BauskasDzive.lv ARHĪVS

Apskata jaunās dislokācijas vietas

Apskata jaunās dislokācijas vietas

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks tiekas ar zemessargiem Iecavā un Bauskā, uzklausa problēmas apgādē

Ceturtdien, 8. oktobrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks reģionālajā vizītē apmeklēja Bausku, Iecavu un Dobeli, lai pārrunātu Zemessardzes bataljonu līdzšinējo un turpmāko attīstību.

Aizsardzības ministrs dienas pirmajā pusē ieradās Iecavā un tikās ar Rīgas 1. brigādes Inženieru rotas komandieri Daini Kravalu, karavīriem un zemessargiem, apskatīja rotas potenciālo jauno dislokācijas vietu Iecavas novada Zālītē, «Ziemeļblāzmās», jeb bijušo padomju karabāzi.

Iekārto jaunu dislokācijas vietu Biržu ielā
Bauskā A. Pabriks ieradās Biržu ielā, lai redzētu Rīgas 1. brigādes 53. kājnieku bataljona jauno bāzi. Viņu gaidīja Zemessardzes veterāni, klāt bija 53. kājnieku bataljona komandieris Kaspars Kokins, bataljona virsseržants Helmuts Dežurovs, 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs, 1. brigādes galvenais virsseržants Armands Loginovs, Zemessardzes komandieris, brigādes ģenerālis Egils Leščinskis un bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube. Uz tikšanos bija ieradies Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks un viņa vietnieks Voldemārs Čačs.

Viesis kopā ar zemessargiem un karavīriem apskatīja bijušās konservu fabrikas «Zemgale» teritoriju un tur esošās ēkas. Klātesošie, tostarp aizsardzības ministrs, atzinīgi izteicās par telpu un teritorijas, kā arī izvietojuma piemērotību Zemessardzes vajadzībām.
A. Pabriks sacīja, ka «Zemessardze ir priecīga par sadarbību ar visām pašvaldībām». Arīdzan A. Jātnieks «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu par veiksmīgo un nu jau ilgstošo labo sadarbību ar vietējiem zemessargiem. Domes priekšsēdētājs ministram atklāja baušķenieku sāpi un vajadzību pēc apvedceļa, minēja, ka, īstenojot projektus, svarīgi būtu arī apvienot dzelzceļa un autotransporta tiltu pār Mēmeli, tas būtu nozīmīgi arīdzan no mobilitātes un aizsardzības viedokļa.

Apgādes jautājumi
«Pēc nedēļas 53. bataljonam jubileja, šis iznāk tāds jubilejas brauciens. Jādomā par daudzām lietām, viena no tām ir infrastruktūra, lai tā būtu piemērota, uzskatu – šeit būtu labi. Tad arī Iecavas rota un tās pārcelšanās uz jauno objektu, tur mums ir lielas ieceres, turklāt tur būtu arī jaunas darba vietas, ekonomiska attīstība. Svarīgi veicināt Nacionālo bruņoto spēku, Zemessardzes popularitāti, profesionāļu skaita palielināšanu un to cilvēku novērtēšanu, kas savu brīvo laiku velta Latvijas aizsardzībai,» pauda ministrs.

A. Pabriks uzklausīja veterānus. Klāt bija arī Ilgvars Baumanis, Latvijas Zemessardzes veterānu apvienības priekšnieks, Oļģerts Līkais, 53. kājnieku bataljona veterānu vadītājs, un vēl vairāki vīri. Viņi sacīja: «Gribētos, lai zemessargiem bikses turētos!» Zemessargi atklāja, ka trūkstot siksnu, citam esot 30 gadu veca armijas siksna, turpretī daudziem nemaz tādas neesot. Trūkstot arī pazīšanās zīmju. Tādējādi tika aktualizētas apgādes problēmas. Ko varot, gādājot paši, tomēr gribētos, lai tas būtu atrisināts valstiskā līmenī. Veterāni sevi jokojot nodēvēja par «nepieskaitāmiem» – prasmes un spēks vēl būtu, bet gadu dēļ viņiem, piemēram, vairs neuzticot tehniku. Ministrs atbildēja, ka no likumdošanas viedokļa tas neesot tik vienkārši atrisināms. Vecākie vīri atzina, ka jūtoties sociāli neaizsargāti, apsprieda arī zemessargu uzturdevas kvalitāti, minot konkrētus gaļas konservus, ko «var dot tikai kaķim vai sunim». Ministrs solīja šim jautājumam pievērsties.

«Bauskā ir liels patriotisms»
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» aizsardzības ministrs A. Pabriks sacīja, ka atjaunotajam 53. kājnieku bataljonam ir daudz izaicinājumu personāla ziņā, jo joprojām tas neesot pilnā sastāvā. Liels izaicinājums bija arī jaunās telpas, jo tās ir svarīgas, lai piesaistītu jaunus cilvēkus. «Šīs telpas ir piemērotas, tās būs labas. Bataljonam ir sena vēsture, un uz to balstās bataljona zemessargu motivācija, jo šeit Bauskā ir ļoti liels patriotisms. Karavīram un zemessargam tas ir ļoti svarīgi. Arī bataljona vadība ir laba. Jau braucot uz Bausku, es vienojos par vairākiem tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar jauno bataljona bāzi. Arī Inženieru rotai būs teritorija. Domāju, ka šeit attīstība notiks straujos tempos,» sacīja ministrs.

Par Zemessardzes lomu pierobežā A. Pabriks sacīja, ka «esam Eiropas Savienības iekšienē, tā ir nosacīta robeža. Robeža uz bataljonu attiecas tikai tad, ja ir ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis, kur jāspēj arī labi sadarboties ar iekšlietu sistēmu, policiju, jābūt labai sadarbībai ar mūsu sabiedrotajiem lietuviešiem». Tas arī būšot viens no bataljona uzdevumiem, jo īpaši krīžu gadījumā.

Aizsardzības mācība

Projekti, plāni par 53. kājnieku bataljona mājvietu jau bija iepriekš, kālab tikai pašlaik tie tiek īstenoti? Kādas ir prioritātes Zemessardzē, pēc kādiem principiem bataljoniem tiek atvēlēts finansējums? Uz šiem jautājumiem ministrs atbildēja: «Mums ir jāvadās no pieejamā finansējuma un pēc tā, ko Zemessardzes komandieris kopā ar Bruņoto spēku komandieri atzīst par pareizu un vajadzīgu. Prioritāte ir veicināt motivāciju, jo mēs gribam, lai Zemessardzē būtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Mums ir lielas ambīcijas skaita pieauguma ziņā, motivācijas attīstībā jāstrādā pie patriotisma, nodrošinājuma plašākā izpratnē un kvalitatīvām mācībām. Tas prasa laiku, izpildot visas prasības. Ieviešam valstī visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu un aizsardzības mācību. Zemessargu uzdevums būs strādāt ar mūsu jauniešiem skolās. No 2024. gada aizsardzības mācība būs obligāta visās Latvijas skolās.»

Mācības nozīmē arī infrastruktūras izmantošanu. Aizsardzības mācība plānota divus gadus – 10. un 11. klasē. Tās būs gan praktiskas, gan teorētiskas, tostarp par vēsturi. «Tā ir svarīga lieta mūsu valstī un Eiropā, ja dabūsim to gatavu, būsim moderna valsts atbilstīgi 21. gadsimta izaicinājumiem. Nevajadzēs runas par tā saucamo obligāto iesaukumu, jo šādi būsim sagatavojuši teju visu sabiedrību dažādu veidu krīzēm. Turklāt aizsardzības mācība palīdzēs kļūt arī par labiem pilsoņiem,» pauda ministrs A. Pabriks.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

20200526-1606-maf-logo.jpg

#SIF_MAF2020