Uzlabo saziņu ar apkārtējiem

2020. gada 9. oktobris 00:00

Audiologopēde veic runas, valodas, balss un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju

Kopš augusta Bauskā pieejami audiologopēda pakalpojumi. Tos sniedz audiologopēde Amanda Tikuma, laikrakstu informēja SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska.

Pacienti – bērni un pieaugušie
Baušķeniece A. Tikuma sākotnēji savas īstās profesijas izvēlē maldījusies. Jauniete pēc mācībām Bauskas Valsts ģimnāzijā izvēlējusies studēt valodas Latvijas Universitātē, bet pēc laika aptvērusi, ka šīs studijas nav piemērotas, un tās pārtraukusi. «Sapratu, ka man nepatīk, tālab iepauzēju un nokļuvu darba tirgū, tā sacīt – lielajā dzīvē, kur apjautu, kā ir patstāvīgi strādāt, pelnīt, dzīvot savu dzīvi. Kamēr strādāju, padziļināti pētīju studiju pro-grammas un nonācu līdz audiologopēdijai. Man vienmēr bijusi vēlme palīdzēt cilvēkiem,» atklāj A. Tikuma. Pēc četru gadu studijām Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju audiologopēdijā un ar prieku pieņēmusi piedāvājumu strādāt dzimtajā Bauskā. Arī lokālpatriotismam esot nozīme, pārliecināta Amanda.

Viņas pacientu lokā ir ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. A. Tikuma akcentē, ka audiologopēds ir speciālists, kurš veic runas, valodas, balss un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju. Visbiežāk audiologopēds nepieciešams, ja bērns skaņas izrunā nepareizi, jauc vai neizrunā vispār, ja valodas attīstība apstājas vai kļūst sliktāka, ja bērna runu apkārtējiem ir grūti saprast, ja ir grūtības komunicēt, apgūt valodu dzirdes/redzes traucējumu dēļ, ir grūtības lasīt, rakstīt, ir balss traucējumi (gan pieaugušajiem, gan bērniem), ir problēmas ar runu, valodu pēc insulta, traumām, ir rīšanas problēmas, ir mainīts runas temps un ritms, tiek novērotas stostīšanās izpausmes.

Daudzveidīgas metodes
A. Tikuma skaidro, ka viņas darbs ar pacientu vispirms sākas ar diagnostiku, pēcāk tiek piemeklēta atbilstoša terapija. Metožu klāsts, ko audiologopēds izmanto pacientu rehabilitācijā, esot ļoti daudzveidīgs.

Piemēram, ja tie ir skaņu izrunas traucējumi, tad tiek piemērots artikulācijā iesaistīto struktūru darbs. Ja ir izteikšanās traucējumi, tiekot strādāts ar vārdu krājuma paplašināšanu, veiksmīga stāstījuma veidošanu, uzlabojot komunikāciju. Ja ir rīšanas traucējumi, pacientam tiek pielāgotas dažādas pozas, kādās viņam būtu veiksmīgāk ēst un dzert. Rīšanas traucējumiem visvairāk pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem laika gaitā muskuļi kļuvuši vājāki un nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. Rietumvalstīs, saskaņā ar statistiku, tieši kakla muskuļu vājums skar 40 procentus senioru pēc 65 gadu vecuma. Otra šim riskam pakļautā cilvēku grupa ir pacienti pēc insulta un galvas traumām, ar onkoloģiskām slimībām, multiplo sklerozi, Parkinsona slimību un citām neirodeģeneratīvām slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī bērni ar cerebrālo trieku. Rīšanas traucējumi tieši ietekmē gan cilvēka fizisko veselību, gan psihoemocionālo labsajūtu. Tā kā ēdiena norīšana notiek ar lielām grūtībām, nereti cilvēks aizrijas, un pārtika kopā ar mutes un aizdegunes mikroorganismiem nonāk elpceļos, radot plaušu iekaisumu jeb aspirācijas pneimoniju. Tālab audiologopēda praktiskie padomi ir ļoti nozīmīgi.

Saziņu ar apkārtējiem var liegt arī dažādi balss traucējumi, ieskaitot balss zudumu.

Atkarībā no tā, kāds ir traucējums, tiek meklēti un piemēroti dažādi balss vingrinājumi. A. Tikuma norāda, ka tiekot strādāts ar atslābināšanu vai balss aktivizēšanu.

Nereti gadoties, ka traucējums ir komplicēts, proti, ir virkne dažādu problēmu. Līdz ar to nākas strādāt ar vairākiem traucējumiem vienlaikus.

Pacientam jāsadarbojas
Taču mediķis nav brīnumdaris, daudzkārt panākumi ir atkarīgi no paša pacienta. Audiologopēds var iemācīt veikt uzdevumus pareizi, norādīt uz lietām, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Terapijai ir divas daļas – nodarbības kopā ar speciālistu un patstāvīgais darbs mājās. Ja netiek papildus strādāts, pie laba rezultāta ātri netikt.

Visbiežāk A. Tikumas pacientu lokā ir bērni. Speciālistes novērojumi liecinot, ka mazuļi sāk diezgan vēlu runāt. «Lai bērns iemācītos kādu vārdu, viņam tas jādzird ļoti daudz reižu. Elementāri pamatvārdi «māja», «kāja», «roka» jāatkārto nemitīgi, lai atvase to iegaumē,» akcentē mediķe. Ja vecākiem rodas aizdomas, ka ar valodas veidošanu nav kaut kas kārtībā, jājautā ģimenes ārstam, kuram būtu jānosūta bērns pie speciālista.

Gada vecumā bērna vārdu krājumā jābūt vismaz desmit vārdiem, tie var būt kaut vai zilbju salikumi, kas bērniem raisa asociācijas ar noteiktu procesu vai priekšmetu, skaidro speciāliste. Tieši aktīvā komunikācijā ar vecākiem šis vārdu krājums ik dienu tiek papildināts. Ja divu gadu vecumā bērns neizrunā frāzes, klusē, komunicē tikai ar žestiem vai izdveš tikai skaņas, esot pamats uztraukumam. A. Tikuma atgādina, ka bērni trīs gadu vecumā ģimenes ārstam jāsūta uz profilaktisko apskati pie audiologopēda. Bērniem šajā vecumā jau varot novērot, kā viņi veido skaņas.

Ja visas problēmas netiek risinātas pirmsskolas periodā, tad cīņa ar sekām notiek, kad bērns sāk apmeklēt skolu, taču ne visās skolās pieejami speciālisti, turklāt arī labot runas problēmas jau esot grūtāk, jo bērns pieradis runāt nepareizi, saka audiologopēde. Ja nepareizi izrunā skaņas, tad būs grūtības lasīšanā un rakstīšanā.

A. Tikuma piekodina vecākiem vairāk nodarboties ar bērniem, kopā lasīt grāmatas, pārrunāt dažādas lietas, tas veicinās bērna valodas attīstību. Audiologopēde neslēpj, ka mūsdienu bērnu izglītotāji ir dažādas viedierīces, taču viņas vērtējumā to lietojums būtu stingri jāierobežo. «Uz īsu brīdi pavadīt laiku ierīcē būtu pieļaujams, bet tam vajadzētu būt kā apbalvojumam par kādu sasniegumu,» pamāca A. Tikuma.

Lai pieteiktos pie audiologopēda, jāzvana uz Bauskas poliklīnikas reģistratūru. Ar nosūtījumu pakalpojums ir bez maksas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Uzlabo saziņu ar apkārtējiem

Kategorijas