BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godinot Ķuņķu svētozolu Stelpes pagastā

Godinot Ķuņķu svētozolu Stelpes pagastā

Katru gadu otrajā septembra sestdienā visā Eiropas Savienībā godina kultūrvēsturiskos pieminekļus, atzīmējot Eiropas kultūras mantojuma dienu. Arī Vecumnieku novada Stelpes pagasta Ķuņķu svētozols ir to vidū. Šogad nebija kā citus gadus, kad pie Ķuņķu svētozola pulcējās daudz interesentu, lai kopīgi ar folkloras ansambli piedalītos tradicionālajos rituālos. Parasti taures skaņas bija tās, kuras steidzināja šeit pulcēties. Šogad viss notiek klusi un vairāk attālināti, bet tik un tā ozols netika aizmirsts.

Ar mani kopā ieradās ciemiņi no Vidzemes, kuri iepriekš šeit nebija viesojušies. Klātesošajiem pastāstīju, ka Eiropas Savienības kultūras mantojuma karogu saņēmu 2006. gada otrajā septembra sestdienā. Šajā  pasniegšanas ceremonijā piedalījās senvietu pētnieks Juris Urtāns, kurš uzsvēra, ka karogs piešķirts par šī ozola vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. Viņš toreiz skaidroja, ka ozols audzis aptuveni 500 gadus. Vidzemes ciemiņi priecājās par iekopto laukumu pie ozola priežu meža vidū un izteica domu, ka tā ir lieliska dabas koncertzāle, kur varētu organizēt pasākumus, protams, salīdzinoši nelielam dalībnieku skaitam.

Laukums pie ozola ir 350 m2 liels, laukuma malās ierīkotas koka bluķu sēdvietas 50 cilvēkiem, bet ir iespēja pievienot arī otru sēdvietu rindu. Vieta ir ar vēsturisku auru, turpat netālu atrodas 12. gadsimta senkapi, laukumu savieno trīs nelieli meža ceļi – uz rietumiem, dienvidiem un austrumiem, kas aiziet līdz lielceļam. Viesojoties pie svētozola, izmērījām arī ozola apkārtmēru, pašlaik tas sarucis līdz 6,80 metriem, bet, kad tas nogāzās 1993. gadā, ozola apkārtmērs bija 7,20 metru. Diemžēl ļaundari nodarījuši tam postu, izdedzinot ozola serdi, un tas daudz ātrāk iet postā.

Pašlaik būtu ļoti nepieciešams ar entuziastu un pašvaldības atbalstu veikt ozola stumbra daļas stiprināšanas darbus. Diemžēl es savos sirmos gados vairs nevaru šos darbus uzņemties. Bet savu privātīpašumu, šo Eiropas kultūras mantojuma vietu, labprāt nodotu bezatlīdzības lietošanā, lai šeit varētu arī turpmāk notikt kultūras pasākumi. Latviešu tradīcijas un kultūra jāsaglabā nākotnei.