BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldības vadība tiekas ar iedzīvotājiem

Anita Moora-Tropa

2020. gada 6. oktobris 00:00

88
Pašvaldības vadība tiekas ar iedzīvotājiem

Iecavas novada ciemos lielākās problēmas – atkritumu apsaimniekošana, dzeramā ūdens kvalitāte

Tuvojoties 2021. gada budžeta plānošanas periodam, Iecavas novada domes pārstāvji septembrī tikās ar iedzīvotājiem ciemos, lai pārrunātu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas.

Tikšanās cikls ar Iecavas ciemu iedzīvotājiem sākās 14. septembrī Audrupos, uz kurieni devās Iecavas novada pašvaldības administrācijas komanda: izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs, izpilddirektora vietnieks Normunds Vāvers un Reģionālās pašvaldības policijas Iecavas novada nodaļas priekšnieks Gundars Dzenis.

Nākamajās tikšanās reizēs, kas notika 16. septembrī Rosmes bibliotēkā, 21. septembrī Zorģu bibliotēkā, 23. septembrī Ziemeļu bibliotēkā, 28. septembrī Zālītes bibliotēkā un 30. septembrī Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā, komandai pievienojās arī  Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks un SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» vadītājs Juris Jundulis. Kopumā ir organizētas sešas tikšanās.
 
Apmeklētāju skaitu varētu vēlēties lielāku
«Bauskas Dzīves» uzrunāti iedzīvotāji apliecināja, ka šīs tikšanās ir gaidītas, klātienē uzdotie jautājumi un saņemtās atbildes ir svarīgas. Daži iedzīvotāji pat rosināja šādas izbraukuma vizītes rīkot vairākas reizes gadā. Aktīvo iecavnieku vidū galvenokārt brieduma gadu un cienījama vecuma cilvēki, arī apmeklētāju skaitu varētu vēlēties lielāku, jo, piemēram, Rosmē astoņi iedzīvotāji bija atraduši laiku ierasties uz tikšanos, Zālītē – 11, bet Iecavā – 31.

Par informācijas sasniedzamību bija rūpējušās vietējās bibliotēku vadītājas, īsi pirms sapulces vēl tika arī apzvanīti potenciālie klausītāji.
Kaut arī informācija par sapulci laikus izvietota gan uz vietējiem ziņojuma dēļiem, gan pašvaldības interneta vietnē, gan, kā zināms, vienmēr labi darbojas arī «klusais telefons», «Bauskas Dzīve» sastapa arī tādus vietējos, kuri ziņu par sapulci nav pamanījuši, bet labprāt devās žurnālistei līdzi uz tikšanos.

Lielākā daļa iedzīvotāju sarunā apstiprināja, ka esot kategorijā «10+», tas nozīmē ikgadēju sapulču apmeklēšanu no tradīcijas iedibināšanas sākuma. Bet Ziemeļu bibliotēkā pirmo reizi uz tikšanos ar novada vadību bija atnākusi Justīne, dzimusi un augusi Dimzukalnā, tagad studente. Viņa vēlējusies noskaidrot divus jautājumus – atkritumu šķirošanas un ceļu atputekļošanas principus novadā.

Pēc sanāksmes pie Ziemeļu bibliotēkas «Bauskas Dzīve» satika diezgan daudz jaunu cilvēku, arī jauno hokejistu Kasparu Ziemiņu, kurš nav paspējis uz sapulci aizņemtības dēļ, vēl daži puiši netālu remontēja auto – tas esot svarīgāk nekā sapulces apmeklējums.

«Dzīvokļu komunālajai saimniecībai» jāmeklē risinājumi
Kā novēroja «Bauskas Dzīve», sanākušie iedzīvotāji sapulcēm gatavojušies, vērtē, vai un kā izpildīti pirms gada dotie solījumi.
Novada domes pārstāvji atskaitījās par solītajiem, izdarītajiem darbiem vai skaidroja, kāpēc un kas nav paveikts un kā to risinās. Tā Rosmē iedzīvotāji uzteica domes pārstāvjus – solītais ir izpildīts: apgaismojums un grāvji ir sakārtoti. Savukārt Zālītē bērnu rotaļu laukums ir izveidots, bet problēmu ar ūdens sakrāšanos pie autobusu pieturas atrisināt nav izdevies vienkāršām metodēm, tur esot vajadzīgi lielāki darbi, kas tikšot ieplānoti un arī veikti nākamajā gadā, skaidro M. Veinbergs.

Gan Zālītē, gan Rosmē aktuāla problēma ar dzeramo ūdeni. Zālītē ūdens analīzes esot labas, kaut gan iedzīvotāji ziņoja, ka tas esot praktiski nelietojams – smakojot, ātri kļūstot brūns, nelīdzot nekādi ūdens filtri, dzeramais ūdens jāpērk. Arī Rosmē tika apspriesti un meklēti labākie risinājumi dzeramā ūdens nodrošināšanai, tā kvalitātes uzlabošanai, kā arī rosināts domāt, kā cīnīties ar ūdens nelikumīgu izmantošanu, tā liekot par to maksāt citiem.

Pašvaldības pārstāvji solīja operatīvi šos jautājumu risināt, tie tika nodoti «Dzīvokļu komunālās saimniecības» vadītāja Jura Junduļa pārziņā.

Tika uzdoti daudzi jautājumi par atkritumu apsaimniekošanu. Iedzīvotāji ir nemierā ar piegružotu apkārtni, mežiem, kur tiek atrasti pat krituši teļi, kā arī neapsaimniekotu kūtiņu pārvēršanu par atkritumu izmešanas vietām.

Atkritumu apsaimniekošana ir aktuāla visā novadā, tai tiek meklēti kompleksi risinājumi. Tika diskutēts par novērošanas kameru variantiem un izvietošanas iespējām, kā arī A. Mačeks ieteica, ka te, viņaprāt, varētu līdzēt obligāta atkritumu izvešana reizi mēnesī. Ja par pakalpojumu būs jāmaksā obligāti, tas palīdzētu risināt šo problēmu. Savukārt Gundars Dzenis ieteica zvanīt pašvaldības policijai, ja atrod atkritumus mežā.

J. Jundulis atgādināja, ka visi Iecavas novada iedzīvotāji šķirotos atkritumus var ievietot bez maksas speciālajos konteineros, kas atrodas laukumā pie SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» angāra Edvarta Virzas ielā 46. 

Sods – galējais līdzeklis
Daudz uzslavu par darbu saņēma Reģionālās pašvaldības policijas Iecavas novada nodaļas priekšnieks Gundars Dzenis. Iedzīvotāji «Bauskas Dzīvei» apliecināja gandarījumu par Iecavas nodaļas policijas darbu, citi arī izteica bažas, vai arī pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas novadā tiks saglabāta «mūsu policija», kas sabiedrisko kārtību nodrošina diennakts režīmā.

G. Dzenis sarunā ar iedzīvotājiem uzsvēra, ka viņa darba prioritāte ir skaidrot un brīdināt, sods ir kā galējais līdzeklis.

Iedzīvotājiem tika atkārtoti ziņots, ka Iecavas novada domes 2016. gada 13. decembra saistošie noteikumi Nr. 18 «Par kārtību, kādā noformējamas un izvietojamas ielu un nekustamo īpašumu nosaukumu/norāžu zīmes, ēku numuru vai nosaukumu plāksnes, daudzdzīvokļu dzīvojamo māju (telpu grupu) informācijas zīmes Iecavas novadā» ir saistoši visiem. Tika izskaidrots, ka no ceļa labi saredzamas norādes ir nepieciešamas pašu iedzīvotāju drošībai, lai operatīvajam transportam nebūtu jāmaldās, meklējot vajadzīgo adresi. G. Dzenis informēja, ka pēc 1. novembra tiks rīkotas pastiprinātas pārbaudes, vai šie noteikumi ir izpildīti. Savukārt tiem autobraucējiem, kuri neievēro stāvvietu noteikumus, no 1. oktobra tiks piemēroti sodi par automašīnu stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem no 30 līdz 55 eiro.

Ar rudens tuvošanos un tumšā diennakts laika iestāšanos aktuāla ir atstarojošo un mirgojošu elementu izmantošana gājējiem un riteņbraucējiem.

Reforma un pilsētas statuss
Neapšaubāmi, iedzīvotājus novadā interesē administratīvi teritoriālās reformas gaita, kā arī tas, kas mainīsies Iecavā pēc pilsētas statusa pilntiesīgas iegūšanas, pēc kādiem kritērijiem tiek veikti ceļu remontdarbi, kas tiks darīts, lai uzlabotu kultūras dzīvi novadā.

A. Mačeks pastāstīja, ka, netērējot pašvaldības līdzekļus ārpakalpojumiem, domes juristes teicami sagatavojušas pieteikumu Satversmes tiesai pret Iecavas novada iekļaušanu Bauskas novadā. 3. septembrī lieta ir ierosināta. Saeimai divu mēnešu laikā ir jāsagatavo atbilde tiesai ar faktisko apstākļu skaidrojumu un juridisko pamatojumu. Ja viss noritēs, kā plānots, tad tiesai vajadzētu notikt februāra pirmajos datumos.

Kā zināms, no 1. jūlija Iecavai būs pilsētas statuss, tāpēc pašvaldībā tiek spriests par pilsētas ģerboņa izveidi. Te jādomā, vai Iecavas pilsētai pielāgot līdzšinējo novada ģerboni vai veidot to pavisam jaunu. Ir precizēts, ka jauno Iecavas ģerboni varēs apstiprināt tikai pēc 1. jūlija, kad stāsies spēkā jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums.

Pašlaik notiek vienošanās panākšana dažādos jautājumos starp četrām pašvaldībām, kuras plānots apvienot topošajā Bauskas novadā. Daudz risināmu un vēl neatbildētu jautājumu: kāda būs jaunā novada uzbūve, kā tiks nodrošināta iedzīvotājiem svarīgo pakalpojumu saņemšana iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai un citi.

A. Mačeks uzsvēra, ka visi iespējamie darbi, kas ir ilgtermiņā paliekoši un uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti, šai domei ir jāizdara.



VIEDOKLIS
Iecavas novada domes priekšsēdētāja Aivara  Mačeka rezumējums par tikšanos ar iedzīvotājiem:

«Turpinot tradīciju, arī šogad pašvaldības vadība devās uz novada ciemiem, lai pirms nākamā gada budžeta veidošanas izzinātu vietējo iedzīvotāju vēlmes un ierosinājumus. Lielākoties iedzīvotājus interesē lokāli jautājumi, kas skar mājvietu un tuvāko apkārtni. Diemžēl par novada attīstību kopumā cilvēkiem bija ļoti maz ierosinājumu. Tāpat vērojama skumja tendence, ka pašvaldības dzīves norises vairumā gadījumu interesē tikai vecākā gadagājuma cilvēkus. Jaunākā paaudze šādas sanāksmes apmeklē reti. Rosinājām iedzīvotājus izteikt viedokli un priekšlikumus, kā uzlabot viņu ikdienas dzīvi. Pašiem šīs vajadzības vislabāk redzamas.

Viens no jautājumiem, kas īpaši satrauc novada iedzīvotājus, ir Administratīvi teritoriālā reforma un dzīve pēc tās. Tā kā reformas ieviešanā ir tik daudz neskaidrību, cilvēki ir norūpējušies par nākotni. Nav skaidrs, vai jaunizveidotais novads ņems vērā Iecavas novada sastādītos plānošanas dokumentus, domājot par turpmāk veicamiem darbiem. Varbūt tas ir viens no iemesliem, kāpēc šogad iedzīvotāji mazāk izteicās par nākotnes iecerēm.»