Iesāktais allaž jāturpina

2020. gada 6. oktobris 00:00

1797

Brunavas pagasta zemnieku saimniecība «Lejas AR» – sava maizes garoziņa arī sīpolu audzētājiem

Dārzeņkopji dažādās Latvijas vietās ar dažādām augsnes īpatnībām un atšķirībām ik pa laikam atklāj, ka šis gads bijis sarežģīts audzētājiem. Lai gan pavasara «trūkumus» veģetācijas periodā bieži vien izdodas izlīdzināt, dažādas kultūras ar to tiek galā atšķirīgi. Taču saule, mitrums un siltums patīk vienlīdz visiem dārzājiem.

Kā šogad paaugušies sīpoli un kā ar tiem jau daudzus gadus «sadzīvo» Brunavas pagasta saimniecībā «Lejas AR», «Bauskas Dzīve» iztaujāja tās īpašniekus Ilzi un Agri Aņūnus. Viņi ir vieni no lielākajiem sīpolu audzētājiem Latvijā. Ar tiem šogad bija apstādīti 25 hektāri, vēl tiek audzēti arī sīpolloki, rabarberi, kabači, rutki, sakņu selerijas, kā arī graudaugi.

Attīstība ir notikusi pakāpeniski
Ilze Aņūna «Bauskas Dzīvei» sacīja, ka sīpolus audzē jau no 1997. gada, bet saimniecība «Lejas AR» dibināta mazliet vēlāk – 1999. gadā. «Toreiz sākām ar iestādītiem simts kilogramiem sīksīpolu un esam soli pa solim izauguši līdz šodienas apjomiem. Pašlaik stādām 25 000 kg sīksīpolu, šogad novācām apmēram 500 000 kg (500 tonnas). Mums, protams, sezonas «karstākajā» laikā ir 33 sezonas laukstrādnieki, un strādājam paši un mūsu abi bērni,» pastāstīja «Lejas AR» saimniece.

Attīstība ir notikusi pakāpeniski, bet Aņūni uzskata, ka stabili, bez straujiem izrāvieniem vai kritumiem. Sīpolus izvēlējušies, jo audzēšana no sīksīpoliem 90. gados bija nosacīti jauna dārzeņu kultūra, kas ienāca Latvijā. «Arī mēs bijām jauni un vēlējāmies kļūt par lauksaimniekiem. Sākumā interesēja pamēģināt audzēt dažādus dārzeņus. Sīpoli ir vienīgā kultūra, kas mūsu saimniecības laukos bijusi nemainīga katru gadu, jau no pašiem pirmsākumiem 1997. gadā. Pa vidu ir bijuši gurķi, ķiploki, tomāti, ķirbji, puķkāposti u. c. Pieredze ir arī lopkopībā, bet 2013. gadā saimniekošanai šajā nozarē pielikām punktu,» situācijas attīstību apraksta Ilze.

Sīpoli ir galvenā saimniecības specializācija. Skaidrojot, kāpēc izvēlējušies tieši to, I. Aņūna atzīst: «Šo dārzeņu realizācija ir samērā viegla, jo sīpolus Latvijā daudz patērē. Un šo gadu laikā esam sagādājuši specializēto tehniku, nozarē ir ieguldīts, tā ir modernizēta, tāpēc pie tās arī turamies. Sēklas materiālu izvēlēties un pasūtīt braucam paši uz Holandi, jo tur to var novērtēt uz vietas un izvēlēties visatbilstošāko mūsu augsnei un klimatam. Uzkrāta arī tik vajadzīgā pieredze un zināšanas. Mūsu saimniecība ir kooperatīva «Baltijas dārzeņi» biedre. Sadarbība ir ļoti laba. Uz mūsu pleciem ir piegādes, bet ražu realizē kooperatīvs. Mums vairāk laika paliek darbiem saimniecībā, kas ir svarīgs priekšnoteikums kvalitatīvas produkcijas audzēšanā. Darbojamies arī asociācijā «Latvijas dārznieks». Tā palīdz risināt daudzus jautājumus un problēmas, kas skar Latvijas dārzeņu audzētājus.»

Raža gana laba, cenas – zemas
Ar šāgada sīpolu ražu saimnieki ir apmierināti, lai gan laikapstākļi bijuši nepastāvīgi – karstums un sausums pavasara periodā mijās ar lietavām ražas vākšanas laikā. Tomēr viss veiksmīgi novākts, un līdz oktobra vidum tiks pabeigta arī tirdzniecība.

Ilze neslēpj sarūgtinājumu par katastrofāli zemajām cenām šogad, jo Latvijas tirgus atkal ir pilns ar lēto importu, un pircējs joprojām izvēlas to, kas ir viņam pieejamāks. Vietējais audzētājs savu produkciju ir spiests pārdot par importa cenu. «Lejas AR» sīpolus varam atrast «Rimi», «Maximā», «Lido» un citur, bet apmēram 15 procentu ražas aiziet eksportā. Ilze teic, ka sīpolu platības pašlaik ir optimālas, jo saimniecībai svarīgi ražu realizēt līdz ziemai, lai nav jāuzglabā, – lielāks daudzums jau izvirza citus nosacījumus, un būtu jāgādā par atbilstošas glabāšanas telpām. Nopelnīt varot tikai un vienīgi ar kvantitāti – tonnām un lielās platībās.

«Vai ar sīpolu audzēšanu viegli nodarboties?» Ilze dziļdomīgi jautā un arī atbild: «Lauksaimniecībā nekur nav viegli, bet esam izgājuši visādām situācijām un gadiem cauri, ļoti daudz kas pieredzēts – kā veiksmes, tā neveiksmes. Laikapstākļi nekad nav vienādi, ir tādi, kad bijusi ļoti maza raža, ir tādi, kad ļoti sauss vai traucē nemitīgas lietavas ražas vākšanas laikā. Ir arī ļoti veiksmīgi, kad var veidot finanšu rezerves. Kā būs šogad? Pašlaik var teikt – laba raža, bet ļoti zema cena. Kopumā smags gads, bet – izdzīvosim. Likstas un ķibeles jāpārlaiž, un viss iesāktais, kam veltīts daudz laika un darba, jāturpina tālāk.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iesāktais allaž jāturpina

Kategorijas