Likums sasteigts, laika maz

Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»

2020. gada 6. oktobris 14:24

299

Administratīvi teritoriālā reforma turpina savu gaitu, top jaunais «Pašvaldību likums»

Līdz 8. oktobrim Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā var iesniegt priekšlikumus grozījumiem likumprojektam «Pašvaldību likums». Jaunais likumprojekts kļuvis par pārsteigumu pašvaldībām, turklāt daudzi norāda, ka viss notiek sasteigti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likumprojektu publiskai apspriešanai nodeva 24. septembrī. Potenciālos grozījumus un ierosinājumus ir jāiesniedz līdz 8. oktobrim. Latvijas Pašvaldību savienība savas domas par likumprojektu plāno sniegt 6. oktobrī tiešsaistes seminārā. Organizācija jau iepriekš norādīja, ka no VARAM trūcis sadarbības likuma izstrādes procesā un informācijas par to, kas jaunajā likuma redakcijā plānots.

Komentārus iesniegs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/PAR!» likumprojektam velta daudz labu vārdu: «Jaunais Pašvaldību likums būs atbalsts pašvaldībām, lai tās spētu veiksmīgi attīstīties un strādāt visu iedzīvotāju interesēs vienotā, saprotamā un mūsdienīgā likuma ietvarā. Būtiska loma likumprojekta izstrādē ir tieši pašvaldību un iedzīvotāju ciešākai un efektīvākai sadarbībai vietējo jautājumu risināšanā, kas vērsti uz izaugsmi un pakalpojumu attīstību, tāpēc likumā ievērojama daļa veltīta tieši sabiedrības līdzdalības jautājumiem.»

Tikmēr pašvaldību pārstāvji vairāk ir uztraukti tieši par dokumenta kvalitāti – priekšlikumu iesniegšanai atvēlēto laika posmu uzskata par pārāk īsu, lai varētu pilnvērtīgi izanalizēt likumprojektu. «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija likumprojektu publiskai apspriešanai nodeva 24. septembrī. Pašlaik pašvaldībā notiek darbs sagatavotā dokumenta izpētē un analīzē. Laiks, kas atvēlēts jaunā likuma iepazīšanai un argumentētas atbildes sagatavošanai un iesniegšanai, ir ļoti īss. Šīs nedēļas sākumā plānots sagatavot un iesniegt komentārus,» informē Iecavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Podniece-Jostmane.

Tā nebūs panaceja
Viena no lielākajām novitātēm ir prasība pašvaldībām nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp pagastu un novada pilsētu, izņemot administratīvo centru, iedzīvotājiem un domi. Valde būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus un iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus.

Šajā idejā saskata gan pozitīvās, gan negatīvās puses. Dokumentā aprakstītais raisa arī neizpratni – ne viss par iedzīvotāju valdi ir skaidrs. «Nevar izprast, kāda «formula» būs Bauskas novadā. Vai valdi veidos esošajam Vecumnieku novadam kopā vai katram no sešiem pagastiem atsevišķi?» neziņā ir Iecavas novada domes deputāts no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Atis Avots.
Pozitīvi ideju vērtē Vecumnieku novada domes deputāts no Nacionālās apvienības Dainis Rijkuris. Viņš pārstāv partiju, kura jau iepriekš popularizēja ideju par «nulles līmeņa» pārstāvniecību. «Domāju, ka šāda institūcija palīdzēs nodrošināt labāku iedzīvotāju interešu pārstāvību jaunajā domē. Tas ir iemesls, kādēļ aktīvi aicināju Nacionālo apvienību iestāties par šāda institūta izveidi, kad reforma tika veidota. Te gan jāsaprot, ka nekādas valdes un padomes nav panaceja, jaunās pašvaldības formāts prasīs arī citādākas īpašības no deputātiem un vadītājiem, lai tas pilnvērtīgi darbotos. Būs nepieciešama daudz lielāka prasme veidot sarunas ar daudzām iesaistītajām pusēm, panākt kompromisus, strādāt komandā. Bet modelis, manuprāt, ir apmierinošs. Strādāt varēs,» tā D. Rijkuris.

Par valdēm – daudz nezināmā
Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis piekrīt viedoklim, ka likumprojektā sadaļa, kas saistīta ar iedzīvotāju valdēm, nav īsti skaidra.

Vispirms viņš norāda, ka valdes var potenciāli attiekties uz ļoti dažādiem teritoriāliem veidojumiem. «Nav īsti skaidrs, kam vajadzēs iedzīvotāju valdes un kam nevajadzēs? Piemēram, ja pēc jaunās sistēmas būs Iecavas pilsēta un Iecavas pagasts, – vai Zālītes ciemam vajadzēs savu valdi? Vai būs valde Iecavai un valde Zālītei? Izskatās nesamērīgi,» uzskata A. Okmanis.

Viņš pievērš uzmanību arī valdes dalībnieku apstiprināšanai – pēc pašreizējās likuma redakcijas to darīs dome. «Vai loģiski būtu, ja 19 deputātu dome apstiprinātu Valles vai Svitenes iedzīvotāju valdes? Cik daudz deputātu šos cilvēkus pazīs? Vajadzētu ļaut tādu variantu, ka uz vietas rīko kopsapulci, kas arī ievēl iedzīvotāju valdi,» vērtē A. Okmanis.

Vēl neizpratni rada fakts, ka šādiem valdes locekļiem jāstrādā bez samaksas. «Kāpēc nevar būt kaut vai maza atlīdzība? Ja strādā grupā vai komisijā, tur maksā par darbu, bet šeit valdēs būs lokālie eksperti, kas darbosies bez maksas? Par to vajadzētu lemt pašvaldībām, nevis liegt maksāt,» saka Rundāles novada domes priekšsēdētājs. Neesot arī skaidrs, kāds būšot valdes locekļu statuss, – tās būs amatpersonas vai nebūs? Ja cilvēkus ierakstīs kā amatpersonas, tad tas radīs papildu dokumentu slogu, kas no darbības šādā «nulles līmeņa» pārstāvniecībā var atbaidīt.

Viens var, otrs ne
VARAM likumprojekta aprakstā norāda, ka jaunajai likuma redakcijai ir izvirzīts mērķis nodrošināt laikmetīgu pārvaldību, stimulējot tālāku demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru līdzdalību. Ar to saistīta arī iecere precizēt pašvaldības izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā, kā arī izpilddirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc izpilddirektora darba novērtējuma veikšanas.

«Likums jau kardināli nemainās. Tomēr dažas izmaiņas ir tādas, kas nepatīk. Piemēram, kāpēc izpilddirektoru var iecelt tikai uz diviem termiņiem? Ja cilvēks ir sava amata profesionālis, kāpēc nevar strādāt ilgāk? Piemēram, valdes loceklis kapitālsabiedrībā var turpināt darbu, bet izpilddirektors nevar?!» izbrīnīts ir A. Okmanis.

Šai pozīcijai uzmanību pievērsuši arī citi deputāti. Vairāk izbrīna tieši noteiktais termiņš – domes vēlēšanas ir ik pēc četriem gadiem, bet izpilddirektora vēlēšanas – pēc pieciem gadiem. Kāpēc tāda termiņu nesasaistīšana, nav skaidrs.

Lielie bez pārvaldes
Vēl viens jautājums, kur Rundāles novada pašvaldība noteikti rosinās izmaiņas, ir saistīts ar likumprojekta 23. pantā paredzēto, ka administratīvajos centros, kur ir izveidoti Vienotie klientu apkalpošanas centri, nav nepieciešama teritoriālā pārvalde. Šādi centri pašlaik ir izveidoti visos mūsu novadu centros – Bauskā, Iecavā, Pilsrundālē un Vecumniekos.

«Tā ir absurda lieta. Vai tiešām lielajos centros nevajag pārvaldi? Lielā Bauskas novada kontekstā pavisam noteikti vajag atļaut administratīvos centrus, arī Bauskas pilsētas pārvaldi. Lai visi būtu vienlīdzīgā situācijā, lai būtu tieša pārvaldes struktūra, kas darbojas ar pilsētu, turklāt ar nopietniem resursiem. Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās es to noteikti gribētu virzīt kā nosacījumu, bet pirms tam ir jāpanāk, lai likumā šo aizliegumu maina,» saka A. Okmanis.

«Bauskas Dzīve» turpinās sekot līdzi likuma pieņemšanas gaitai. Virkne ekspertu slēdzienu un priekšlikumu likumprojekta grozījumiem vēl top, par to informēsim nākamajos laikraksta numuros. VARAM likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Viedokli par izstrādāto likumprojektu var iesūtīt līdz 8. oktobrim, rakstot uz e-pastu: dace.balgalve@varam.gov.lv.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild SIA «Bauskas Dzīve».

#SIF_MAF2020

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Likums sasteigts, laika maz

Kategorijas