«Lielās govis nav labākās govis…»

2020. gada 29. septembris 00:00

255

Ekspertu ieteikumi: viena lieta, ko tagad varam darīt, ir pārtraukt ataudzēt lielās govis

Piena lopkopība Latvijā kopš 90. gadu sākuma ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas izslauktā piena daudzuma ziņā. Latvijas ganāmpulks ir radikāli izmainīts. Tas panākts, ieviešot Latvijā ražīgo Holšteinas šķirni, kas kombinācijā ar īpaši sabalansētas barības bāzes palīdzību divās līdz trijās laktācijās spēj sasniegt ārkārtīgi augstus izslaukumus. Latvijas brūnās šķirnes gotiņas vietā redzamas īstas milzenes, kas tiešām pārsteidz ar saviem izmēriem.

«Holšteinietes» ik desmit gados palielina dzīvmasu par 22 kg
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1990. gadā slaucamo govju skaits bijis 535 tūkstoši ar vidējo izslaukumu 3437 kilogrami gadā, bet 2019. gadā ir 138 tūkstoši slaucamo govju, kam gada izslaukums ir 6891 kilograms no govs. Tā laika ganāmpulkā pārliecinoši dominēja tieši Latvijas brūnā. Tiem ciltsdarba speciālistiem, kas savu mūžu bija veltījuši šīs šķirnes izkopšanai, tādas pārmaiņas vērot bija sāpīgi. Latvijā palicis nedaudz vairāk par simts šīs šķirnes govīm, ko aprūpē Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību un pētījumu saimniecība «Vecauce».

Taču pēdējos gados gan ārzemēs, gan Latvijā veikti pētījumi, lai noskaidrotu, cik tiešas vai netiešas sakarības pastāv starp govs auguma izmēriem un piena kvalitatīvajiem rādītājiem. Un secinājums: lielās govis nav labākās govis. Tāda atziņa pēdējā laikā ir pausta vairākos rakstos dažādos literatūras avotos. Ārzemju autori secinājuši: «Govis kļūst arvien lielākas, un tas nav nemaz tik labi. Produktivitātei un govju izmēriem nav ciešas ģenētiskās korelācijas. Apskatot vairākas pieaugušo govju grupas, ir pārsteidzoši, cik lieli ir šie dzīvnieki. Nav svarīgi, vai vērtējat ganāmpulku, kurā saimnieki liek uzsvaru uz labākiem eksterjera rezultātiem vai komerciālo ganāmpulku, kur slauc tūkstošiem govju.»

«Holšteinas šķirnes govis ik desmit gadu laikā palielina dzīvmasu par apmēram 22 kg. Pieaugušas govis, kuru dzīvmasa bija 635 kg, tagad sver no 680 līdz 725 kg. Tas neveicina ne izslaukuma pieaugumu, ne labāku barības izmantošanas efektivitāti,» raksta Viskonsinas universitātes pētnieks Lujs Armentano.

Pašlaik selekcija ir virzīta uz lielu govju ieguvi, veicinot to strauju pieaugumu populācijā, selekcijas rezultātā ir panākts pretējs efekts barības izmantošanas efektivitātei. Lielākas govis uzņem vairāk barības, lai sasniegtu nobrieduša ķermeņa kondīciju, un nepieciešams vairāk barības, lai saglabātu šo ķermeņa izmēru pēc nobriešanas. Pētnieki secina, ka problēmas, kas saistītas ar lielāka izmēra dzīvniekiem, ir lielākas uzturēšanas izmaksas, biežāki dzīvnieku ievainojumi, lielāku guļvietu nepieciešamība, biežāki atnešanās sarežģījumi un ne tik regulāra teļu ieguve.

Lai gan Holšteinas šķirnes dzīvnieku audzēšanas mērķi laika gaitā ir mainījušies un auguma palielināšanās tendence pasaulē sarūk, ģenētiskais progress ir bijis ievērojams. Galvenais iemesls tam ir auguma ģenētiskā sakarība ar citām eksterjera pazīmēm.

Latvijas pētījumi
Lai pētītu aktualizēto jautājumu par govs krustu augstuma korelāciju ar piena kvalitātes un eksterjera rādītājiem, 2019. gadā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) uzsāka demonstrējumu «Slaucamo govju auguma izmēru ietekme uz veselību un produkcijas ieguvi ražojošā saimniecībā» ar mērķi izvērtēt, kā palielināt kvalitatīva piena ieguvi no govs vienā mūža dienā. Demonstrējuma īstenošanai tika izvēlēta saimniecība, kurā slaucamās govis tur brīvajā turēšanas sistēmā ar iespēju tām brīvi uzņemt barību un ūdeni, kā arī izvēlēties guļvietu izveidotās dzīvnieku grupas ietvaros. Saimniecībā galvenokārt audzē Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis un arī daļu sarkano šķirņu govju. Pētījumu vadīja Daina Jonkus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, un Aija Luse, LLKC Ogres biroja vadītāja un lopkopības konsultante.

Lai gan vēl nav apkopoti visa ganāmpulka standartlaktāciju ražības rādītāji, lai varētu izdarīt pamatotākus secinājumus, tomēr demonstrējuma atsevišķa posma rezultāti ļauj spriest par tendencēm ganāmpulkā. Govju dzīvmasai un krustu augstumam bija pozitīva sakarība, kas liecina, ka lielāka auguma govis ir arī smagākas. Turpretī enerģētiski koriģētajam piena (EKP) daudzumam uz 100 kg dzīvmasas ir vidēji cieša negatīva sakarība ar dzīvmasu, tas nozīmē, ka govis ar lielāku dzīvmasu ražoja mazāku EKP daudzumu uz 100 kg dzīvmasas.

Līdzīgi citu valstu zinātnieku ieteikumam, arī Latvijas pētījuma autori, balstoties uz demonstrējuma rezultātiem, iesaka pievērst uzmanību vaislinieku izvēlei, bet ilgtermiņā veikt govju izlasi ar lielāku barības izmantošanas efektivitāti. Ārzemju autori gan norāda, ka barības izmantošanas efektivitātes pētījumi ir laikietilpīgs process, ar šiem pētījumiem nodarbojas universitātes gan Amerikā, gan Nīderlandē. Mērķis ir iegūt faktisko barības uzņemšanas un efektivitātes novērtējumu un pēc tam iekļaut šos skaitļus genoma selekcijā. Tam būs nepieciešama daudzu tūkstošu govju rādījumu analīze. Iegūt šos datus nav ne ātri, ne lēti. Latvijas speciālisti min Viskonsinas universitātes pētnieka L. Armentano teikto: «Viena lieta, ko mēs tagad varam darīt, ir pārtraukt ataudzēt lielās govis. Lielāka nav labāka.»

Komentāri
Vai ir «Šveices kvalitāte»?
Silvija Dreijere, LLKC lopkopības konsultante un Lopkopības kompetenču centra nodaļas vadītāja, pieredzējusi speciāliste, «Bauskas Dzīvei» pauda savas pārdomas:
«Tāda laikam cilvēka daba – tiekties vairāk un vairāk, bet saskarē ar dabu un dzīvnieku pasauli bieži vien savus uzskatus nākas koriģēt. Ir sasniegti rekordi arī slaucamo govju ģenētikā, un izslaukumi no vienas govs tiešām ir iespaidīgi, pat ap 20 tonnu gadā. Taču šādiem sasniegumiem ir nepieciešami savi nosacījumi gan turēšanā, gan atbilstošas barības nodrošināšanā. Bet cik daudz šajās tonnās ir olbaltumvielu, kalcija, vitamīnu? Vai šāda piena produkti ir tādi, ko dēvējam par «Šveices kvalitāti»?
Būtisks faktors ir cenu politika. Tā pie mums neveicina trekna, ar olbaltumvielām bagāta piena ražošanu. Par govs augumu runā un spriež visā pasaulē. Ir sasniegta masa 700 līdz 800 kilogrami agrāko vidējo ap
500 kg vietā, un masīvais lops arī prasa vairāk ēst, lielāku novietņu platību utt. Atbalsta laukums – pēda – nav kļuvis lielāks, un tam jānotur svars, kas jau tuvojas tonnai. Tagad gribam, lai būtu līdzsvars starp govs lielumu un efektivitāti. Izrādās, ka melnraibo un brūno govju šķirnes var saražot gandrīz to pašu piena daudzumu, ko šī lielā masa. Vai zemniekam tāda «piena mašīna» ir ekonomiski izdevīga? Pašlaik periods, kad govs sevi var atpelnīt, ir ļoti īss. Skandināvi, piemēram, izvēlējušies saglabāt šķirnes, kas virzās uz veselību un ilgmūžību.
Pētījumi visā pasaulē rāda, ka patērētājs meklē ne tikai kvalitatīvu pārtiku, bet arī tādu, kuras izejvielas iegūtas viņa dzīvesvietas tuvumā. Pašlaik Latvijas ganāmpulku veido gaļas liellopi un piena govis. Varbūt mums izdevīgāk palikt pie labām un izcilām piena govīm un kvalitatīvu gaļu iegūt no jaunlopiem. Lai nu kādi nebūtu minējumi, nākotne pieder kvalitatīvai, uzturvielām bagātai pārtikai, lai cilvēki, to lietojot, veselību stiprinātu un uzlabotu.»

Ekonomiskais faktors nosaka visu
Anita Janone Bauskas novada Ceraukstes pagasta piemājas saimniecībā, kas ir dēla Daiņa Janoņa pārziņā, salīdzinot savu tagadējo pieredzi ar Holšteinas melnraibo un agrāko Latvijas brūno, viennozīmīgi atzīst, ka brūnā bijusi pieticīgāka un piemērotāka turēšanai. Ganāmpulkā ir 19 govis. «Jaunajām ienācējām ir jāvelta vairāk uzmanības, un tās ir jutīgākas uz katrām pārmaiņām. Veterinārārstu pakalpojumi ir kļuvuši ļoti dārgi, tāpēc esam paši visu samācījušies un konsultējamies tikai ārkārtas gadījumos. Taču ilgāk par trim četrām laktācijām govis arī neturam, izdevīgāk mainīt nekā ārstēt. Varbūt lielsaimnieki vēl var atļauties to darīt, bet ekonomiskais faktors jau nosaka visu. Piensaimniecība šodien ir tikai bizness.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Lielās govis nav labākās govis…»

Kategorijas