Kuplā pulkā iesvēta atjaunoto Jaunsaules katoļu dievnamu

2020. gada 2. oktobris 00:00

Pārbūves darbi veikti ar dāsna novadnieka ziedojuma atbalstu

Aizvadītajā svētdienā, 27. septembrī, Jaunsaules Svētā Konrāda Romas katoļu baznīcā notika atjaunotā dievnama iesvētīšanas mise. Sākoties ceremonijai, spoža pēcpusdienas saule apspīdēja ieejas fasādes vitrāžas, piešķirot brīdim īpašu krāšņumu.

Pārbūves darbi ar dāsna ziedojuma atbalstu – vairāk nekā 300 000 eiro, ko baznīcai veltījis Viesturs Segliņš – lielākoties tika paveikti jau 2019. gadā, pavasarī labiekārtota arī apkārtne. Taču dievnama iesvētīšanas svētku sarīkošanu līdz rudenim aizkavējuši pandēmijas izraisītie apstākļi.

Uzrunas un slavējoši dziedājumi
Nelielajā dievnamā un ārpus tā svētdien bija pulcējusies gan draudze, gan daudz citu ļaužu, lai pieredzētu šo brīdi. Klāt bija vairāki ziedotāja V. Segliņa dzimtas locekļi.

Misi vadīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis, piedalījās Skaistkalnes katoļu baznīcas priesteris Jānis Vīlaks, Bauskas katoļu draudzes prāvests Jānis Zviedrāns un Jaunsaules draudzes prāvests Romualds Baļčūns. R. Baļčūns draudzes vārdā sveica klātesošos katoļu garīdzniekus, kā arī svētku viesi, Jaunsaules luterāņu baznīcas mācītāju Jāni Tālumu.

Uzrunājot sanākušos, bīskaps Edvards Pavlovskis pauda prieku par baznīcas izcilo atjaunošanu, arī par nepieredzēti lielo baznīcēnu pulku. Izteica cerību, ka dievkalpojumi turpmāk pulcēs vairāk ļaužu, nekā ikdienā tas bijis līdz šim, un baznīcas jaunais veidols liks piestāt arī garāmbraucējiem.

Mises laikā dievnamu un sanākušos svētīja, apslakot ar svētītu ūdeni. Svētku rituālā bija arī altāra konsekrācija (iesvētīšana); jaunais baltais koka altāris svētku mises laikā saņēma svētījumu. Bīskaps sacīja, ka altāris ir upuris – tas nozīmē kaut ko dot no sevis, ne tikai no sava naudas maka, bet arī no sirds.

Mises rituālus bagātināja slavējoši dziedājumi ērģeļu pavadījumā. Mērķtiecīgi projektētajā dievnama akustikā skanējums bija īpaši iespaidīgs un aizkustinošs.

Satiekas četras paaudzes
Pēc mises dalībnieki bija aicināti pie draudzes un labvēļu sarūpēta cienasta galda dievnama pagalmā. Tur sanākušie dalījās svētku izjūtās un priekā.

Draudzes locekle Inga Gulbe «Bauskas Dzīvei» neslēpa gandarījumu par atjaunoto baznīcu un sanākušo ļaužu pulku svētkos, sakot: «Izjūtas ir fantastiskas.» Viņa atklāja, ka baznīcai tagad ir gan jaunas ērģeles, gan pastāvīgs ērģelnieks un dziedātājs Juris Vizbulis, kas muzicē arī ik svētdienu dievkalpojumos.

Gulbju dzimtai ar Jaunsaules baznīcu ir īpašas saites vairākās paaudzēs. Pašlaik vecākā draudzes dalībniece Marija Gulbe baznīcu kopusi, sargājusi un glābusi visu padomju laiku, kad daudzi no tās bija novērsušies; vairāk par pusi gadsimta ir ar to kopā un arī tagad regulāri apmeklē dievkalpojumus. Viņa pastāstīja, kā savulaik kopā ar vīru Kārli centušies remontēt dievnama grīdu, kas altāra priekšā bijusi ielūzusi tā, ka tur vairs nevarēja staigāt. M. Gulbe arī meklējusi pirmos kontaktus ar Segliņu dzimtas locekļiem ārzemēs. Vispirms sarakstē sazinājusies ar Viestura Segliņa māsu Birutu, kas saveda kopā ar viņu pašu. Jau toreiz labdaris sacījis, ka ziedos savus ietaupījumus Jaunsaules baznīcai. «Esmu pateicīga ziedotājiem. Ir liels prieks pieredzēt šo dienu, priesteru klātbūtni un tik daudz cilvēku – kā nekad iepriekš,» pauda M. Gulbe.

Marijas ģimenē uzauguši seši bērni; Gulbju dzimtas četru paaudžu pārstāvji bija klāt atjaunotā dievnama svētku reizē. Dēls Viktors ir draudzes vecākais un kopā ar sievu Ingu rūpējas par draudzes dzīvi. Viņu dēli Matīss, Emīls un Egīls baznīcas iesvētīšanas misē izpildīja dievkalpojuma ministrantu pienākumus. Marijas dēls Aivars dzied baznīcas korī. Aivara meitas Māras ģimene ar trim meitiņām, ieskaitot gadiņu veco Madaru, bija klāt svētku misē. Viņu tētis, Īslīces SOS ciemata sporta pedagogs Renārs Rupkus, kopā ar savu ģimeni uz baznīcas svētkiem bija atvedis arī astoņus ciemata bērnus. «Piedāvāju bērniem šādu iespēju, vairākiem bija interese. No rīta padarbojāmies sporta aktivitātēs, pēc tam braucām šurp. Bērniem šeit ļoti patika,» pauda R. Rupkus.

Dzimtas uzticēta misija
Pēc iesvētīšanas mises testamenta izpildītāja pilnvarotā persona Silvija Jemeļjanova ar pateicībā dāvātiem rožu ziediem rokā pauda patiesu gandarījumu par paveikto. Viņa atzina, ka ceļš uz šo brīdi nav bijis tikai rozēm kaisīts; bijis jāpārvar ne mazums šķēršļu. Kopš 2018. gada, kad saņēmusi testamenta izpildītāja pilnvarojumu, baznīcas atjaunošanas projekts bijusi viņas dzīves būtiska sastāvdaļa. Šis darbs bijis kā dzimtas uzticēta misija, jo arī pati pieder Segliņu ģimenei.

«Pašlaik ir padarīta darba izjūta. Ceru, ka šodien pieredzētais nav tikai ziņkārība. Baznīcu nākotnē redzu ar atvērtiem vārtiem un durvīm, lai ļaudis šeit piestātu un izbaudītu dievnama un vides noskaņu. Vēlos, lai dievnamā tiktu svētītas laulības, kristīti bērni un atzīmēti citi ģimenes godi. Ceru, ka cilvēki novērtēs sakopto vietu,» pauda S. Jemeļjanova.

«Bērns» dzīvo savu dzīvi
Arhitekte jaunsauliete Vija Ozola, dievnama pārbūves projekta autore, priecājas, ka «bērns» ir pieaudzis un nu tas dzīvo savu dzīvi. Viņa ir projektējuši ļoti dažādas būves gan pēc apjoma, gan izmantošanas funkcijas – skolas, slimnīcas, sporta kompleksus, bet dievnama projekts līdz šim bijis vienīgais.

«Šis projekts ir viens no mazākajiem, bet ne mazāk mīļš. Projektējot baznīcu, man bija dota liela radošā brīvība arhitektūras ziņā, kā notiek visai reti. Silvija Jemeļjanova man ļoti uzticējās, to pašu izjutu no draudzes puses,» atzina arhitekte. Vēl paveiktais darbs īpašs ar to, ka ikdienā joprojām būs acu priekšā, tas labi redzams no autores mājas pagalma.

Svētki cilvēkus pulcē
Draudzes prāvests Romualds Baļčūns pēc mises sacīja: «Ir labs noskaņojums un prieks, ka cilvēki klausās un seko līdzi dievkalpojumam; dievnamā tagad ļoti laba akustika.» Viņš pastāstīja, ka jaunais baznīcas zvans skan četras reizes dienā ar trīs stundu intervālu, sākot no deviņiem rītā.

Uz svētku misi no Brunavas draudzes bija ieradušies Inese un Gregors kopā bērniem – Evu, Paulīnu un 11 mēnešus veco Samuelu. «Prieks, ka baznīca kupli apmeklēta iesvētību dievkalpojumā, lauku dievnamos ikdienā tā nav. Svētki cilvēkus pulcē,» pauda Inese. Viņa atceras kādu svētceļojumu uz Skaistkalnes baznīcu pirms 19 gadiem, kad bijusi vēl pusaudzes gados; pie Jaunsaules baznīcas toreiz piestājuši atpūtas brīdim. «Redzēju to drūmu, tumšu un nepievilcīgu. Tagad ļoti liels prieks redzēt skaistu gan no ārpuses, gan iekšpusē,» sacīja Inese.

Vineta Romanoviča no Ozolaines draudzes sacīja: «Tik daudz ir lūgts par šo baznīcu. Esam Dievam pateicīgi, ka tik īsā laikā izdevās atjaunošanu paveikt. Arī mise bija brīnišķīga.»

Uzziņai
Baznīcas pārbūve ienesusi lielas izmaiņas ārējā veidolā, interjerā un aprīkojumā:
- vējtvera vietā uzbūvēts zvanu tornis ar vitrāžu virs ieejas, tornī ierīkots elektriskais zvans;
- nomainīts jumts, siltināti ēkas pamati un sienas;
- pagarinātas logu ailas; ēkas fasādes klātas ar dekoratīvu apdares materiālu.
- Pārbūve skārusi arī sakristeju, ģērbkambari un kāpņu telpu; ierīkota elektriskā apsildes sistēma.
- Interjeru rotā 12 Krusta ceļa pieturas, atainotas mākslinieces Ievas Jurjānes gleznās.
Viesturs Segliņš atgriezies Jaunsaulē
Baznīcas apjomīgās pārbūves un ainavas labiekārtošanas projekts tapis ar dāsna ziedojuma atbalstu – vairāk nekā 300 000 eiro, ko baznīcai veltījis Viesturs Segliņš.

Labdaris līdz pusaudža vecumam dzīvojis Jaunsaulē. Ģimene bijusi piederīga katoļu draudzei. Lielāko mūža daļu V. Segliņš dzīvojis ASV, kur pēc Otrā pasaules kara ģimene devusies bēgļu gaitās. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas V. Segliņš vairākkārt viesojies Latvijā un apmeklējis arī dzimtās vietas baznīcu. 2016. gadā devies aizsaulē, viņa un sievas pīšļi apglabāti kapsētā pie Jaunsaules baznīcas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kuplā pulkā iesvēta atjaunoto Jaunsaules katoļu dievnamu

Kategorijas