Ja īpašumu skārusi vētra

2020. gada 13. oktobris 00:00

Lasītājs Pēteris vaicā: «Kā rīkoties, ja vētra radījusi postījumus mājoklim, vai apdrošināšana varētu ko līdzēt?»

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins uzsver, ka vētra ir pietiekams drauds Latvijā pēdējos gadus, jo novērojamas biežākas un stiprākas vētras, kuru iemesls ir saistīts ar klimata pārmaiņām, piemēram, siltākas ziemas parasti nes nopietnāku vētru sezonu.

Drauds daudziem
Katru reizi pēc lielākas vētras un krusas apdrošinātāji novēro atlīdzību pieteikumu skaita būtisku pieaugumu, un kopumā, kā atklāj J. Abāšins, atlīdzību apmērs par vētras un citu dabas stihiju nodarītajiem postījumiem īpašumiem mērāms miljonos eiro. Arī par stiprā vēja postījumiem šogad septembra vidū jau pieteikti bojājumi aptuveni viena miljona eiro apmērā.

Vētru rezultātā cieš ne tikai nekustamais īpašums, bet arī auto, kuriem uzkrīt koki, zari vai citi vēja pūsti priekšmeti un kurus bojā stipra krusa. Par vētras rezultātā bojātiem transportlīdzekļiem atlīdzību pieteikumus apdrošinātāji saņem pat biežāk nekā par bojātām ēkām. Tāpat būtiskus zaudējumus cieš lauksaimnieki, kuriem vētras vai krusas rezultātā veldrē krīt vai iet bojā lauksaimniecības kultūraugi, un lauksaimniekiem nodarītie zaudējumi sezonā sasniedz pat vairākus miljonus eiro.

Visu nevar apdrošināt
Apdrošināt var dažādu veidu ēkas un būves, tomēr ēkai jebkurā gadījumā ir jāatbilst spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, piemēram, jāatbilst būvnormatīviem, jābūt dūmu detektoriem, dūmeņi jātīra un elektroinstalācija jāpārbauda ugunsdrošības noteikumos paredzētajos termiņos un tamlīdzīgi.

J. Abāšins informē, ka netiek apdrošinātas: nelikumīgi būvētas ēkas, ēkas celtniecības stadijā (tām ir speciāla apdrošināšana), pamestas un avārijas stāvoklī esošas ēkas, arī ļoti vecas un sliktā stāvokli esošas ēkas. Visbiežāk netiks apdrošinātas būves rekonstrukcijas vai būvniecības stāvoklī, ja vien polisē nebūs speciāli iekļauts šis risks.

Polisē īpaši jāiekļauj un atsevišķi jāvienojas ar izvēlēto apdrošinātāju par palīgēku, vasarnīcu un līdzīgu objektu apdrošināšanu. «Attiecībā uz šīm būvēm var būt ierobežojums, ka īpašumam jābūt apdzīvotam nepārtraukti. Tāpat arī siltumnīcu, zālienu, dzīvžogu, dekoratīvo apstādījumu un augļu koku apdrošināšanu piedāvā tikai daži apdrošinātāji, tādēļ par šo iespēju jāinteresējas individuāli,» skaidro LAA prezidents.

Jārūpējas par savu īpašumu
«Bojājumiem jābūt konstatējamiem un cēloņsakarīgi saistītiem ar apdrošinātā riska iestāšanos. Piemēram, ja vētra nolauzīs uz ielas augošu koku, kurš izsitīs dzīvokļa logu vai uzkritīs automašīnai, tad jūs varēsit saņemt atlīdzību, ja šis risks ir iekļauts dzīvokļa apdrošināšanas polisē (dzīvoklim) vai «KASKO» polisē (automašīnai),» informē J. Abāšins.

Taču, ja vētra noraus privātmājas jumtu un apdrošinātājs konstatēs, ka tas nav bijis pareizi uzklāts vai nostiprināts neatbilstīgi noteikumiem, atlīdzību var arī nesaņemt vai tā var tikt samazināta. Apdrošinātāji pieprasa, lai īpašnieks par savu īpašumu rūpētos kā labs saimnieks.

Dabas stihijas ir primārie riski
«Mūsu aplēses liecina, ka Latvijā varētu būt apdrošināti apmēram 25 – 30% mājokļu. Protams, ņemot hipotekāro kredītu, īpašuma apdrošināšana ir obligāta, taču tas var attiekties arī uz nopirktu, vecāku mājokli. Dabas stihiju risks, tajā skaitā zibens, vētra, krusa, ir viens no primārajiem riskiem, pret ko iespējams apdrošināt īpašumu, tā ka var diezgan droši teikt, ka jebkurā īpašuma apdrošināšanas polisē šis risks būs iekļauts,» stāsta LAA direktors.

Tomēr īpašuma apdrošināšanas noteikumi katrai apdrošināšanas kompānijai atšķiras. Klientam pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas noteikti jānoskaidro, kādi riski tiek apdrošināti un kas uzskatāmi par izņēmumiem.

UZZIŅAI
Kā pareizi ir jārīkojas, kad piedzīvoti vētras radīti postījumi?
Polisē vai apdrošināšanas noteikumos ir aprakstīts, kā rīkoties pēc nelaimes gadījuma:
- pirmkārt, nekavējoties jāzvana attiecīgajam glābšanas dienestam – VUGD, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, arī policijai vai ēkas apsaimniekotājam;

- ja iespējams un tas neapdraud pašus, jāglābj īpašums, jānovērš tālāki bojājumi. Taču, ja vien tas nav nepieciešams tālāku bojājumu novēršanai vai cilvēku drošībai, iespēju robežās jāatstāj bojātais objekts neskarts, lai varētu fiksēt bojājumus un novērtēt zaudējumus;
- jānofotografē negadījuma vieta un radītie bojājumi;

- tiklīdz iespējams, jāziņo apdrošinātājam par negadījumu, un apdrošinātājs konsultēs, vai būs jāaizpilda arī pieteikums rakstiski vai saskaņā ar polises noteikumiem nepieciešams piesaistīt kādus atbildīgos dienestus vai ekspertus, vai apdrošinātāja pārstāvis arī apskatīs notikuma vietu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ja īpašumu skārusi vētra

Kategorijas