Aicina domāt par likumīgu un cieņpilnu visu ģimenes locekļu, arī kustoņu, apbedīšanu

2020. gada 25. septembris 08:09

Mirušos kustoņus nedrīkst apbedīt, kur ienāk prātā, bet dzīvnieku kapsētas izveide pretī Viesturu (Likvertenu) kapiem Vecsaules pagastā netiek vērtēta viennozīmīgi. Par to liecina gan Bauskas novada pašvaldībā saņemtā 73 Likvertenu ciema un Pētermuižas iedzīvotāju parakstīta vēstule «Par dzīvnieku kapsētas un iespējamās dzīvnieku krematorijas ierīkošanu Bauskas novada Vecsaules ciemā», gan «Bauskas Dzīves» redakcijā saņemtās vēstules un portālā www.bauskasdzive.lv ievietotie iedzīvotāju komentāri.

Līdzgaitnieku atdusas vietas
Daudzās ģimenēs tiek turēts kāds mīļdzīvnieks, citās pat vairāki. Diemžēl, tāpat kā cilvēka mūžs, arī kustonīša dzīves gājums apraujas. Cilvēkiem izveidotas un tiek koptas kapsētas, turpretī dzīvniekus Latvijā legāli apbedīt var tikai trijās kapsētās, bet tie mirst visur. Paveicies tiem, kas dzīvo savā mājā, kam apkārt žogs, tad savu kustonīti iespējams apbedīt pagalmā, ja pašam tas pieņemami. Bet ko darīt daudzdzīvokļu māju iemītniekiem?

Skaidrojot, kur citi likuši savus mirušos kustoņus, «Bauskas Dzīve» saņēma arī atklātas atbildes. Kāds vīrietis Bauskā savu suni pirms vairāk nekā desmit gadiem naktī apracis pie daudzdzīvokļu mājas, pie sava pirmā stāva dzīvokļa loga... Savukārt cits saimnieks savu draugu apbedījis Mūsas krastā. Tātad nelegāla apbedīšana notiek visu laiku. Izskanēja arī tāda atbilde: «Arī katrā dārzā ir divi trīs suņi vai kaķi.» Pie kādas privātmājas Bauskā pašlaik ir mājas mīluļa apbedījums ar piemineklīti.

Lēmumu un likumu līkloči
Šī gada 24. augustā pašvaldībā tika saņemta 73 Likvertenu ciema un Pētermuižas iedzīvotāju parakstīta vēstule «Par dzīvnieku kapsētas un iespējamās dzīvnieku krematorijas ierīkošanu Bauskas novada Vecsaules ciemā». Iedzīvotāji pauduši bažas par dzīvnieku kapsētas un, iespējams, dzīvnieku krematorijas izveidi iepretim Likvertenu ciemam nekustamajā īpašumā «Marijas krogs».

Atbilstīgi spēkā esošajam teritorijas plānojumam minētā teritorija ir publiskās apbūves teritorija, un ne cilvēku, ne mājdzīvnieku kapsēta tajā nevar tikt izveidota. Izstrādājot jauno teritorijas plānojumu, pamatojoties uz nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu un to, ka atbilstīgi normatīvajam regulējumam minētajā vietā kapsēta – cilvēku vai dzīvnieku – var tikt ierīkota, pašvaldība nekustamajam īpašumam noteica DA2 funkcionālo zonu «Dabas un apstādījumu teritorija», kas dod iespēju ierīkot tur dzīvnieku kapsētu.

Bauskas novada teritorijas plānojuma pirmās redakcijas un Vides pārskata projekta publiskā apspriešana norisinājās 2019. gadā – no 14. oktobra līdz 14. novembrim. Apspriešanas laikā ikvienam iedzīvotājam bija iespēja gan klātienē, gan elektroniski paust savu viedokli un iebildumus, kā arī izteikt nosacījumus kādam konkrētam nekustamajam īpašumam. Vecsaules pagastā publiskās apspriešanas sanāk-sme notika 2019. gada 30. oktobrī. No 2020. gada 19. februāra līdz 11. martam tika organizēta Bauskas novada teritorijas plānojuma otrās redakcijas un Vides pārskata projekta sabiedriskā apspriešana. Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem ir iespēja vērsties pie teritorijas plānojuma izstrādātāja ar saviem ieteikumiem par kādas konkrētas teritorijas izmantošanu, bet galalēmumu par teritorijas funkcionālo zonējumu pieņem domes deputāti. Ne pirmās, ne otrās sabiedriskās apspriešanas laikā iedzīvotāju iebildumi pret minētajā teritorijā noteikto funkcionālo zonu netika saņemti, informē Ieva Šomina, Bauskas novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja. Pašvaldība organizēja publisko apspriešanu par jaunā teritorijas plānojuma realizāciju Vecsaules pagastā, uz to ieradās viens iedzīvotājs.

Bauskas novada dome pašlaik saskaņo jauno teritorijas plānojumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Līdzko plānojums tiks apstiprināts, vairs nebūs nekādu šķēršļu dzīvnieku kapsētas izveidei. «Par trešo redakciju šomēnes sēdē deputāti lems – būt vai nebūt trešajai redakcijai,» skaidro I. Šomina, «pašvaldība jau iepriekš ir pārskatījusi savā īpašumā esošās zemes vienības ar mērķi rast vietu dzīvnieku kapsētas izveidei, bet neveiksmīgi, tādēļ zemes īpašnieka iniciatīva, kas būtībā atrisina pašvaldības funkciju par dzīvnieku apbedīšanu, kopumā tiek vērtēta pozitīvi. Ja deputāti atbalstīs trešās redakcijas izstrādi, process ieilgs aptuveni par pusgadu. Ja trešās redakcijas nebūs, tad, ievērojot visas likumā noteiktās procedūras un saņemot atzinumu no VARAM, ne mazāk kā divu mēnešu laikā teritorijas plānojums stāsies spēkā.»

«Nav patīkami»
Kad «Bauskas Dzīve» 1. septembrī bija publicējusi ziņu «Pie Viesturu kapiem Vecsaules pagastā krematoriju nebūvēs», atsaucoties uz to, laikraksta redakcija arī saņēma lasītājas vēstuli. Tajā minēts gan informācijas trūkums par aizritējušo sabiedrisko apspriešanu, gan par teritorijas plānojumu sarežģīto un nesaprotamo izskaidrošanu sabiedrībai, gan jautāts par Marijas kroga izmantošanas iecerēm, jo tajā ēkā «20. gadsimta 20. gadu beigās vasarā par mājskolotāju strādājusi dzejniece Austra Skujiņa». «Vai no ētiskā viedokļa ir pareizi izveidot dzīvnieku apbedījumus līdzās cilvēku kapiem? Esmu pret kapsētas izveidošanu!» raksta baušķeniece, kam Viesturu kapsētā ir kopjamas atdusas vietas.

Vēstules mudināta, «Bauskas Dzīve» 4. septembrī apmeklēja Viesturu kapsētu un tai tuvumā, pāri lauku ceļam esošo zemesgabalu, kur varētu būt dzīvnieku kapsēta. Turpat līdzās dzīvo ļaužu rosību un mirušo pēdējo ceļu jau vairāk nekā simt gadus vērojis Marijas krogs, kurā, iespējams, par mājskolotāju kādu laiku strādājusi dzejniece Austra Skujiņa.

Viesturu kapos «Bauskas Dzīve» sastop no Ādažu puses atbraukušo Ķirkumu ģimeni. Ģimenes galva Ervīns neiebilst pret iespējamo dzīvnieku kapsētu, teic, ka arī citur ir tādas. Savukārt dzīvesbiedre Ilze gan uzskata, ka tā «varētu būt tālāk no cilvēku kapiem».
Sastopam arī Kārli Kuziku, kas kādreiz kopā ar sievu kopis kapsētu, nu to nākas darīt vienam... Ar izkapti pļāvis zāli, zāģējis kokus. 20 gadi aizvadīti sētnieka darbā. «Kamēr es būšu, te nebūs neviena nokrituša koka,» apņēmības pilns ir 76 gadus vecais vīrs. «Tā ir svēta vieta. Esmu pret dzīvnieku kapsētas ierīkošanu pretī šiem kapiem,» skaidri pauž vecsaulietis. Par sabiedrisko apspriešanu neesot zinājis. Satiktā vasarniece baušķeniece Alīda, kam Likvertenos dārziņš, par dzīvnieku kapsētu lāgā nebija dzirdējusi, bet noteica, ka «nav patīkami».

Viesturu kapsētā redzami pat 19. gadsimta apbedījumi, ir arī dažas jaunas kapavietas. Savukārt Marijas kroga ceļa pusē aug ķirbji, bet aiz tā pagalma pusē ir gan aka, gan stalti slejas saulespuķes, priecē kreses podiņos un dzeltenas mārtiņrozes.

Atkritumi vai sakopta vieta?
Zemesgabals un Marijas krogs pieder Vecsaules pagasta pārvaldes vadītājas Līgas Vasiļauskas vīram Aivim Rimševicam. L. Vasiļauska uzsver, ka teritorijas plānojums vēl ir izstrādē, divas redakcijas pieņemtas, par tālāko vēl neesot īstas skaidrības. «28. augustā jau vajadzēja būt pabeigtam, bet teritorijas plānojuma dēļ viss kavējas,» atzīst pārvaldes vadītāja. Dzīvnieku kapsēta, protams, būtu par maksu, tajā paredzētas aptuveni 800 – 900 vietas, aizpildījums atkarīgs no apglabāto dzīvnieku lieluma. Arī apsaimniekošana būtu par maksu, kā tas pārsvarā ir dzīvnieku kapsētās. Uz jautājumu, vai būtu arī jānozāģē zemesgabala tuvumā esošie koki, tostarp bērzi, L. Vasiļauska atbild noliedzoši, jo tie neesot ģimenes īpašumā.

Pārvaldes vadītāja ir neizpratnē par traci ap dzīvnieku kapsētas un pat izdomātās krematorijas izveidi, kas neatbilst patiesībai. «Trīs cilvēki ierosināja šo jezgu. Neviens nav izlasījis tās četras lappuses, bet 73 cilvēki parakstījušies pret krematorijas un kapsētas izveidi. Divdesmit gadus te meta atkritumus, bija nelegālā izgāztuve – svieda gan uz zemes pleķa, gan arī krogā. Tad nebija iebildumu. Satīrīšana mums izmaksāja vairākus tūkstošus. Kad tīrīja aku, kuras ūdeni var izmantot kapsētā, vīri ar 40 gadu pieredzi sacīja, ka tik netīru aku savos darba gados nav redzējuši. Akā bija samestas gan riepas, gan burkas un pudeles... Ko gan citu var darīt pie funkcionējošiem kapiem? Klusa vieta ir piemērota plānotajai mājdzīvnieku kapsētai. Turklāt normatīvie akti neļauj apbedīt dzīvniekus, kur katram ienāk prātā,» teic L. Vasiļauska.

24 tūkstoši eiro vajadzīgi tikai žogam vien, jo kapsētai tas nepieciešams atbilstīgi normatīvajiem aktiem.

Jānodrošina legāls pakalpojums
Kādas ieceres Marijas kroga sakarā, vai tas tiks atjaunots? «Ja katrs sametīs pa vienam eiro, tad to varēs. Nav mums tādas naudas, bet, protams, postā nelaidīsim. Ir vēlme savest kārtībā, bet nav iespēju. Visu kopj vīramāte, bet iedzīvotāji vēl nāk un plēš, novāc arī ražu, izbradā,» ar sāpēm balsī teic pagasta pārvaldes vadītāja, «ēka aizslēgta, bet tomēr nāk, dauza slēdzenes nost.»

Par Vecsaules pagasta teritoriālā plānojuma sabiedrisko apspriešanu informācija bijusi ne tikai internetā, bet arī «Bauskas Novada Vēstīs», pagastā pie ziņojumu dēļiem bijušas izlīmētas informatīvas lapiņas par apspriešanu, apliecina L. Vasiļauska. «Informācija bija, jautājums – cik liela bija interese?! Visticamāk, dzīvniekus glabā nelegāli, jo 82 cilvēki deklarējušies Likvertenu dārziņos, citi savukārt Bauskā, tāpat, piemēram, suns arī reģistrēts pilsētas dzīvoklī. Bet kur to apglabā?!» analizē pārvaldes vadītāja, «dzīvnieks nav pamatvajadzība, tā ir ekstra. Par to jādomā ne tikai dzīves laikā, bet arī pēc tā nāves jābūt atbildīgiem.»

Arī L. Vasiļauskas ģimenē bijuši un arī pašlaik ir dzīvnieki. Tieši pēc sanbernāra nāves arī radusies ideja par dzīvnieku kapsētu. Tagad ģimenē esot Maskavas sargsuns. «Kur lai liek dzīvniekus? Ir jābūt šādam pakalpojumam, bet cilvēki bieži ir pret visu jauno,» tā L. Vasiļauska.

Nesakārtota joma
Bauskai tuvākā un arī Latvijā lielākā dzīvnieku kapsēta ir «Citi medību lauki», kas atrodas pie Rīgas, Babītes novadā, Rīgas–Liepājas šosejas otrajā kilometrā. Tās izveidotājs ir Uģis Rūķītis, kas jau sešus gadus kopā ar saviem diviem suņiem un diviem kaķiem arī nu atdusas «Citos medību laukos». Kapsētas īpašnieks un darbu turpinātājs ir viņa dēls Kristaps Rūķītis.

Uz «Citiem medību laukiem» dzīvnieciņi tiekot vesti arī no Lietuvas un Krievijas, arī daudzi kustonīši no Bauskas puses pēdējo atdusas vietu raduši tieši tur. Atklājot ieceri veidot dzīvnieku kapsētu Vecsaules pagastā un protestu pret to, K. Rūķītis «Bauskas Dzīves» lasītājiem saka: «Izglītojieties! Dzīvnieku kapos neguļ neviens slepkava vai izvarotājs atšķirībā no cilvēku kapiem. Likums neļauj mežā aprakt omīti, arī suni nedrīkst mežā aprakt. Par to ir sods. Vai arī paši gulēsit aiz šķūņa?!»
Kapsēta «Citi medību lauki» pastāv jau 16 gadus, tās izveide prasījusi septiņus gadus. Tikko, 13. septembrī, tajā tika atzīmēta Dzīvnieku piemiņas diena. Vislielāko laika patēriņu un spēku prasījusi tieši atļauju dabūšana, dokumentu kārtošana. Toreiz bijusi prasība, ka «puskilometra rādiusā nedrīkst būt nekas», domājot, piemēram, dzīvojamās mājas. Pašlaik gadu darbojas arī krematorija. «Ir liela nesakārtotība Latvijā šajā ziņā. Piemēram, Eiropā vecākā dzīvnieku kapsēta atrodas Francijā, Parīzē, tā dibināta 1899. gadā,» stāsta K. Rūķītis.

Zemesgabals tiekot nomāts, dzīvnieku kapsēta «Citi medību lauki» aizņem sešus hektārus. Ne ar vienu veterināro klīniku līgums neesot noslēgts, sarunājot un braucot tie, kam tas vajadzīgs. Klienti norēķinās par pakalpojumiem, tai skaitā apsaimniekošanu. «Lapas un skujas krīt, jāpļauj zāle, darba daudz,» atklāj K. Rūķītis, bet balsī nav smaguma, saklausāms gandarījums un pat telefonā dzirdams vējš un koku šalkas.

Pārapbedīšanas drauds
Dzīvnieku kapsētu var ierīkot jebkura fiziska vai juridiska persona, ievērojot likumu, Ministru kabineta noteikumu prasības un pašvaldības teritoriālo plānojumu. Likuma «Par pašvaldībām» 15. pantā kā viena no pašvaldību funkcijām noteikta arī kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveide un uzturēšana. Tomēr valstī ir noteikti strikti normatīvie akti, kas paredz, kā un kur apbedīt mirušos mājdzīvniekus.

Lolojumdzīvniekus atļauts aprakt arī teritorijā, kurā tie atradušies (dzīvojuši), ja: dzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks; aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kā arī daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija; aprakšanas vieta neatrodas pie upes, strauta, ezera un citiem virszemes ūdens objektiem, applūstošā vietā vai teritorijā, kā arī tā nedrīkst atrasties virszemes ūdens objektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās; apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu. Ķermenis aprokams tādā veidā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki, to aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli. Ja mirušais lolojumdzīvnieks ir suns, kam ir obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra (LDC) reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam piecu darbdienu laikā pēc dzīvnieka nāves par to jāpaziņo LDC, veicot attiecīgu atzīmi reģistrā. To var izdarīt, izmantojot latvija.lv, skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

No iepriekš minētajiem apbedīšanas noteikumiem izriet, ka daudzdzīvokļu mājā dzīvojošajiem ļauts apbedīt mājdzīvnieku nekur citur kā tikai oficiālās apbedīšanas vietās, nevis apglabāt mājdzīvnieku svešā īpašumā, mežā vai vēl sliktāk – izsviest mirstīgās atliekas grāvī vai konteineros.

Uz jautājumu, vai ir saņemtas sūdzības par nelegālām dzīvnieku apglabāšanas vietām, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere atbild, ka ne bieži, tomēr sūdzības par lolojumdzīvnieka apglabāšanu neatļautā vietā PVD mēdz saņemt.

Administratīvi sodīt cilvēku par dzīvnieka apbedīšanu neatļautā vietā uzreiz nevar, taču administratīvā procesa kārtībā var noteikt par pienākumu dzīvnieka mirstīgās atliekas pārapbedīt. Ja persona šo uzlikto pienākumu nepilda, tad PVD ir tiesīgs piemērot kādu no piespiedu izpildes līdzekļiem. Var piemērot piespiedu naudu fiziskajai personai līdz 5000 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 10 000 eiro. Turklāt piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, līdz persona pārapbeda mirstīgās atliekas, uzsver I. Meistere.

Prasības dzīvnieku kapsētas ierīkošanai
Ministru kabineta noteikumos Nr. 1114 «Noteikumi par dzīvnieku kapsētu iekārtošanas, reģistrācijas, uzturēšanas, darbības izbeigšanas un likvidēšanas kārtību un aizsargjoslu noteikšanas metodiku ap dzīvnieku kapsētām» ir noteiktas prasības dzīvnieku kapsētas ierīkošanai.

Dzīvnieku kapsēta ir jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Noteikumos minēts, ka personai, kura iekārto dzīvnieku kapsētu, pirms dzīvnieku kapsētas iekārtošanas, jāsaņem būvatļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvniecību, kā arī jāsaņem reģionālās vides pārvaldes izsniegti tehniskie noteikumi pēc sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas, ja paredzētajai darbībai saskaņā ar likumu «Par ietekmes uz vidi novērtējumu» nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums.

Dzīvnieku kapsētu iekārto saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības programmu un plānojumu teritorijā, kas atbilst šādām prasībām: teritorija nav applūstoša; gruntsūdens līmenis attiecīgajā teritorijā ir zemāks par diviem metriem no augsnes virskārtas; teritoriju nešķērso upes un strauti; teritorijā ir smilšaina augsne, kas nodrošina labu gaisa caurlaidību un ātru izžūšanu.

Uzziņai

Mājas (istabas) mirušo dzīvnieku drīkst apglabāt kādā no trim Latvijā reģistrētajām lolojumdzīvnieku kapsētām:
- «SIA «1960» kapsēta «Citi medību lauki»;
- dzīvnieku aizsardzības biedrības «Ķepaiņu draugu klubs» Gulbenē ierīkota kapsēta;
- PU «Cēsu novada pašvaldība» iekārtotā kapsēta.

Dzīvnieku var arī kremēt. Kremēšanas pakalpojumu nodrošina četri uzņēmumi:
- SIA «Cremo»;
- SIA «Flammax»;
- SIA «1960»;
- SIA «Akai».

Mirušu mājas (istabas) dzīvnieku uzglabāšanas pakalpojumu piedāvā:
- SIA «Sanarius»;
- SIA «Cremo»;
- SIA «Flammax»;
- SIA «A».

Savākšanas un transportēšanas pakalpojumus veic:
-l SIA «Dr. Beinerts»;
- SIA «Sanarius»;
- SIA «Flammax»;
- SIA «A»;
- SIA «1960»;
- SIA «Akai».
Avots: Pārtikas un veterinārā dienesta informācija, I. Meistere.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina domāt par likumīgu un cieņpilnu visu ģimenes locekļu, arī kustoņu, apbedīšanu

Kategorijas