Ar antioksidantiem bagātās vīnogas

2020. gada 6. oktobris 00:00

Interesanti fakti par vīnogām, kam pasaulē ievākums ir lielāks nekā banānu, apelsīnu un ābolu raža kopā
Leģenda vēsta

Noass, pēc lielajiem plūdiem nokāpis uz sauszemes, vispirms esot iestādījis vīnogas. Kopš tā laika šis augs pavadījis cilvēkus visur un vienmēr, gadsimtiem arī Latvijā. Par to, ka mūsu valstī šīs ogas sāk aizņemt arvien lielāku nozīmi zemkopības kultūru klāstā, liecināja arī vīnkopju seminārs un vīnogu izstāde Bauskas pilī septembrī, kur varēja apskatīt ap 300 šo ogu šķirņu. Septembris un oktobris ir īstais vīnogu laiks, tālab piedāvājam ieskatam faktus par šīm ogām un to izmantošanu.

Visizplatītākās augļu un ogu klāstā
Pasaulē ir ap 10 000 vīnogu šķirņu, «Top 10» vīnogu šķirnes aizņem 30% visas pasaules 65 miljonu hektāru vīnogulāju.

Mūsdienās vīnogas pasaulē ir visizplatītākās augļu un ogu klāstā. To raža ir lielāka nekā banānu, apelsīnu un ābolu raža kopā. Taču tikai 10 procenti vīnogu nonāk galdā un šķīvjos; 85 procentus pārvērš vīnā, bet piecus – rozīnēs.

6000 gadu pirms Kristus
Armēņi tiek uzskatīti par pirmajiem, kas sākuši audzēt vīnogas un kultivēt tās vīna gatavošanai. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Armēnijas teritorijā vīnkopība bijusi 6000 gadu pirms Kristus.

Vīnogas satur
- Maz olbaltumvielu,
- maz taukvielu, izņemot sēklās (eļļa),
- daudz ogļhidrātu – galvenokārt glikozi, fruktozi,C, B grupas vitamīnus, K vitamīnu, provitamīnu A – karotīnu,
- dažādus antioksidantus – polifenolus, resveratrolu, antociānus, vīnskābi, mazāk ābolskābi, citronskābi,
- miecvielas,
- nozīmīgā daudzumā kāliju,
- mazāk – kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru, jodu.

Sargā pret slimībām
Ar antioksidantiem īpaši bagātas ir vīnogu miziņas un kauliņi, pārsvarā tajās ir resveratrols, kam ir aizsargājoša loma pret prostatas un resnās zarnas vēzi, koronāro sirds slimību, nervu sistēmas deģeneratīvām saslimšanām, Alcheimera slimību, vīrusu/sēnīšu infekcijām.

Izmantošana pārtikā
- Deserta šķirnes, tehnoloģiskās šķirnes (pēc ekspertu ieteikuma – visgaršīgākās), universālās šķirnes.
- Kompots no ‘Zilgas’, ‘Alfas’ šķirnes – sarkans, aromātisks.
- Rozīnes – korintes, sultanīnas. Sultanīnām jābūt zeltainā līdz brūnā krāsā, no Sultanīna grupas šķirnēm. Korintes – žāvētas Korinka grupas šķirņu ogas, krāsa tumšāka.
- Plovs – pievieno žāvētas vīnogas.
- Etiķis, balzamiko.
- Eļļa – no vīnogu kauliņiem.
- Milti – samaltas žāvētas ogas kopā ar sēklām. Tos pievieno mīklai, biezpienam, putrām, jogurtiem utt.
- Sula. Mehāniskā spiešana vislabāk saglabā bioloģiski vērtīgās vielas.- Vīns – no hibrīdajām vīnogām. Ne no visām šķirnēm var pagatavot labu vīnu, bet visas vīna šķirnes ir garšīgas arī svaigā veidā.
- Vīnogu lapas izmanto dolmas pagatavošanai. Dolma – vīnogu lapu tīteņi, kam izmanto jaunās lapas vai sālītas, marinētas lapas. Svaigās lapas iepriekš jānoplaucē, marinētās vai sālītās – jānoskalo siltā ūdenī. Pildījumam izmanto vai nu gaļu, vai jebko, kas garšo.

Pusnaktī – 12 vīnogas
Spānijā ir tradīcija, ka Jaungada naktī, pirms pulkstenis sit pusnakti, katram jāapēd 12 vīnogas. Tās ēdot, arī jāpiedomā par vēlmi, lai ogas atnes veiksmi ikkatru nākamā gada mēnesi.

Izmantotie avoti: Dārzkopības institūta speciālistu sniegtā informācija seminārā Bauskā šī gada 26. septembrī; Gvido Dobelis «Vīnogas». Avots, 1989. g.; www.livescience.com; lovetoknow.com

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar antioksidantiem bagātās vīnogas

Kategorijas