Saulainais rudens košums jābauda

2020. gada 9. oktobris 00:00

391

Baušķeniece Irēna Kaimiņa šodien atzīmē 65. dzimšanas dienu

Jubilāre ir Bauskas pusē zināma friziere, viņai kopš dzimšanas pirmā dzīvesvieta bijusi Codes pagastā. Vēlāk, Irēnai vēl pavisam mazai esot, mamma pārcēlusies uz dzīvi Vidzemē, Tūjas pusē.

Līdzīgi kā Dullais Dauka
Mamma meiteni audzinājusi viena, un Irēna bija vienīgais bērns ģimenē. «Zinu, ka mammai dzīve bija grūta, bet man par bērnību ir labas atmiņas. Vienmēr biju sapucēta, atceros skaistās kleitiņas,» atklāj jubilāre. Agrais bērnības laiks bijis ļoti jauks – īsta lauku bērna dzīve dabā. Tuvumā nav bijis citu līdzaudžu, līdz ar to izpalikušas kopīgas rotaļas ar draudzenēm. «Bērnībā draudzējos ar dabu, man bija sava puķu pļava, bagāta ar bezdelīgactiņām un naktsvijolēm. Arī tagad daba ir ļoti tuva, patīk būt mežā gan vasarā, gan ziemā,» atklāj Irēna.

Uz mūžu viņai palicis atmiņā lielais pārgājiens uz jūru un vienlaikus nedarbs. No zvejniekiem, kas ar zirgu vezumiem veduši tirgot zivis no septiņus kilometrus attālās Tūjas, meitene noklausījusies stāstus par jūru. Dzirdētais licis sapņot, vēlējusies jūru ieraudzīt savām acīm. Kādu dienu nolēmusi doties turp un sapni piepildīt. «Līdzīgi kā Dullais Dauka devās ieraudzīt horizontu,» smaidot atceras Irēna. Mammai notikums sagādājis lielu uztraukumu. Kad krēslojis, viņa zirga pajūgā devusies meklēt mazo sapņotāju. Arī tagad Irēna izjūt saikni ar jūru, ik pa laikam vēlas tur aizbraukt neatkarīgi no gadalaika.

Atgriežas dzimtajā Codē
Skolas gaitas sākās Skultes pamatskolā, uz kuru bija visai tāls ceļš ejams. Pēc pirmās klases skolas ēku nopostījis ugunsgrēks. Lai mazajai meitenei nebūtu jādodas uz vēl attālāku vietu mācīties, mamma nolēmusi atgriezties dzimtajā pusē Codē.

Mācoties Codes pamatskolā, Irēnai ļoti patikusi literatūra, jo īpaši aizrāvusi dzeja. «Ļoti iedvesmojoša bija literatūras skolotāja Ināra Gribuste, viņa iesaistīja mani darboties skolas radio,» stāsta Irēna. Kad mācījusies 6. vai 7. klasē, reiz piedalījusies arī rajona mēroga daiļlasīšanas konkursā, kur runājusi Ojāra Vācieša dzejoli. Šo publisko uzstāšanos Irēna atceras kā uztraukuma pārpilnu. Bet dzeja viņai tuva joprojām, un dzejas grāmatas pāršķir-sta arī tagad. «Pašlaik piesaista Guntara Rača dzeja – viegli lasīt un paliek prātā,» pauž jubilāre.

Pirmie «klienti» kukurūzas laukā
Kad mācījusies 7. klasē, jau zinājusi – vēlas kļūt par frizieri. Tagad friziera profesijā aizritējuši 45 gadi, bet pirmos «klientus» Irēna atradusi kukurūzas laukā. Blakus mājām Codē bijis kukurūzas lauks, kur meitene briestošo kukurūzas vālīšu zaļos «matiņus» pinusi bizītēs. Pēc pamatskolas beigšanas friziera profesijā izglītojusies Rīgas 34. arodskolā.

Pirmie soļi friziera profesijā bijuši visai neparasti, strādājusi Rīgas Kinostudijā par grimētāja asistenti. «Tur darbs bija ļoti interesants. Jaunos mākslas filmu filmēšanā īpaši nelaida darboties, dažkārt uzticēja pieķemmēt un piepūderēt filmējamos,» atklāj jubilāre. Kinostudijā strādājusi parūku šūšanā, tās tolaik darināja no dabiskiem matiem. Darbs bija saistīts ar ceļošanu Padomju Savienības teritorijā; gadījies piedalīties filmēšanas darbā tālajā Krasnojarskā Sibīrijā. Filmējot muzikālu kinofilmu, Irēna piepūderējusi degunu arī Padomju Savienībā slavenajai popmūzikas zvaigznei dziedātājai Sofijai Rotaru.

Visi var satikties
Lai paliktu uz darbu un dzīvi galvaspilsētā, Irēnai trūka dzīvesvietas pieraksta Rīgā. Atgriezusies Bauskā, sāka strādāt Sadzīves pakalpojumu kombināta frizētavā Uzvaras ielā. Bauskā satikusi Gunāru, ar kuru laulībā tagad aizritējuši 43 dzīves gadi.
Jubilāre ir lepna un laimīga par saviem jaukajiem bērniem Lindu un Kristapu, ne mazāk par mazmeitu pulciņu – Gerdu, Kristu, Tarīnu, Elīzu un Lauru. Viņa ir gandarīta, ka bērnu ģimenes dzīvo Latvijā un visi var satikties. «Mēs turamies kopā; lielā satikšanās ir Ziemassvētkos, tad jābūt klāt pilnīgi visiem,» atklāj Irēna.

Mazmeita Laura, kura pašlaik studē augstskolā, reiz sagādājusi īpaši pozitīvu pārsteigumu, kad viņa bija vien 12 gadu vecumā. Mācoties Vecumnieku mākslas un mūzikas skolā, Laura uzvarējusi Latvijas mēroga konkursā – veidojot 1991. gada barikāžu 20. gadadienas atceres pasākumu logo. Milzīgs bijis pārsteigums, pirmo ziņu par to izdzirdot televīzijas raidījumā «Panorāma».

Katram «pa smuko»
Irēnai ir pašnodarbināta friziera prakse; un viņa ar pārliecību teic: «Mīlu savu darbu, man svarīgi strādāt ar cilvēkiem, nevaru iedomāties darbu noslēgtībā.»

Speciāliste atceras, ka padomju laikā frizētavas bija pārpilnas ar klientiem, kas gaidīja garās «dzīvajās» rindās. Tad frizieriem bija ļoti daudz jāstrādā, katram varēja veltīt mazāk laika un uzmanības. «Tagad salīdzinoši daudz mazāk klientu, bet cilvēki kļuvuši prasīgāki, un frizierim ir laiks katru apkalpot īpaši. Gribas, lai ikviens klients aiziet «pa smuko». Strādājot pēc iepriekšēja pieraksta, visiem ir ērti – gan klientam, gan frizierim. Tagad pastāvīgi jāmācās, matu kopšanā ienāk jaunas tehnoloģijas un krāsas. Pieejami labi materiāli; strādāt ir ļoti interesanti,» pauž speciāliste.

Florista profesija būtu otrā izvēle
Vasarās Irēnas iemīļota vieta ir dārzs Janeikās. Tur atpūšas un izkustas, kad vien ir laiks. «Esmu «saslimusi» ar puķēm, sakņu dārzs arvien samazinās, lai dotu vietu košajiem augiem. Florista profesija, iespējams, būtu mana otrā izvēle. Esmu to nedaudz mācījusies kursos, vēlos šajā jomā papildināt zināšanas,» atklāj jubilāre. Irēnas dārzā ienāk arvien jaunas šķirnes – krāšņi zied dažādas peonijas un lilijas. «Viena gan visu dārzā nepaveiktu, vīrs palīdz smagākos darbos,» atzīst Irēna.

Jubilārei patīk ceļot; zīmīgi, ka pirms sākās pandēmija, kopā ar mazmeitu pabijušas īsā ceļojumā uz Bergamo Itālijā. Nolēmušas tur atgriezties, lai redzētu arī netālu esošo Milānu, – nu iecerētais ceļojums pārcēlies uz nenoteiktu nākotni. Apceļota Horvātija, Ungārija, Austrija un Turcija. Irēna labprāt apmeklē labas mūzikas koncertus; pēdējā laikā vairāk sāk interesēt klasiskā mūzika. «Gribas klausīties kaut ko mierīgu un dziļu,» atklāj jubilāre. Mazmeita Elīza dzied Vecumnieku korī «Via Stella»; uzaicinājumi uz šī kora koncertiem Irēnai sagādā īpašu prieku.

Viņa pastāstīja, ka tagad ir vairāk laika apbraukāt Latviju; būts ekskursijās Kuldīgā, Jūrmalā, Valdemārpilī. Patīk apceļot savu agrās bērnības pusi – Vidzemi; aizbraukt uz Zilo kalnu Valmieras pusē apciemot māsīcu. Kopā ar meitas ģimeni bijusi ekskursijā Līgatnē. Kopā ar mazmeitu devušās sameklēt Irēnas bērnības takas. Lai gan vide pusgadsimta laikā ļoti izmainījusies, izdevies atrast māju, kur pavadīti pirmie dzīves gadi, un izjust saviļņojumu, ieraugot mājas nosaukumu «Straumēni».

Prieks par Bausku
Irēna ir priecīga, ka var dzīvot jaukā vietā Mēmeles krastā; būt pilsētā un vienlaikus tik tuvu dabai. «Mani tracina izteikumi, ka Bauskā nav nekā laba. Pilsēta ir ļoti skaista, tīra un sakopta. Esmu pateicīga par kāpņu atjaunošanu, kas ved uz Mēmeles gājēju tiltu. Liels prieks par Mēmeles ielas pārbūvi; būs jauns maršruts nūjošanai,» atzina baušķeniece.

Možumu Irēna ikdienā uztur ar pastāvīgu vingrošanu un pastaigām dabā. Televīzijā viņa labprātāk izvēlas raidījumus, kuru saturs balstīts realitātē, patīk «Province» un «Zemes stāsti», labprāt skatās ceļojumu raidījumus.
«Šis laiks ap manu dzimšanas dienu ir īpašs – saulainais rudens košums liek doties ārā un to baudīt,» teic jubilāre.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saulainais rudens košums jābauda

Kategorijas