Eiropa Latvijas lauku realitātē

2020. gada 13. oktobris 00:00

1175

Iepazīst četrus veiksmes stāstus Bauskas un Rundāles novadā

Nedēļas nogalē biedrība «Latvijas Lauku forums» (LLF) un biedrība «Bauskas rajona lauku partnerība», iesaistoties Eiropas Komisijas kampaņā «Mans reģions, mana Eiropa, mana nākotne», organizēja braucienu Bauskas un Rundāles novadā.

Mērķis braucienam bija plašāk iepazīstināt ar «Eiropu kaimiņmājā» – tās sniegto atbalstu projektiem un aktivitātēm, pieejamo finansējumu mazajām un vidējām saimniecībām un iespējām, ko šāds atbalsts dod lauku reģionu iedzīvotājiem dzīves kvalitātes uzlabošanā un ekonomikas attīstībā, informēja LLF pārstāve Anita Seļicka.

Dalībnieku vidū bija gan minēto nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan cilvēki ar veiksmīgu projektu gatavošanas pieredzi, gan arī tādi, kas tikai vēl apsver iespēju piedalīties kādā Eiropas projektā. Dienas garumā varēja iepazīt četrus veiksmes stāstus: Līgas Jansones darba ikdienu restaurācijas un mākslas darbnīcā Ceraukstes pagastā, kopā ar Elīnu Kuzņecovu izzināt Brunavas Mazās muižas rokoko laikmeta tērpu un aksesuāru burvību un noslēpumus, apmeklēt Laimas Grigones keramikas darbnīcu «Urštēni» Rundāles novada Svitenes pagastā un ieklausīties Vladislava Bergmaņa pieredzē par ģimenes mantojuma saglabāšanu un ūdensdzirnavu muzeja tapšanu Pilsrundāles ciemā.

Jolanta Kalinka, biedrības «Latvijas lauku partnerība» valdes priekšsēdētāja, atklāja, ka visi izvēlētie projektu dalībnieki ir saņēmuši atbalstu LEADER programmā, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.

Pie restauratores Ceraukstē
«Bauskas Dzīve» iepazinās ar Līgas Jansones gūtajām profesionālajām atziņām, strādājot sarežģītajā un smalkajā mākslas darbu restaurācijas jomā. Speciālistiem jāprot rīkoties ne tikai ar otiņu, pinceti un mikroskopu, nepieciešama arī liela pacietība un fiziskā izturība. Restaurējamos vai rekonstruējamos priekšmetus ne vienmēr iespējams izvietot ērtā darbnīcā. Līga Jansone atceras, ka Cesvaines pils griestu plafona rekonstrukcija bijis smags objekts tieši fiziskā nozīmē. Veikt filigrāno restaurēšanas darbu ar ilgstoši atliektu galvu un paceltām rokām ne katrs var. Līga atklāja: «Darba radošā puse ir visnotaļ nosacīta. Restaurācija vispirms prasa iedziļināties mākslas darba uzbūvē, izmantotajos materiālos un tad izvēlēties pareizo saglabāšanas metodi un tehnoloģiju. Tāpēc svarīgs ir izpētes darbs, lai iegūtu pēc iespējas plašāku informāciju par objektu. Piemēram, darbā ar griestu freskām Cesvaines pilī atskārtām, ka Latvijā nav šādas pieredzes, bet, konsultējoties ar itāļu speciālistiem, izdevās rast veiksmīgu risinājumu. Mūsu uzdevums bija iekonservēt griestu gleznojumus, lai pasargātu tos no bojāejas. Bija jāņem vērā arī mūsu klimata īpatnības.»

Līga Jansone atzina, ka savu mērķu īstenošanai un profesionālā līmeņa izaugsmei nepieciešams atbilstošas kvalitātes darba aprīkojums. Tas viņu mudinājis izstrādāt projektu un startēt. Rezultāts bija pozitīvs. Gatavojot projekta tāmi, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu plānam jābūt reālam un izvirzītajiem mērķiem sasniedzamiem. Līgas Jansones kopējās projekta izmaksas bija 12 tūkstoši eiro. Par šiem līdzekļiem iegādāts augsta līmeņa mikroskops, klimata kontrole darbnīcas piemērota klimata uzturēšanai, izveidota arī mājaslapa, kur sniegta detalizēta informācija par veiktajiem darbiem, restauratores piedāvātajiem pakalpojumiem un iegūto izglītību.

Līga Jansone ir pašnodarbināta restauratore, ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā restaurācijas apakšnozarē, kā arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes kvalifikācijas novērtējuma sertifikātus četrās jomās: stājglezniecības, monumentālās glezniecības, polihromā koka un zeltījuma restaurācijā.

Ūdensdzirnavu muzejs Pilsrundālē
«Dieva dzirnas maļ lēni, bet labi» – šis teiciens nāk prātā, kad skatām ūdensdzirnavu muzeja tapšanu Pilsrundālē un klausāmies stāstu par dzirnavu mūžu vairāk nekā 100 gadu garumā un pēdējos četros gados paveikto. Pie topošā muzeja mūs sagaida Vladislavs Bergmanis, šīs ģimenes pirmā dzirnavu īpašnieka Voldemāra Bergmaņa mazmazdēls.

Savulaik ūdensdzirnavas divas reizes degušas, bet tajās saglabājušās oriģinālās iekārtas un priekšmeti. Ar 50. gados ražotu elektromotoru iedarbināmas arī galdniecības iekārtas. Miltu malšana te notikusi līdz pat 1999. gadam – no pēdējā maluma tie tiek glabāti un ir aptaustāmi un apskatāmi. Valdislavs stāsta: «Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās mans vectēvs Indulis Bergmanis atguva īpašumtiesības un pirmais, ko paveica, – uzlika ēkai jumtu, lai paglābtu to no sagrūšanas. Taču, laikam ejot, bija skaidrs, ka šeit reāli ir kaut kas jādara un ūdensdzirnavas «jāapdzīvo». Mūsu vīzija veidojās virzienā, kas šo vietu attīstītu par atpūtas kompleksu, bet muzejs būtu vēsturiski informatīvs un izglītojošs jaunajai paaudzei un citiem interesentiem. Sākām vērtēt mūsu iespējas un izredzes iesaistīties Eiropas projektos. Kopš 2017. gada notiek atjaunošanas darbi. Atzīstu, biju bezgala naivs, kad gatavoju pirmo projektu, rēķināju, ka ar 100 tūkstošiem un saviem ieguldījumiem būs gana. Dzīve pierādīja, ka to nākas reizināt ar trīs... Veiksmīgais starts ar pirmo Eiropas projektu deva drosmi un iemaņas turpināt. Nu objektā realizēti trīs projekti.»

Vladislavs Bergmanis teic, ka muzeja atvēršanu plāno nākamā gada pavasarī. Iecerēta arī alus ražotnes atvēršana. Iekārtu saņemšana gan vēl kavējas pandēmijas dēļ, bet Vladislavs ir noskaņots optimistiski.

Laukus – dzīvei un darbam pievilcīgus
Iepazīšanās brauciens noslēdzās Bauskas novada Īslīces pagasta kultūras namā. Ar bagāto pieredzi un zināšanām projektu sagatavošanā iepazīstināja Sandra Ķisele, Īslīces pagasta pārvaldes vadītāja, Uldis Neilands, SIA «Neils» īpašnieks u. c. Pārrunājot gūtos iespaidus un novērtējot uzņēmīgo cilvēku paveikto projektos un ārpus tiem, izskanēja vienprātīgs secinājums, ka ar drosmīgiem lēmumiem, mērķtiecīgu gribasspēku un atbilstošiem naudas līdzekļiem īsā laikā var paveikt neticami daudz un laukus padarīt dzīvei un darbam pievilcīgus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Eiropa Latvijas lauku realitātē

Kategorijas