Dialogs ar uzņēmējiem stāv krustcelēs

2020. gada 16. oktobris 00:00

Tuvojoties novadu reformai, aktualizējas jautājums par uzņēmējdarbības atbalstu

Administratīvi teritoriālās reformas gaitā savas domas par nepieciešamajām pārmaiņām lielākajā novadā jau ir pauduši jaunieši un sociālās jomas pārstāvji. Uzņēmējdarbības jomā pirmo soli spēra pašvaldība, bet pašu uzņēmēju atsaucība tomēr bija ļoti maza.

Bauskas kultūras centrā 14. oktobrī Bauskas novada pašvaldība rīkoja ceturto pasākumu «Uzņēmēju kodols», kam šoreiz galvenais akcents bija vērsts uz potenciālo apvienoto četru novadu komersantu sadarbību ar pašvaldību. Uz pasākumu bija aicināti Bauskas, Iecavas, Vecumnieku un Rundāles novada uzņēmēji.

Kļūdas un aizspriedumi
Tikšanos vadīja uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš – pasniedzējs un uzņēmējs ar pieredzi biznesā un uzņēmējdarbības konsultācijās. Pasākuma pirmā daļa bija veltīta J. Kļaviņa stāstījumam par uzņēmēju kļūdām, uzskaitot pasniedzēja apkopotās deviņas lielākās kļūmes vai aizspriedumus.

Lektora paustos viedokļus klausītāji brīžiem atbalstīja, brīžiem apstrīdēja. Diskusijā par preču cenām un peļņu SIA «Poļu nams» vadītāja Gunita Kugrēna norādīja, ka bieži vien pašam uzņēmējam ir diezgan maza iespēja ietekmēt to, par kādām cenām lielajos veikalu tīklos tirgo preci. Kā piemēru viņa minēja sadarbību ar vienu no veikalu tīkliem, kur kopš pavasara preces cena veikalā ir kāpusi no 7,2 eiro līdz deviņiem eiro, bet tajā pašā laikā preces piegādes cena veikalu tīklam nav mainījusies. «Valstiskā mērogā Latvijā mazos uzņēmējus neatbalsta,» pauda G. Kugrēna.

J. Kļaviņš aicināja uzmanīties ar cerībām, ka, izejot uz ārzemju tirgu, preci varēs pārdot par dārgāku cenu. «Ja ieejam Vācijas lielākajos iepirkšanās centros, tur preces ir lētākas nekā Latvijā,» viņš uzsvēra.

Maz dalībnieku
Svarīgākā diskusijas daļa bija otrā, kad Bauskas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Pinne bija iecerējusi dialogu ar uzņēmējiem par to, kāda varētu būt uz-ņēmējdarbības vides veicināšana potenciālajā apvienotajā novadā un ērtākais veids dialoga veidošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību. «Balstoties uz pašreizējo pieredzi un ģenerējot jaunas idejas, kopīgi meklēsim efektīvākos risinājumus komunikācijas veidošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību. Izstrādāsim vīziju ilgtspējīgam sadarbības modelim,» tā plānus pirms pasākuma iezīmēja I. Pinne.

Uz pirmo daļu bija apmēram desmit uzņēmēji un vairāki pašvaldību pārstāvji, turpretī otrajā daļā palika daži uzņēmēji, no kuriem sarunā aktīvi iesaistījās tikai trīs – Gunita Kugrēna, Renārs Skudra un Sandris Beķeris. Ar viņiem sarunas laikā diskutēja Rundāles novada Uzņēmējdarbības un kompetenču centra vadītāja Santa Švāģere, Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, Vecumnieku novada tūrisma informācijas konsultante Aira Odinga un projektu koordinatore Alīna Žukauska.

Trūkst piedāvājuma
Diskusijas dalībnieki izvirzīja dažādas iespējas, kā novads varētu atbalstīt savus uzņēmējus, un turpat uz vietas par tām diskutēja. Kā vienu no risinājumiem saskatīja SIA «Kaļķa māja «Baltic»» valdes locekļa Sandra Beķera aktualizēto jautājumu par boksu ražošanas sistēmu, kad pašvaldība lielu angāru vai telpu sadala mazākās, izīrējot šīs telpas uzņēmumiem ražošanai vai uzglabāšanai, turklāt nodrošinot aprīkojumu, kuru uzņēmēji var īrēt. Viņš atzina, ka pašlaik tieši šāda piedāvājuma trūkums var likt izvēlēties darbības paplašināšanai citu novadu. «Bauskā ir ieguldīta liela nauda industriālā parka teritorijā, bet tur nekā nav, un, visdrīzāk, arī piecus tuvākos gadus nekas nebūs,» tā S. Beķeris.

Par šo ideju I. Tijone informēja, ka Bauskas novada pašvaldība plāno īstenot līdzīgu projektu Bauskas industriālā un tehnoloģiju parka teritorijā, izbūvējot telpas, kuras varēs īrēt. Toties ideju par to, ka pašvaldība varētu subsidēt savus uzņēmējus, I. Tijone atmeta, norādot, ka to nepieļaus arī Konkurences padome, piemēram, pašvaldība subsidēja zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju «Zemgales mutes veselības centrs», un tas bija jautājums, kas izraisīja sava veida skandālu, un šo sub-sīdiju sniegšanu nācās pamatot.

Diskusiju centrā nonāca arī esošais pašvaldības atbalsts. Izrādījās, ka Rundāles novadā ir atbalsta centrs un Vecumnieku novadā uzņēmēju konsultants, bet Bauskas novadā – Uzņēmējdarbības konsultatīvā padome. No pašreizējām sistēmām par visefektīvāko varēja atzīt Rundāles novada sasniegto un tad – Vecumnieku novada piedāvāto atbalstu.

Spēja parūpēties par darbaspēku
Uzmanību pievērsa arī tam, ka nepieciešama pašu uzņēmēju savstarpējā sadarbība, ne tikai ar pašvaldību. Kā piemēru minēja Siguldas uzņēmēju organizāciju, kā arī Kuldīgas amatnieku un mājražotāju sadarbību, tā izdodas gan veidot labāku dialogu ar pašvaldību, gan arī palielināt pārdošanas apmēru.

Vecumnieku novadā bāzētā kūdras ieguves uzņēmuma «Agaris Latvia» valdes priekšsēdētājs Renārs Skudra pauda, ka viens no galvenajiem priekšnosacījumiem uzņēmējdarbības attīstībai ir novadu spēja parūpēties par darbaspēku – gan ar dzīvokļu nodrošinājumu, interesantu kultūras vidi, bērnudārziem, gan ar jauniešu un pieaugušo izglītības piedāvājumu. Turklāt lauku pašvaldību uzņēmējdarbībai gandrīz vai galvenā prioritāte ir asfaltēti ceļi – jaunajiem uzņēmumiem ir jābūt unikālam pamatojumam, kāpēc tos izvēlētos atvērt grants seguma ceļa malā.

Lektors J. Kļaviņš atklāja, ka pieaug speciālistu skaits, kas ir gatavi strādāt attālināti laukos, bet pašvaldībām ir jādomā par to, lai šo speciālistu ģimenēm laukos būtu gan interesants kultūras piedāvājums, gan arī pieaugušajiem būtu atbalsta iespējas mazo uzņēmumu attīstībai – lai vīriem un sievām būtu, ko darīt.

Jāizdara izvēle
«Šajā diskusijā bija vērts iesaistīties – kaut ko pašam sadzirdēt, kaut ko aicināt izdarīt pašvaldībai. Man šķiet, ka tikšanās bija laba. Informāciju sniedza, diskusiju telpa bija laba – manuprāt, tikšanās mērķis ir sasniegts,» sacīja S. Beķeris. Viņš izmantoja iespēju arī aprunāties ar Bauskas novada administrācijas pārstāvjiem.

Bauskas novadā nākamais pasākums šajā ciklā bija plānots jau 28. oktobrī. Tomēr «Covid-19» izplatības ierobežošanas noteikumi radīs savas izmaiņas, un, izskatās, tas notiks vēlāk. I. Pinne pauž, ka arī nākamajā pasākumā iecerēts uzņēmējus aicināt kopīgi meklēt efektīvākos risinājumus komunikācijas veidošanai starp uzņēmējiem un pašvaldību, kā arī izstrādāt vīziju ilgtspējīgam sadarbības modelim.

Kā jau minēts, visaktīvāk no savas puses ar priekšlikumiem par topošo darbības struktūru lielākajā Bauskas novadā jau ir iesaistījušies jaunatnes darba organizatori. Daži priekšlikumi ir bijuši arī no sociālās jomas pārstāvjiem. Uzņēmējiem pašiem jāizlemj, vai topošā sadarbības modeļa izveidi atstāt novadu administrācijas rokās, cerēt uz jaunā novada vadību vai jau tagad iesaistīties diskusijās par potenciālā sadarbības modeļa izveidi.

Priekšlikumi

«Uzņēmēju kodola» diskusijas laikā izvirzītie priekšlikumi par to, kā pašvaldība var atbalstīt uzņēmējdarbību savā novadā:
pārdošanas subsīdijas;
reģionālie zīmoli;
telpas;
speciālā ekonomiskā zona;
boksu ražošana;
biedrības, asociācija;
amatnieku ražošana un tirdzniecība;
attīstības aģentūra, uzņēmējdarbības attīstības centrs;
darbinieki – infrastruktūra, izglītība, komunikācija;
grantu pārvaldība;
uzņēmēju izglītība un konsultācijas;
novadu pieredzes apkopošana.

Informācija no tikšanās materiāliem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dialogs ar uzņēmējiem stāv krustcelēs

Kategorijas