīvie burbuļi
Vairākus jautājumus uzdeva diskusijas vadītājs Kaspars Kalējs. Viens no tiem bija saistīts ar demokrātijas apdraudējumu digitālajā vidē.
«Mēs veidojam savu informatīvo telpu un izvēlamies cilvēkus, kas apstiprina, ko mēs paši domājam. Tā izveidojas tā saucamie informatīvie burbuļi, un cilvēks neapzinās, ka tas ir neliels burbulis, bet paralēli eksistē citas informatīvās telpas. Bet rodas subjektīvs iespaids, ka tas burbulis ir visa sabiedrība. Tas ir bīstams priekšstats. Turklāt ar burbuli var viegli manipulēt. Ir manipulācijas, kas var ietekmēt pasaules uzskatu, politisko domāšanu un arī to, kā jūs balsosiet. Ir svarīgi jau skolā apgūt medijpratību, lai jūs jau sākumā nenonāktu manipulatīvā vidē,» vēstīja E. Levits.

Prezidents skaidroja arī demokrātijas darbības principus. «Pats pirmais – pilsonis ir ieinteresēts veidot savu sabiedrību, savu valsti. Vietējā mērogā – savu pašvaldību. Interese par savu apkārtni, savu vidi ir galvenais priekšnosacījums,» pauda E. Levits.
«Dārgie jaunieši, dārgie kolēģi, atcerieties, ka esat mūsu sabiedrības ļoti nopietna, svarīga un perspektīva sastāvdaļa. Domājiet par skolu, valsti, Latviju, Eiropu un pasauli. Tas uzlabo arī jūsu pašu dzīvi un padarīs jūs par cilvēkiem, kas interesanti pašiem sev un citiem,» noslēgumā pauda prezidents.

Jauniešu jautājumi

Laura Bernharde: Kādēļ jauniešiem vajadzētu doties uz vēlēšanām, un kā varētu mudināt balsot?

E. Levits: «Katrs cilvēks vēlas būt atbildīgs pilsonis, kurš grib ne tikai saņemt kaut ko no sabiedrības, bet arī tai dot. Tas ir pašizpratnes un pašvērtības jautājums. Ja gribat būt pilnvērtīgs cilvēks, pilsonis, kurš piedalās sabiedrības darbā, pie tā pieder arī iespēja doties uz vēlēšanām. Es aicinu visus to darīt, un pirmā iespēja jau būs pašvaldību vēlēšanās, bet nākamā vienu gadu vēlāk – Saeimas vēlēšanās. Tas ir pašnovērtējuma jautājums – ja tu sevi cieni, ej vēlēt.»

l Emīls Upenieks: Vēsturisko zemju likums – kāpēc jums kā Valsts prezidentam bija svarīgi virzīt šo likumu, un vai mēs kā sabiedrība to reāli izjutīsim?

E. Levits: «Man bija iespēja būt dažādās vietās Bauskas novadā – pilī, Mežotnes pilskalnā, pilsētā. Mēs esam apguvuši šo pasauli, un šeit jūs redzat ne tikai ēku, telpu un griestus, bet arī vēsturisko dziļumu. To, ka šādi varēja izskatīties pirms 300 gadiem un ka šeit jau ir daudzas, daudzas paaudzes dzīvojušas. Mēs esam turpinājums no visa, kas līdz šim bijis. Mēs varam veidot šodienu, un pēc mums atkal būs cilvēki. Mēs esam viena daļa no paaudžu ķēdes. Tas viss ļauj labāk novērtēt savu lomu sabiedrībā, savu vietu pasaulē un ko var pasaulei dot. Parāda, ka vēsture mums nav plakana, ka tā ir dziļa dimensija, kas ietver vēsturiskās zemes. Mums ir, ko teikt par Zemgali, un par Latgali ir cits, ko sacīt. Vēsturisko zemju likums veicinās to, ka varēs labāk izpētīt, kas šeit ir bijis. Šāda veida programma izpēti atvieglos – lai veicinātu to, ka cilvēki ir pilnvērtīgāki.»

l Dārta Ušacka: Vai demokrātija ir būtiskāka par tautas labklājību – vai labāk ir būt brīvai un ne tik bagātai demokrātiskai valstij vai okupētai, kura ir pārtikusi un ar stabilu ekonomiku?

E. Levits: «Atmodas laikā bija sauklis – labāk pastalās, bet brīvā Latvijā. Tas atbild uz šo jautājumu – ka gribējām būt brīvi, kaut ekonomiski ne tik stabili. Brīvība ir pirmajā vietā. Cilvēks ir vairāk nekā materiālās vērtības, kas viņam pieder. Tikai materiālais ir primitīviem cilvēkiem.

Parasti ir tā, ka demokrātiskas valstis ir labklājības valstis. Demokrātija ļauj brīvi attīstīties cilvēkiem, un šādi cilvēki arī materiālo elementu attīsta labāk. Ilgstošā laika posmā demokrātija noved pie labklājības. Demokrātija rada labklājību, nevis otrādi.»

Valsts prezidents: Bauskai jāizmanto kultūrvēsturiskā bagātība

Valsts prezidents Egils Levits reģionālās vizītes laikā pirmdien, 12. oktobrī, viesojās arī laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijā. No pilsētas Rātsnama, kur viņam bija diskusija ar vietējiem jauniešiem, līdz redakcijai Rīgas ielā prezidents izvēlējās doties kājām.

Mazpilsētas vēstures līkločus viesim ieskicēja Bauskas novada domes deputāts, vēsturnieks Raitis Ābelnieks. E. Levits atzina, ka viņam ir tīkams Bauskas vecpilsētas autentiskums. «Tā nav tūristiski «uzfrišināta». Ar nolaistajām ēku fasādēm Bauska līdzinās Itālijas mazajiem miestiņiem, kur ir tāds pats skats, kas tieši piedod savu šarmu. Nav jābūt visam atjaunotam un nokrāsotam ar glanci,» uzskata E. Levits.

Svarīgs iedzīvotāju viedoklis
Prezidents uzsvēra, ka viņam ļo-ti svarīgas ir reģionālās vizītes, kurās viņš tiekas ar cilvēkiem un runā par viņus interesējošiem jautājumiem. Uz Bausku pirmie viņu uzaicinājuši jaunieši jau šī gada martā, bet valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis liedza
klātienes pasākumus, un solījums īstenots vien rudenī. Šoreiz priekšroka dota skolēniem, un plaša diskusija ar baušķeniekiem nav rīkota, taču E. Levits spriež, ka daļu viedokļu izdevies izzināt un savs priekšstats par šejieniešu vajadzībām ir radies.

Viņš uzsvēra, ka Valsts prezidenta loma parlamentārajā demokrātiskajā iekārtā ir domāt par valsti kopumā. «Politikas centrā ir Saeima un tās izveidotā valdība, savukārt prezidenta uzdevums ir piedalīties politiskajās diskusijās ar savām idejām par to, kā valstij būtu jāattīstās,» akcentēja E. Levits.

Vaicājot, ko viņš domā par tautas vēlētu prezidentu, E. Levits atbildēja, ka viņam pieņemami abi varianti. «Esmu apmierināts ar kārtību, kā prezidentu izvēlas pašlaik, jo tad populisma iespaids ir mazāks. Es teiktu, ka tā pat ir nedaudz drošāk. Tauta izvēl tos, kuri veido politiku. Uzskatu, ka mūsu parlamentārā sistēma ir laba, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Lēmumus pieņem valdība, prezidentam ir iespēja savu domu pateikt valdībai un Saeimai. Daudzos gadījumos tā tiek ņemta vērā, bet tas ir valdības un Saeimas uzdevums, cik viņa to ievēro vai neievēro,» teic E. Levits.

Iesniedz savu likumprojektu
Septembra beigās Valsts prezidents parakstījis un nosūtījis Saeimai savu pirmo sagatavoto likumprojektu – Latviešu vēsturisko zemju likumu. Tā mērķis ir uzturēt un stiprināt dažādas lokālās kultūras vērtības vēsturiskajās zemēs un prasīt arī praktisku atbalstu to izpētei. Šis likumprojekts ir daļa no prezidenta reakcijas uz Administratīvi teritoriālās reformas trūkumiem.

Likumprojektā ierakstīts, ka būs vēlētas vietējo kopienu pārstāvniecības. «Uzskatu, ka šīm mazajām vienībām svarīga ir sava vēlēta pārstāvniecība, kura var pildīt lokāla rakstura uzdevumus. Tas nenozīmē pilna laika darbu, tas var būt arī sabiedriskā kārtā paveicams,» ieskicē E. Levits. Taču par šo punktu valdība neesot sajūsmināta, tiekot gatavoti priekšlikumi, un vēl tikai priekšdienās varēs lūkot, kas no tā visa sanākšot.

Vizītes laikā, pusdienojot ar Bauskas apkārtnes uzņēmējiem un pašvaldības pārstāvjiem, prezidents pārliecinājies, ka Bauskas novadā pretestības reformai neesot. Vietējie komersanti apliecinājuši, ka lielākas pašvaldības ir jaudīgākas un tas esot pareizākais risinājums. Rundāles novada vadītājs Aivars Okmanis gan esot minējis, ka vēlas saglabāt savu autonomo vietvaru, taču prezi-dents uzskata, ka vienai Rundālei būtu ļoti grūti sniegt to pašu, ko, piemēram, Bauskas novads spēj dot. Taču, sasaistot ar savu iesniegto likumprojektu, E. Levits atzīmēja, ka tīri objektīvi rundāliešiem vērtīga būtu sava vēlēta pārstāvniecība, kas spriestu nevis tos pašus jautājumus, ko izskata Bauskas novads, bet pavisam lokāla rakstura, kā piemēru minot tiltiņa pār Lielupi uzturēšanu.

Centralizācija ir dabiska
Raksturojot Bauskas novada stiprās puses, E. Levits uzsvēra, ka viennozīmīgi tā esot kultūra plašā nozīmē. «Šeit ir ļoti labi pārstāvēti trīs dažādi kultūras virzieni. Tā ir garīgā kultūra, ko mēs saprotam ar koriem, ansambļiem, deju kolektīviem un visu pārējo. Otrkārt, jāatzīmē, ka Bauska ir lauku apvidus centrs. Viennozīmīgi Bauska izceļas ar lauksaimniecības kultūru progresīvā veidā. Kā trešais virziens jāmin vēstures kultūra, kur nešaubīgi ir Bauskas pils – viens no interesantākajiem, lielākajiem šāda veida objektiem, kas ir pārdzīvojis karus, spridzināšanas, pašspridzināšanas. Tas pats jāsaka par Mežotnes pilskalnu, kur vēsturiskais slānis ir senāks un ne mazāks kā Bauskai. Mežotnes un Rundāles pils arī runā pašas par sevi. Te ir milzīga kultūrvēsturiska bagātība, un tas ir jāizmanto!» uzsver E. Levits.

Vaicājot, kad Latvijā sāks domāt par līdzsvarotu reģionu attīstību, lai darba vietas galvenokārt nekoncentrētos galvaspilsētā, bet būtu pieejamas arī, piemēram, Bauskā, lai cilvēkiem četras un vairāk stundu nevajadzētu pavadīt ceļā uz darbu un atpakaļ mājup, E. Levits sacīja, ka centralizācija esot mūsdienu ekonomikas dabiska sastāvdaļa. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks prezidentu informējis, ka ceturtā daļa baušķenieku strādā Rīgā. «Stundas un desmit minūšu brauciens nav ilgs laiks. Galvaspilsētas sastrēgumi – tā ir Rīgas problēma, ar to arī pats saskaros, braucot no Jūrmalas vai Pārdaugavas. Jā, centralizācija notiek, bet jāmin, ka ir arī pretējs process, lai gan mazāks, bet tomēr – dzīvošana ārpus lielajiem centriem. Es domāju, ka Bauskā ir ļoti patīkami dzīvot. Jāņem vērā arī šī laikmeta iezīme – digitalizācija, kad ir iespējas strādāt attālināti, kas tagad ir arī trends Rietumeiropā, un tad palielinās iespēja, ka cilvēku plūsma no centriem attālinās,» teic E. Levits.

Smalka restorāna vietā pilī E. Levits Bauskā izvēlējās pusdienot bistro «Rātslaukums». Valsts prezidents akcentēja, ka viņam svarīgs bija ēdināšanas uzņēmumu izveidojušās ģimenes stāsts. «Tā ir saime, kas reemigrējusi un atvērusi ēstuvi Bauskā. Ik pa laikam, braucot pa Latviju, uzklausām reemigrācijas stāstus. Cilvēks, pabijis Anglijā, Īrijā, Franci-jā vai kaut kur citur, beigās uzskata, ka šeit tomēr ir labāk. Viņš jau varēja palikt Mensfīldā, Līdsā vai Bergenā. Te dzīvojot, salīdzinājumu rast ir grūti, bet šie tautieši ir jāizceļ, tālab arī mēs ar savu klātbūtni atbalstījām Bauskas uzņēmējus, izceļot tautiešu izvēli atgriezties Latvijā,» pauda E. Levits.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Demokrātija ir labklājības pamats, nevis otrādi

Kategorijas