Zemgales pašvaldības kategoriski iebilst pret nodomu slēgt poligonu «Brakšķi»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu attīstību Latvijā pēc 2020. gada», kurā rosina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformu, pārejot no desmit atkritumu apsaimniekošanas reģioniem uz pieciem. Saskaņā ar iecerēto reformu plānots likvidēt Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģionu un slēgt Zemgalē vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu «Brakšķi», ik dienu atkritumus vedot uz «Getliņu» poligonu Rīgā. Zemgales atkritumu apsaimniekošanas reģiona deviņas pašvaldības, ieskaitot Rundāles, Iecavas un Vecumnieku vietvaras, nosūtījušas Ministru prezidentam, ministrijai un Saeimas komisijām vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret šādu reformas modeli.
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis apstiprināja, ka kopā ar citiem pašvaldību (Jelgavas pilsētas un Jelgavas,
Dobeles, Ozolnieku, Auces, Tērvetes, Iecavas un Vecumnieku novada) vadītājiem
parakstījis vēstuli, ka vietvara nepiekrīt Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajam modelim un vēlas saglabāt
«Brakšķu» atkritumu poligonu.
Vēstulē uzsvērts, ka poligona «Brakšķi» likvidēšana negatīvi ietekmēs reģiona iedzīvotājus. Projektā plānotajā
Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģiona teritorijā, pašlaik dzīvo 996 452 cilvēki jeb
vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Šajā reģionā prognozēts gan iedzīvotāju skaita pieaugums, gan saimnieciski
ekonomiskā attīstība, saražoto atkritumu daudzumam pieaugot par 34
procentiem līdz 2035. gadam. Poligona aizvēršana nelabvēlīgi ietekmēs iedzīvotājus. Vēstulē norādīts, ka strauji un būtiski pieaugs iedzīvotāju un komersantu radīto
atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.
Atsevišķās Zemgales pašvaldībās
maksa pieaugtu līdz pat 50 procentiem, jo, nogādājot atkritumus
poligonā «Getliņi», transportēšanas attālums vidēji pieaugs par 120
kilometriem.
«Tas savukārt prasīs papildu
atkritumvedēju iegādi, jo palielināsies ceļā pavadītais laiks – apmēram
trīs stundas katram reisam. Tāpat tas prasīs papildu cilvēkresursu
piesaisti, palielinās valsts un pašvaldību ceļu noslodzi, kā arī radīs
jaunu vides piesārņojumu ar autotransporta izplūdes gāzēm, it sevišķi
galvaspilsētā, kas jau pašlaik nespēj izpildīt ES gaisa tīrības
prasības. Šādā veidā būtiski tiks palielināta atkritumu apglabāšanas
ekoloģiskā pēda, nonākot pretrunā ar Nacionālā enerģētikas un klimata
plāna nostādnēm samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu,» teikts
vēstulē.
Vienlaikus pašvaldības norāda, ka Zemgalē vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona «Brakšķi» atkritumu noglabāšanas krātuves jaudu var nodrošināt vēl vismaz 14 gadiem. Savukārt «Getliņu» poligona ietilpība ir ierobežota, un tā darbība ar esošo Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu daudzumu ir iespējama vēl tikai trīs gadus. «Brakšķu» apsaimniekotājs, izmantojot ES Kohēzijas fonda un kreditoru līdzekļus, kopumā jau veicis investīcijas poligona attīstībā vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Tā kā ES tiesību akti neparedz poligonu skaita samazināšanu, tad trūkst pamatojuma, lai slēgtu tos, kuru ierīkošanai salīdzinoši nesen tika piesaistīti un ieguldīti ievērojami ES fondu līdzekļi.
Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu
regulēšanas komisijas apkopoto informāciju poligonā «Brakšķi» tiek
apglabāti tikai 44 procenti no savāktajiem sadzīves atkritumiem, kas ir
ceturtais labākais rezultāts Latvijā. Pārējie atkritumi tiek nodoti
reģenerācijai vai izmantoti kā kurināmais enerģijas ieguvei. «Brakšķos»
esošā nešķiroto sadzīves atkritumu šķirošanas stacija ir viena no
pirmajām Latvijā, kurā tiek ražots no atkritumiem iegūts kurināmais
(NAIK), kas šobrīd tiek piegādāts cementa ražotnei Brocēnos. Savukārt
uzņēmums «Fortum Latvia» jau šobrīd ir izstrādājis siltumenerģijas
ražošanas modernizācijas projektu, kas siltumenerģijas ražošanā paredz
izmantot NAIK. Projektā paredzēta sadarbība ar «Brakšķu» apsaimniekotāju
kā ilggadēju NAIK ražotāju, kas no poligona šķirošanas stacijas
piegādās kurināmo, nodrošinot pilnu aprites ekonomikas ciklu un būtiski
samazinot poligonā apglabāto atkritumu apjomu, ziņo Jelgavas pašvaldība.
«Valsts interesēs ir uzturēt tādu
poligonu kā «Brakšķi» darbību, kas ir spējīgi samazināt apglabājamo
atkritumu īpatsvaru. Mēs neesam pret pārmaiņām, bet tām ir jābūt
pamatotām un balstītām uz sociāli ekonomiskās situācijas analīzi, uz
veikto SWID analīzi un ietekmes uz vidi izvērtējumu. Uzskatām, ka
plānotās izmaiņas var būtiski pasliktināt iedzīvotāju dzīves kvalitāti
un ekonomisko situāciju. Aicinām pārskatīt informatīvajā ziņojumā
minētās izmaiņas un to pamatojumu un saglabāt vienīgo Zemgalē esošo
atkritumu apsaimniekošanas poligonu «Brakšķi»,» pausts vēstulē..
A. Okmanis atklāja, ka Rundāles novadam līdz
2024. gadam ir līgums ar SIA «Vides serviss» par to, ka atkritumus ved
uz «Brakšķiem». Kas notiks pēc tam, būšot atkarīgs no valsts atkritumu
apsaimniekošanas plāna, kurus poligonus mēģinās attīstīt.
«Mēs diskusijas
turpināsim. Iespējams, situācija ir tāda pati kā daudzām jaunām
reformām, kad izmet kādu ideju un var uzklausīt viedokļus. Nevar
pateikt, vai izdosies panākt pārmaiņas plāna projektā, jo VARAM
pašreizējā darbība nav prognozējama,» paziņoja A. Okmanis.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»