Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Marta Zirnīte, Latvijas Universitātes studente, Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs piemiņas stipendijas ieguvēja 2020./2021. akadēmiskajā gadā

Laikraksta arhīvs

2020. gada 2. oktobris 00:00

Šoruden sāku studijas Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas «Informācijas pārvaldība» 1. kursā. Jau no mazotnes esmu Vecumnieku novada patriote, kura vienmēr ar sirdi un dvēseli nesusi novada vārdu ārpus tā robežām. Pirmsskolas izglītības iestāde «Cielaviņa», Valles pamatskola, Vecumnieku vidusskola un Vecumnieku mūzikas un mākslas skola daudzu gadu garumā man ir devušas zināšanas, pieredzi un iedrošinājumu, lai es varētu turpināt mācības augstskolā un krāt akadēmisko pieredzi LU.

Izglītības un rakstura stingrības loma
Drosme un paļaušanās uz dievpalīgu ir mani sabiedrotie, tāpēc vienmēr esmu vēlējusies vairāk, nekā prasa pienākums. Tāpat notika arī ar pieteikšanos Minnas Matildes Vilhelmīnes Petkevičs stipendijas saņemšanai.

Stipendijas pirmsākumi meklējami 1942. gadā, kad mecenāte Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs (1860–1943) LU testamentāri novēlēja daļu sava nama K. Barona ielā, lai no peļņas tiktu veidots stipendiju fonds latviešu izcelsmes LU pamatstudiju 1. kursa studentiem, mācībās un ārpusskolas aktivitātēs centīgiem un talantīgiem vidusskolu beidzējiem. M. M. V. Petkevičs paliks atmiņā kā sieviete, kura arī šodien mums atgādina par izglītības un rakstura stingrības būtisko lomu ikdienas dzīvē.

Melošu, ja teikšu, ka iegūt stipendiju bija viegli, taču mans dzīves moto «Caur ērkšķiem uz zvaigznēm» un apņemšanās pamēģināt, izdarīt iecerēto vainagojās ar panākumiem, un turpmāk visa mācību gada garumā man būs iespēja saņemt šo man tik ļoti nozīmīgo atbalstu.

Brīvajā laikā man ļoti patīk ieklausīties dabā un vienkārši būt, kaut nedaudz izgaist no ikdienas skrējiena un pavērties debesīs. Aizrauj mūzika un garas pastaigas mežā. Visaugstāk sevī un citos vērtēju: pazemību, izpalīdzību un cieņu.

Skolotāji – spēks un pacietība
Spēks, kas apvienoja pagātni, tagadni un arī nākotni, ir Vecumnieku novada skolotāji un izglītības iestāžu darbinieki, viņi ar stipru gribasspēku, pacietību un iejūtību mācīja man noticēt sev un saviem spēkiem. Cienījamie pedagogi, paldies par jūsu pašaizliedzību, par iecietību un mīlestību, ko man dāvinājāt šo gadu garumā! Laikā, kad pasaule ir tik ļoti digitalizējusies un materializējusies, arī savstarpējā komunikācijā mēs nereti aizmirstam vārdu patieso spēku, bet tieši vārds spēj iemiesot patiesumu un var atklāt to valodu, kurā runā tūkstošiem siržu. Skolotāji mums visiem māca runāt – ne tikai ar citiem cilvēkiem, bet arī ar sevi, runāt ar pasauli un sirdsapziņu.
Uzsākot studijas LU, ir sācies spraigs dzīves posms, līdz ar to jaunas ikdienas gaitas, kas solās būt ļoti piesātinātas ar jaunām zināšanām, aktivitātēm un informāciju. Esmu pateicīga savai atbalsta komandai – ģimenei, dzimtajam novadam un visām novada izglītības iestādēm, kas man deva tik daudz, lai es varētu būt tur, kur esmu pašlaik. Solos sev un citiem ar lepnumu nest Vecumnieku, Latvijas Universitātes un M. M. V. Petkevičs vārdu Latvijā un pasaulē.

Tuvojoties Skolotāju dienai, bijušie, esošie, tagadējie pedagogi un mācību spēki, novēlu jums ar degsmi turpināt veikt savu misiju un iedegt ticības gaismu ikviena audzēkņa sirdī! Paldies!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Kategorijas