Dīkstāves pabalsti: ar vienu roku dod, ar otru – atņem

2020. gada 6. oktobris 00:00

Ministrija izprot uzņēmuma situāciju, kas parāda faktiskās uzņēmējdarbības mainīgo dabu, taču vienlaikus komersantam ir jāievēro MK noteikumi

Laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcija saņēmusi Rundāles novada uzņēmēja vēstuli ar situācijas izklāstu par dīkstāves pabalstu izmaksāšanu vairāku mēnešu garumā un tad atkal prasību tos pēc ilgāka laika atmaksāt atpakaļ budžetā. Izvirzīti vairāki jautājumi.
Tā kā šāda situācija vairākos uzņēmējos rada neizpratni un, kā viņi pauduši laikrakstam, «rada rūgtumu pret valsti», «Bauskas Dzīve» lūdza Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju iedziļināties vēstulē un sniegt atbildes atbilstīgi savai kompetencei, jo samezglojuma būtība jau ir ārkārtas situācijas steigā izstrādātos Ministru kabineta noteikumos, bez iedziļināšanās un dažādu situāciju modelēšanas.
Ekonomikas ministrijas komentāru šodien publicējam, savukārt Finanšu ministrija vēstuli ir pārsūtījusi Valsts ieņēmumu dienestam (VID), no kura atbildes vēl nav.

UZŅĒMĒJA VĒSTULE AR SITUĀCIJAS IZKLĀSTU UN JAUTĀJUMIEM
Situācija uzņēmumā, kas veic saimniecisko darbību nozarēs: ēdināšana, viesu izmitināšana un radošā jaunrade (keramikas meistarklases, gleznošanas studija u. c). Uzņēmums atrodas Rundāles pils kompleksa teritorijā, un tā darbība ir vistiešākajā veidā saistīta ar pils darbu tūristu uzņemšanas un tūristu grupu ēdināšanas jomā. Rundāles pils ārkārtas situācijas laikā apmeklētājus neapkalpoja līdz maija vidum.

Sākoties «Covid-19» izraisītajai ārkārtas situācijai, pilnībā tika pārtraukta kafejnīcas darbība un radošās jaunrades nodarbības.
Ar aprīļa mēnesi dīkstāves pabalstam tika pieteikti trīs darbinieki – pavāre, māksliniece un apkopējs. Pārējie darbinieki, kas neatbilda dīkstāves piešķiršanas kritērijiem (pensionāre, valdes loceklis, darbinieki, kam šī nav vienīgā darba vieta) turpināja darbu nenoslogotā režīmā viesu izmitināšanas jomā. VID, izskatot iesniegumu, dīkstāves pabalstus minētajām personām izmaksāja.

Maija vidū, «Covid-19» situācijai uzlabojoties, uz tulpju ziedēšanas laiku Rundāles pils atsāka darbu, kas izraisīja neparedzēti lielu tūristu pieplūdumu, kas radīja nepieciešamību kafejnīcai atsākt darbu, kas arī tika izdarīts, bet darba nodrošināšanai bija vajadzība pieņemt darbā viesmīli, jo ziemas periodā uzņēmumā nebija nodarbināts neviens viesmīlis. Mēneša beigās uz samazinātu slodzi tika pieņemti vēl divi darbinieki viesu apkalpošanai, jo ne apkopējs, ne māksliniece nebija piemēroti šim darbam un arī nebija ar mieru to veikt. Par maiju dīkstāves pabalstam palika pieteikti – pavāre līdz 15. maijam, māksliniece un apkopējs līdz 31. maijam.

Jūnijā dīkstāves pabalstam tika pieteikti māksliniece (jo joprojām nedrīkstēja notikt nodarbības) un apkopējs, jo arī viņam nevarējām nodrošināt pilnvērtīgu darba slodzi.

VID apsekošanas rezultātā tika konstatēts, ka visā dīkstāves laikā nedrīkstējām pieņemt jaunus darbiniekus un PILNĪGI VISI pabalsti 2079 eiro apmērā jāatmaksā budžetā. Protams, uzņēmumam tas ir grūti realizējams maksājums, jo darba sezonalitātes dēļ vasarā jāuzkrāj ziemas perioda darbībai nepieciešamie finanšu līdzekļi, ko ārzemju tūristu grupu neesamības dēļ jau tā ir ļoti apgrūtinoši uzkrāt. Saprotam, ka esam palaiduši neievērotu šo noteikumu, taču rodas jautājumi:

1) kādēļ noteikumos šāds ierobežojums? Kā reālajā dzīvē varētu atrisināt šo uzņēmuma problēmu – māksliniekam liegts strādāt, bet viņš nav ar atbilstošām prasmēm, lai varētu veikt uzņēmumam vajadzīgo darbu (mākslinieks vai apkopējs, viesmīlis);

2) kādēļ VID, saņemot mūsu iesniegumus par pabalstu maijā un jūnijā un izskatot tos, uzreiz nenoraidīja, bet naudu izmaksāja, lai gan EDS taču ir redzams, ka esam pieņēmuši darbiniekus?

3) un kādēļ šo mūsu kļūdu uzreiz attiecina uz visu periodu, ja jau noteikumos paredzēti dažādi darba atsākšanas varianti? Arī ekonomikas interesēs ir pēc iespējas agrāk atsākt darbību.

Šāda burtiska ārkārtas situācijas steigā izstrādātu noteikumu ievērošanas pieprasīšana rada uzņēmējos rūgtumu, ka vieniem kļūdas un neprecizitātes tiek pieļautas, bet citiem tās ir sodāmas. Un sodāmas jau tā tik sarežģītā un grūtā laikā, kad katrs nopelnītais eiro ir nozīmīgāks nekā jebkad citkārt.

EKONOMIKAS MINISTRIJAS KOMENTĀRS
Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa sagatavojusi šādu komentāru:

«Ņemot vērā, ka «Covid-19» krīze nebija saistīta ar ekonomikas problēmām, bet gan to radīja primāri sabiedrības drošības apsvērumi un valsts izsludinātais ārkārtējais stāvoklis, Ekonomikas ministrija izstrādāja vairākas atbalsta programmas, t. sk. dīkstāves pabalstu noteikumus, lai mazinātu uzņēmumu likviditātes problēmas.

Dīkstāves programma bija jauns, iepriekš nebijis atbalsta pasākums. Valsts mērķis bija pēc iespējas ātrāk sniegt atbalstu uzņēmumiem, apzinoties, ka šādi palielinās valsts iestāžu risks kļūdīties lēmuma pieņemšanā. Vienlaikus jāapzinās, ka pretējā gadījumā katrs lēmums tiktu pieņemts daudz ilgākā laikā, pirms tam veicot padziļinātu vērtējumu no tā lietderības un tiesiskuma apstākļiem.

Vienlaikus arī no uzņēmējiem valsts sagaidīja maksimāli godīgu attieksmi pret iesniegto informāciju, lai palīdzētu tiem, kam šī palīdzība ir nepieciešama. Līdz ar to Ministru kabineta (MK) noteikumos bija ietverta norma, kas paredz, ka krīzes skartais darba devējs nekavējoties informē Valsts ieņēmumu dienestu par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts, vai par citiem apstākļiem, kas ir par pamatu piešķirtā dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai. Ja dīkstāves pabalsts pieprasīts vai saņemts nepamatoti vai krīzes skartais darba devējs dīkstāves pabalsta izmaksas laikā palielina strādājošo skaitu, salīdzinot ar strādājošo skaitu, kāds bija dīkstāves sākuma brīdī, vai pārtrauc dīkstāvi sakarā ar darbības atjaunošanu, krīzes skartais darba devējs labprātīgi atmaksā piešķirto dīkstāves pabalstu vai Valsts ieņēmumu dienests to piedzen, piemērojot likuma «Par nodokļiem un nodevām» noteikumus.

Ekonomikas ministrija izprot uzņēmuma situāciju, kas parāda faktiskās uzņēmējdarbības mainīgo dabu. Taču vienlaikus ir redzams, ka uzņēmums nav ievērojis MK noteikumos noteikto. Uzņēmumam katru mēnesi, piesakoties atbalstam, bija jānovērtē situācija attiecībā uz papildu darbinieku pieņemšanu un darbības atsākšanu un laikus jāinformē VID par apstākļiem, kuru dēļ dīkstāves pabalsts ir atmaksājams. Tāpat uzņēmumam bija iespēja pirms attiecīgu lēmumu pieņemšanas konsultēties VID, lai nepieļautu šādu situāciju.
Vienlaikus uzsveram, ka norma par papildu darbinieku pieņemšanu krīzes laikā tika labota – sākotnēji bija pilnībā aizliegts pieņemt darbiniekus, bet vēlāk norma tika labota, un VID vērtēja situāciju pret sākotnējo brīdi, vai nav vairāk, kas nozīmē, ka varēja darbinieki mainīties.

Tāpat jāatgādina, ka dīkstāves jautājumi līdz «Covid-19» krīzei jau atrunāti Darba likumā, nosakot, ka uzņēmumam darbinieka dīkstāves gadījumā ir jāveic darba samaksa 100% apmērā no nolīgtās darba samaksas. Apzinoties «Covid-19» krīzes specifiku, valsts radīja instrumentu, lai uzņēmēju vietā daļēji segtu šīs izmaksas.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dīkstāves pabalsti: ar vienu roku dod, ar otru – atņem

Kategorijas