Dzīves jēga – bērni

2020. gada 2. oktobris 00:00

914

Aiva Gintere Gailīšu pagastā atzīmējusi 50. dzimšanas dienu

«Bērnībā biju laimīgs bērns, atmiņās sevi redzu ar basām kājām, kopā ar vectēvu govis ganot un iemiegot ganu būdiņā,» atceras jubilāre Aiva Gintere.

Bērnība laukos
Līdz sešu gadu vecumam dzīvojusi laukos Mežotnē. Vecāki abi strādājuši kolhozā, meitene visvairāk laika pavadījusi kopā ar vecvecākiem. Vecmāmiņu Aiva piemin kā ļoti gaišu cilvēku; viņa vienmēr turējusi ģimeni kopā. Kad pārcēlušies dzīvot Bauskā, vecmāmiņa allaž apciemojusi; bijusi saprotoša, ja nevarējuši aizbraukt pie viņas. No vectēva bērnībā guvusi pieredzi par praktiskām lietām, viņš skuķēnu centies ņemt līdzi pie visādiem darbiem.
Skolas gaitas Aiva sākusi Bauskas 1. vidusskolā un to arī absolvējusi. Šo laiku atceras ar patiku, nav bijis problēmu ar mācībām. «Skolas laiks bija jauks, arī ar visām pionieru un komjauniešu būšanām. Biju pat skolas komjaunatnes sekretāra palīdze,» ar smaidu stāsta Aiva. Būdama aktīva skolniece, izpelnījusies ceļojumus uz tālām vietām PSRS teritorijā. Neizdzēšamas atmiņas atstājis divu nedēļu ceļojums pa «Krievijas zelta loku». Kā bērnam saviļņojoša bijusi pati gatavošanās šim tālajam braucienam, bet tur guvusi neaizmirstamus un krāšņus iespaidus. Ceļotprieks Aivu nav atstājis joprojām.

Medicīna – mērķis kopš mazotnes
Jau agrā bērnībā Aivai radusies interese par medicīnu; mācoties vēl tikai 1. klasē, nešaubīgi zinājusi, ka vēlas kļūt par ārsti. Skolas laikā iesaistījusies interešu pulciņā – jauno mediķu skolā Bauskā, kuru vadījusi medicīnas māsa Velta Upīte. Bet vēlāk apmeklējusi jauno mediķu skolu P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā Rīgā. Vēlāk, būdama vidusskolniece, no skolas brīvajā laikā sākusi strādāt par sanitāri Bauskas slimnīcas bērnu nodaļā. Pēc vidusskolas absolvēšanas, protams, mēģinājusi iestāties Rīgas medicīnas institūtā, kas milzīgā konkursa dēļ nav izdevies. Bet no medicīnas ceļa Aiva neatteicās, turpināja strādāt slimnīcā sanitāres darbu; pēc gada iestājusies Rīgas 2. medicīnas skolā, lai iegūtu feldšeres izglītību.

Pēc medicīnas skolas absolvēšanas jaunā feldšere atgriezās darbā Bauskas slimnīcas infekcijas nodaļā, strādājot par medmāsu. Kopš tā laika gūta pieredze dažādās medicīnas pakalpojumu jomās. 21 darba gads mediķei aizritējis ģimenes ārsta palīga darbā Gailīšu pagastā. Tad darba režīms mainījies, un nu jau 16 gadus jubilāre par cilvēku veselību rūpējas, sniedzot neatliekamo palīdzību (NP). Viņa atklāja, ka ir bijuši paguruma brīži un apsvērusi domu pamest medicīnu, bet nespējusi. «Darbs medicīnā man ir gluži kā atkarība, es bez tā nevaru iedomāties savu dzīvi. Esmu laimīga, ka varu darīt to, ko vēlos un protu; vēl laimīgāka, ja varu kādam cilvēkam palīdzēt,» pauda Aiva. Pašlaik viņa ir neatliekamās medicīnas ārsta palīdze Vecumnieku NP punktā, strādā arī ārsta palīga darbu ambulatorajā aprūpē Iecavā.

«Ja gadījies iegriezt pirkstā»
Strādājot neatliekamajā medicīnā, Aiva uzkrājusi dažādībā nesalīdzināmu pieredzi par cilvēku attieksmi pret savu veselību un sapratni, kas ir neatliekamā palīdzība. «Pirms nebiju strādājusi «ātrajos», nevarēju iedomāties, ka var izsaukt palīdzību gadījumos, kad tas ne tuvu nav nepieciešams. Ir arī otra galējība, kad cilvēki ļoti cieš, bet nesauc NP, apdraudot savu dzīvību,» atklāja mediķe. Bieži palīdzību lūdzot alkoholiķi, izsaukumu skaits pieaug arī laikā pirms un pēc pilnmēness. Tad saasinās hroniskās slimības un garīga rakstura kaites.
Speciāliste ir neizpratnē, kā mūsdienās, kad pieejama tik plaša informācija par veselības un medicīnas tēmām, cilvēki reizēm nesaprot, kā sev palīdzēt pavisam vienkāršos gadījumos; ko darīt, ja nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra vai gadījies iegriezt pirkstā. Viņasprāt, nepieciešams sabiedrību vairāk izglītot par šīm lietām, vairāk skaidrot. Tad neatliekamās palīdzības dienests varēs palīdzēt labāk tiem, kam tas tiešām vajadzīgs.

Viņa pastāstīja, ka tagad NP brigādei laiku aizņem pacientu nogādāšana līdz stacionāram, jo tuvākā slimnīca ir Jelgavā. Brigādē ir divi ārsta palīgi un medicīnas transporta vadītājs. Kā labi organizētu mediķe atzina to, ka dienestā ir nodrošinātas ārstu speciālistu brigādes, kuras dodas palīdzēt īpaši sarežģītos gadījumos, kad lēmumu var pieņemt tikai ārsts.

Jāmācās visu mūžu
Jubilāre atzina, ka, strādājot medicīnā, visu mūžu jāmācās, jo visu laiku tajā ienāk kaut kas jauns. Tāpēc periodiski jāpilnveidojas kursos, resertifikācija notiek ik pēc pieciem gadiem. Aiva šogad absolvējusi Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledžu, kur ieguvusi masieres kvalifikāciju.

Izmaiņas NP dienesta darbinieku ikdienā ieviesuši «Covid-19» pandēmijas radītie apstākļi. Aiva pastāstīja, ka izsaukumu vizītēs mediķiem jālieto maskas un aizsargbrilles. Bet pie vismazākajām aizdomām par bīstamās infekcijas simptomiem ir paredzēts ieģērbties pilnā aizsargtērpa ekipējumā. To mediķei vēl nav nācies praktizēt, jo mūsu reģionā slimība nav īpaši izplatījusies. Kad Aiva papildus strādājusi J. Stradiņa slimnīcas NP punktā, gadījies būt kontaktā ar jaunās infekcijas pozitīvu pacientu; pēc tam pavadījusi 14 dienas pašizolācijā, bet slimība pašu nav skārusi.

Ceļojumi kopā ar ģimeni
Gadā pēc vidusskolas beigšanas Aiva iepazinusies ar Ivo, tagad abu laulībai jau nosvinēti 30 gadi. Ģimenē izaudzināti bērni – Raivo un Iva. Meita vēl nav atstājusi vecāku ligzdu, mācās 12. klasē. Ģimenes dzīvesvieta jau 28 gadus ir Uzvaras ciemā Gailīšu pagastā. Jubilāres ikdienu lielā mērā paņem darbs, bet brīvajā laikā to velta atpūtai kopā ar ģimeni un aizraujošiem vaļaspriekiem.
Viņa atklāja, ka ģimenē ir izveidojusies tradīcija ikgadējiem ceļojumiem. Reizi gadā kopā ar vīru dodas tālākā ceļojumā, bet tuvējās kaimiņvalstis un Latviju jau vairākus gadus mēdz apceļot kuplākā ģimenes lokā – kopā ar bērniem un vedeklas ģimeni. «Bērni izplāno ceļojumu, noīrējam mājiņas nakšņošanai un braucam; visi esam kopā un tās dienas ne par ko citu nedomājam,» atklāja jubilāre. Parasti maršrutam vairāk izvēlas dažādas dabas takas un aktivitāšu parkus dabā, lai nepagurtu no objektu apskates; nakšņošanai labprātāk izvēlas kempingus. Šogad apceļojuši Mazsalacas pusi; Valmierā apmeklēts «Sajūtu parks» – izbaudīta gan baskāju, gan gaisa taka. Ceļojums uz tālākām zemēm šogad gan izpalicis.

Labākā relaksācija – peldēšana
Aivai patīk rokdarbi, lai gan pašlaik tam atliek mazāk laika nekā jaunībā, ada zeķes un arī tamborē mazus darbiņus. Pēdējā laikā aizrāvusies ar pērlīšu glezniņu darināšanu. «Tā ir laba meditācija, domas atslēdzas no visa pārējā,» atzīst Aiva. Viņa mēdz apmeklēt arī jogas nodarbības un gonga meditācijas. Nūjošanu pašlaik aizvietojušas ikdienas pastaigas ar sunīti Rikiju.

Lai gan virtuve jubilārei nav brīvā laika pavadīšanas vieta, viņa labprāt gatavo maltītes ģimenei. Patīk konservēt – no mazdārziņā izaudzētā piepildās burciņas un pagrabs. Aiva daudz lasa ar medicīnu saistītus izdevumus. Vīrs mēdzot sacīt: «Mums jau mājās nav citu žurnālu, tikai medicīnas.» «Bet arī viņš tos labprāt palasa,» smaidot atklāj jubilāre. Aiva par labāko relaksāciju uzskata peldēšanu, nodarbojas ar to pastāvīgi. Bet vislabāk patīk peldēt ziemā, dara to vienu vai divas reizes nedēļā; pēdējos gados ir pievienojusies ziemas peldētāju «roņu» aktivitātēm un mēdz piedalīties koppeldēs Bābelītes ezerā.

Pēc skaisti nosvinētas jubilejas ģimenes lokā un pēc tam kopā ar otro «ģimeni», kolēģiem, A. Gintere teic: «Gadu cipara maiņa manā dzīvē neko nemaina. Jūtos ļoti labi un esmu laimīga. Tagad skaidri zinu, ka dzīves jēga ir mani foršie bērni.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīves jēga – bērni

Kategorijas