Pašvaldība nav pildījusi Ministru kabineta noteikumus

2020. gada 9. oktobris 00:00

368

Pašvaldība nav pildījusi Ministru kabineta noteikumus

Bez saskaņojuma ar Dabas aizsardzības pārvaldi Dāviņos nozāģē simtgadīgus kokus

Bauskas novada Dāviņu pagastā grantsceļa atjaunošanas projekta dēļ nocirsti seni koki bez saskaņojuma ar Dabas
aizsardzības pārvaldi (DAP).

Arī iedzīvotāji norāda, ka par ciršanas darbiem nebija informēti un neizprot vairāku lielu koku likvidēšanas nepieciešamību. Tikmēr pašvaldība uzsver, ka koku izzāģēšana ir saskaņota; taču ar Valsts vides dienestu, kas kokus dabā neapseko, ziņo Latvijas Radio.

«Pa aleju vēl gāju uz skolu»
«No celma var redzēt, ka ozols bijis pilnīgi vesels koks iekšā, vai tad tur blakus grāvi nevar izrakt? Cik gadus vajag, lai tāds ozols izaugtu!?» Bauskas novada Dāviņu pagasta Lambārtē sastaptā iedzīvotāja Valda Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentei pauda savu sašutumu, norādot uz pirms pāris nedēļām izzāģētu senu koku celmiem pašvaldībai piederošo grantsceļu krustojumā.
Te bijis Lambārtes muižas komplekss, par kuru šodien liecināja vairs tikai liepu aleja un puslokā augoši dažādi seni muižas parka koki, bet tagad ainava iznīcināta un palikuši vien akmens stabi ceļa malā.

«Es pa šo aleju vēl gāju uz skolu, te bija liepas no muižkungu laikiem, tām ir 200 gadu,» stāstīja Valda. «Ziemās tie koki mūs aizsargāja arī no puteņiem, bet tagad jau nāks visi vēji iekšā. Kāpēc visu vajadzēja «raut» nost? Vai tad ceļu nevarēja redzēt, nekāda lielā satiksme šeit nav. Es nezinu, kas tie par plāniem, kam to vajadzēja tik ļoti realizēt.»

Iedzīvotāja pavēstīja, ka par pašvaldības ceļa atjaunošanas projektu bija dzirdējusi, bet par koku izzāģēšanas darbiem uzzinājusi tikai brīdī, kad aiz loga sākuši skanēt motorzāģi.

Remonts ļoti vajadzīgs
Dāviņu pagasta pārvaldes vadītāja Līvija Šarķe «Bauskas Dzīvei» stāsta, ka tiek pārbūvēti atsevišķi divu ceļu posmi Dāviņu pagastā: Kampas–Žūžu kapi un Dārzniecība–Bajāri. Kopējais pārbūvējamā ceļa garums esot ap 10 km. Notikusi sapulce, un zemnieki, kūdras uzņēmuma pārstāvji un iedzīvotāji kā aktuālākos, problemātiskākos izvēlējušies tieši šos ceļu posmus.

«Satiksme šeit nav liela tādēļ, ka ceļš ir ļoti šaurs, pavasaros teju neizbraucams dziļo rišu dēļ. Tomēr ceļš ir nepieciešams gan septiņu astoņu sētu iedzīvotājiem, gan kūdras uzņēmumam, jo tam bija jātērē vairāk līdzekļu un jābrauc lielāks aplis. Turklāt cits ceļa posms nepieciešams arī skolēnu autobusam, šeit brauc arī satiksmes autobuss. Ja nesataisa tagad, kad tad?» tā L. Šarķe.

Varbūt kokus varēja nozāģēt tikai vienā ceļa pusē? «Es gan neesmu projektētāja, tāds bija projekts. Tomēr, ja to darītu vienā pusē, tad otru vajadzētu paplašināt, bet ceļš tiek rekonstruēts vecajās robežās, tiek liktas arī jaunas caurtekas, jo te bija arī bebru dzīru vieta. Zeme gar ceļu pieder gan privātīpašniekiem, gan pašvaldībai. Arī zemniekiem jātiek uz lauka. Jā, tā ir kļūda, vajadzēja saskaņot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Tā ir mācība. Turpmāk viss tiks ievērots,» teic L. Šarķe.

Ceļa remontdarbi vedoties raiti, grantsceļa uzlabošanā «nekas netiek vilkts garumā». «Cik neesmu saņēmusi pārmetumus, ka nevar tikt uz Žūžu kapiem, piemēram, uz bērēm, jo ceļš neizbraucams. Tagad daļa ceļa tiks salabota, bet tomēr ne viss. Arī ceļš uz Bruknu prasītos pēc remonta, bet viss atduras pret finansēm,» rezumē L. Šarķe.

Kam tiks nozāģētie koki? Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis apstiprināja, ka daļa no kokmateriāliem ir izvesti uz mežu dzīvotņu veidošanai augu un kukaiņu sugām, kas dzīvo atmirušas koksnes kritalās, daļa nodota Dāviņu pagasta pārvaldei labiekārtojuma elementu izveidei. Atlikusī daļa tiks nogādāta SIA «Vides serviss», kur tos izmantos labiekārtošanas elementiem, bet malku – apkures vajadzībām.

Legāls, taču galējais veids
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Maija Rēna «Bauskas Dzīvei» pavēstīja, ka Dāviņu pagastā pašvaldības ceļa remonta laikā ir izzāģēti koki, starp kuriem bijuši arī 29 lieli un skaisti – ozoli, liepas, kļavas, oši, egle un zirgkastaņa. Tur divi bijuši potenciālie dižkoki, kuru celma caurmērs bijis no 70 līdz 95 cm. Šādu koku nociršanai, kā to paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 309 «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža», būtu nepieciešams DAP atzinums, taču šajā gadījumā Bauskas novada pašvaldība koku ciršanu ar pārvaldi nav saskaņojusi.

M. Rēna atzīst, ka daļa nocirsto koku ir bijuši ar cauriem vidiem, bet tomēr daudzi no tiem – zirg-kastaņa, egle, vairākas liepas un ozoli, oši – bijuši labi un spēcīgi koki. To, vai nocirstie koki ir bijuši bīstami, šajā gadījumā vairs neesot iespējams pateikt.

«Kokus ar cauriem vidiem nav iespējams glābt, taču, ja pašvaldība būtu vērsusies DAP pēc saskaņojuma, koki tiktu apsekoti un, vadoties pēc apsekojuma rezultātiem, tiktu pieņemts lēmums. Šādi dobumaini koki ir vērtīgi, jo tajos mēdz dzīvot dažādas īpaši aizsargājamas sugas – kukaiņi, ķērpji, dažreiz arī putni. DAP ieteikumi par dzīvotņu saglabāšanu ir saistoši gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan arī pašvaldībām, un tie ir jāpilda!» skaidro M. Rēna.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns norāda, ka pašvaldībām ir jāievēro normatīvie dokumenti, šajā gadījumā MK noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. «Pārvalde apzinās, ka bīstamu koku atrašanās pie ceļa var radīt apdraudējumu cilvēkiem un infrastruktūrai, tai pašā laikā pastāv noteikta procedūra, kā šo apdraudējumu atzīt par objektīvi pastāvošu un novākt bīstamu koku pat tad, ja tas ir dabas piemineklis. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka koka iznīcināšana (nozāģēšana) ir legāls, taču galējais veids, kā novērst bīstama koka radītu apdraudējumu, daudzos gadījumos to iespējams izdarīt, samazinot koka vainagu un veicot citus preventīvus pasākumus,» pauž A. Svilāns, kurš ir arī Latvijas Dendrologu biedrības valdes loceklis.

Paļāvās uz Valsts vides dienestu
Bauskas novada pašvaldības saimnieciskās nodaļas vadītājs Jānis Feldmanis «Bauskas Dzīvei» paskaidroja, ka koki klātienē apsekoti ceļa rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes laikā. Koku atbilstību dižkoka statusam vērtē Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti.
J. Feldmanis atzina, ka Valsts vides dienests nesaskaņo koku nozāģēšanu, taču norādīja, ka tas izsniedz tehniskos noteikumus projektēšanai vai atzinumu, ka vides dienestam nav speciālu nosacījumu.

«Šajā gadījumā 2016. gada 18. augustā ir izsniegts Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās vides pārvaldes atzinums, un tā otrajā punktā norādīts, ka paredzētās darbības norises vieta neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tajā nav reģistrēti īpaši aizsargājamu sugu mikroliegumi vai dzīvotnes, kā arī īpaši aizsargājami biotopi saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmu «OZOLS». Ņemot vērā šo punktu, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti netika uzaicināti,» skaidro J. Feldmanis.
Pašvaldības speciālists uzsvēra, ka Bauskas novadā tiek koptas un uzturētas gan pašvaldības, gan privātīpašumā esošās kultūrvēsturiskās ainavas. «Diemžēl šī vieta nebija iekļauta to sarakstā. Teritorijas plānojuma apspriežu laikā iedzīvotāji tiek aicināti sniegt informāciju par tām vērtībām, kas ir viņa īpašumā vai blakus tam,» teic J. Feldmanis.

Jāmin, ka Bauskas novada pašvaldībā nav vides speciālista, kas apsekotu kokus pirms ciršanas darbu sākšanas. Te «Bauskas Dzīve» akcentē, ka, piemēram, Lietuvā katrā rajona pašvaldībā ir vides aizsardzības speciālista amata vieta.

Atzinums nav uzskatāms par atļauju koku ciršanai

«Bauskas Dzīve» saņēmusi Valsts vides dienesta (VVD) komentāru.

VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece raksta:
«Valsts vides dienests neizvērtē un nesaskaņo koku ciršanu ārpus meža, tā ir pašvaldības kompetence. Savukārt Valsts vides dienesta atzinums par to, ka paredzētajai darbībai (šajā gadījumā ceļa pārbūvei) tehniskie noteikumi nav nepieciešami, nekādā veidā nav uzskatāms par atļauju koku ciršanai un neatbrīvo pašvaldību no pienākuma ievērot normatīvajā regulējumā noteikto kārtību koku ciršanai ārpus meža. Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 (02.05.2012.) «Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža» nepārprotami noteic, ka attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāsaņem pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldība nav pildījusi Ministru kabineta noteikumus

Kategorijas