BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kristīgās skolas likteņa līkloči

Uldis Varnevičs

2020. gada 2. oktobris 00:00

329
Kristīgās skolas likteņa līkloči

Turpina pētīt Bauskas bērnu un jauniešu centra Dzeltenās mājas vēsturi

Turpinot iesākto tikšanās ciklu «Dzeltenās mājas stāsti», kas reizē saistīts ar pedagoģes Vijas Cerusas pētījumu par ēkas Bauskā, Rīgas ielā 8, vēsturi, notika tikšanās ar Kristīgās pamatskolas pedagogiem. Atmiņu stāsti skāra skolas tapšanas notikumus un ikdienas dzīvi.

Uz tikšanos, kas notika Bauskas bērnu un jauniešu centra (BJC) Dzeltenajā mājā 30. septembrī, ieradās desmit bijušie pedagogi un bijušo audzēkņu vecāki. Piesakot svētkus – gaidāmo Skolotāju dienu, sanākušos uzrunāja Bauskas BJC pulciņa «Bauskas dārgumu meklētāji» audzēkņi. Tomēr pašas svarīgākās bija cilvēku atmiņas, kuras iemūžināja arī videoierakstā.

Senākā vieta
Ievadā skolotāja Vija Cerusa pastāstīja, ka divas dienas pavadījusi Jelgavas zonālajā valsts arhīvā. Izdevies atrast 52 skolotāju vārdus, kas 17 gadu laikā strādājuši Bauskas Kristīgajā pamatskolā. Kopējā diskusijā visiem sanākušajiem nācās atzīt, ka neviens no pedagogiem tā arī nenostrādāja visus gadus izglītības iestādē – pedagogu mainība bija diezgan liela. «Skolotāji un vecāki cīnījās par izglītības iestādes pastāvēšanu, un viņiem ilgi tas izdevās. Tomēr te ir 2011. gada 24. februāra domes lēmums – par pirmo Bauskas novada skolu, kas pakļuva zem optimizācijas āmura, – deviņi deputāti par likvidāciju, septiņi pret, viens atturas,» atklāj V. Cerusa.
Bauskas BJC direktore Benita Svareniece atgādināja, ka Dzeltenā māja ir potenciāli senākā Bauskas skolas vieta. Iespējams, ka Vairogmiestā pie Bauskas pils starp Mēmeles un Mūsas upi varēja būt vēl vecāka izglītības iestāde, bet pierādījumu par to nav. Mācību iestāde te bijusi jau 1766. gadā. «Mūsu mērķis ir kopīgi turpināt Bauskas senākās skolas – Dzeltenās mājas – stāstus,» tā B. Svareniece.

Ar draudžu atbalstu
Pedagogi par Kristīgo pamatskolu saglabājuši pozitīvas atmiņas. Izrādās, ka ik gadu notiek bijušo skolotāju saiets. Jānis Mikulāns bija atnesis fotogrāfijas no skolas laikiem un uzsvēra, ka nākamgad saiets laikam būšot pats lielākais – apritēšot desmit gadi kopš izglītības iestādes slēgšanas.

«Pirmā vēstule, ko sūtījām Jānim Teikmanim, bija ar lūgumu atvērt skolu 1994. gadā,» atceras Mārīte Siliņa, pirmā skolas direktore. Jau Atmodas laika sākumā viņa apmeklēja kristīgās pedagoģijas kursus, kas pavēris skatu uz pavisam citu pedagoģiju – līdzīgu mūsdienu jaunajai kompetenču izglītībai, bet tomēr citādāku. Un 90. gadu sākumā Latvijā radās pirmās kristīgās skolas. Pēc vecāku ierosmes ideja tapa arī Bauskā, un to atbalstīja oficiālās kristīgās konfesijas. «Apmetāmies likvidētā bērnudārza telpās. Bez apkures, izdemolēts, bet cilvēki ļoti daudz palīdzēja, lai telpas iekārtotu,» atcerējās M. Siliņa.

Gaidīti un vērtīgi
Baušķeniecei Kitijai Vīgupai Kristīgā pamatskola kļuva par ceļa sākumu, kur radās viena no Latvijas populārākajām deju studijām «Lēra» un veidojās izpratne arī par savu dzīves aicinājumu. «Deju grupu izveidojām Kristīgajā pamatskolā, sākām piedalīties konkursos, bija labi rezultāti, un tad sāka nākt bērni arī no citām skolām,» atceras K. Vīgupa. Dzeltenā māja viņai ir ļoti īpaša – tagad šajā ēkā Latvijas Universitātes filiālē viņa apgūst arī sākumskolas pedagoģes profesiju. «Tā skolas aura – to vēl aizvien jūtu, ir saglabājusies,» pauž K. Vīgupa.

Baušķeniece Līga Bukša bija atnākusi kopā ar skolas bijušo audzēkni – savu meitu mūziķi Daci, kura arī priecēja sanākušos ar vijoles spēli. «Šeit bērni jutās kā mājās  – cits citu pazina un palīdzēja. Mācīja, ka visi esam vērtības un visi esam gaidīti. Man ir prieks, ka mani bērni šeit mācī-jās – šeit viņiem iedeva dzīves pamatu, ka viņi var daudz paveikt,» sacīja L. Bukša.