Sādža liela ceļa malā

Projekts «Kultūrvide novados-2020»

2020. gada 28. septembris 09:25

1168

Biedrība «Bauskas vecpilsēta» un eksperts aicina pievērst uzmanību pilsētas arhitektūrai

Viens no nosacījumiem, kas ietekmē gan investoru vēlmi ieguldīt pilsētu uzņēmumos, gan arī iedzīvotāju vēlmi pārcelties, ir pilsētas estētiskais skats. Par šo tēmu Bauskas novada domes deputātus uzrunāja mākslas zinātnieks Dainis Bruģis.

Biedrība «Bauskas vecpilsēta» lūgusi Bauskas novada domei atbalstīt pieminekļu sakārtošanas projektus Bauskas vecpilsētas teritorijā. Tomēr aicinājumam līdzi vijās rūgtuma notis – kritika par to, ka Bauskas novada pašvaldība neatbalsta šādus projektus, saņemta nu jau Latvijas mērogā.

Atgādina partiju solījumus
Bauskas novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejā, kas notika 9. septembrī, biedrības «Bauskas vecpilsēta» priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore informēja, ka iesniegusi Valsts kultūrkapitāla fondam projektu, lai iegūtu finansējumu agrāk ievērojama Bauskas pilsētnieka Kaspara Valentīna Krauklinga pieminekļa atjaunošanai. Nauda nav piešķirta. Iespējams, arī tālab, ka nav bijis pašvaldības līdzfinansējuma.

«Jūsu partiju programmās bija ieraksti par kultūras mantojuma saglabāšanu vai punkti par vēsturiskā mantojuma ekonomisko vērtību. Ja nav jūsu politiskā lēmuma, politiskās gribas, tad arī uz priekšu nekas nevirzīsies. Gribu saprast, vai tas jums ir svarīgi,» vaicāja I. Bronko-Pastore.

Biedrības vadītāja un Dainis Bruģis akcentēja, ka jau pirms lielā novada izveides būtu jāsaprot, kā sākt risināt kultūras mantojuma un Bauskas vecpilsētas kultūras pieminekļu saglabāšanas problēmas.

Paveiktais un nepaveiktais
Lai aicinātu deputātus vairāk padomāt par to, kā veidojas Bauskas pilsētas estētiskais skats un rūpes par kultūras mantojumu, deputātus un sanākušos uzrunāja mākslas zinātnieks Dainis Bruģis.

Vispirms uzskaitīja labos piemērus – atjaunoto Karpa muižas ēku, Bauskas Brīvības pieminekli, Viļa Plūdoņa pieminekli, Rātsnamu, atjaunoto Bauskas muzeja ēkas fasādi. Daudz ir paveikts Dzeltenajā mājā Rīgas ielā, bet tur vajadzētu vēl nopietnāku pašvaldības ieguldījumu vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Sākta fasādes un interjera priekšmetu restaurācija luterāņu baznīcā, bet arī tur nepieciešams liels darbs un finansējums.

Tomēr kopumā vizuālais tēls un ieguldījums arhitektūras saglabāšanā nav pozitīvs. Bauska ir kā sādža liela ceļa malā, kur transporta plūsma kļūst aizvien dramatiskāka, sacīja D. Bruģis. Turklāt pašvaldība pati šādas izmaiņas atbalstīja – likvidēts vēsturiskais dīķis, atvēlot pilsētas centru lielveikalam, stāvlaukumam un rēcošai satiksmei.

Monstrs upes ielejā
Pašvaldības vadības attieksme pret arhitektūru nav zināšanās balstīta. Pionieru ielā uzceltais tirdzniecības centrs ir gigantiska kaste, tā nav arhitektūra. Un tas nav vienīgais objekts. Jaunā sporta halle – tālāk vairs nav, kur iet! Šādā vietā – upes ielejā – iespiest šādu megabūvi?! Milzīgais monstrs nav celtne, kas Bausku rotā. No malas varētu domāt, ka tā ir kāda katlumāja vai mehāniskais cehs. Padomju laikā cēla šausmīgas būves, bet nekad to nedarīja upju senlejā. Tagad mēs to par lielu naudu esam paveikuši, tā jaunos projektus raksturoja D. Bruģis.

Pasliktinās Bauskas vecpilsētas kopējais skats. «Mājas kā ar līķautiem apvilktas, lai kaut kas neuzkristu cilvēkiem uz galvas. Ir būves, kas celtas 18. gadsimta beigās, bet tagad nolemtas sabrukšanai,» pauž D. Bruģis. No vēsturiskās apbūves gandrīz katru gadu kāds nams «aiziet» uz neatgriešanos.

Kā rētas vecpilsētas sejā viņš skata padomju un jau mūsdienu apbūvi – bijušo Sadzīves pakalpojumu kombinātu, tirgus ēku un citas celtnes. «Pretim Bauskas būvmateriālu tirgum esošā māja ir jāglābj. Nezinu, ar kādiem paņēmieniem un līdzekļiem, bet vismaz šī māja būtu jāsaglabā. Ja šī ēka «aizies», tas sagraus visu atlikušo vecpilsētas tēlu šajā rajonā,» uzskata D. Bruģis.

Darbi nesokas
Mākslas zinātnieks uzsvēra, ka Kuldīgas pašvaldības budžets ir apmēram tāds pats kā Bauskas novadam, bet tur vecpilsētas saglabāšana notiek efektīvi, savukārt Bauskā darbs uz priekšu neiet. «Bauskas pils ir kā liela resursu noņēmēja, bet nevajadzētu to izmantot kā iemeslu, lai vecpilsētai neko nedotu,» pauž zinātnieks.

Sadarbība ar Bauskas novada vadību izbrīna – vārdos visam piekrīt, bet darbos uz priekšu nevirzās. «Staigājām ar pašvaldības pārstāvjiem pa Vecajiem kapiem, skatījām senos vēsturiskos pieminekļus pusotru stundu, runājām. Visam piekrita. Un nekas!» atceras mākslas zinātnieks. 2018. gadā notika diskusija laikraksta «Bauskas Dzīve» redakcijas telpās. Tur bija arī domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks. Viņš māja ar galvu, piekrita teiktajam, ka jāizveido amata vieta pašvaldībā speciālistam, kas rūpētos par kultūras mantojumu Bauskas vecpilsētā. Pagājuši jau divi gadi, un – nekā!

D. Bruģis atgādināja, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas Bauskas novads dabūs klāt arī citas problēmas – Kaucmindi, kas ir viens no skumjākajiem Latvijas stāstiem, un citus pieminekļus, piemēram, Bornsmindi, Svitenes pili. Pašvaldībai kultūras pieminekļi ir jāuzrauga un jāsniedz palīdzīga roka to saglabāšanā.

Izveidos komisiju
Bija dažādi piedāvājumi problēmu risināšanai. Deputāts Jānis Dūmiņš aicina aktīvāk iesaistīties Bauskas muzeja vadību. D. Bruģis atkal aicināja radīt amatu tieši darbam ar vēsturisko kultūras mantojumu un Bauskas vecpilsētu, bet deputāti sacīja, ka pirms jaunā novada izveides šādam amatam nepiekritīs.

Lielākā daļa bija vienisprātis, ka jāveido komisija, kas šos jautājumus risinās. «Tā varētu būt laba iespēja pirms jaunā novada izveides pieteikt problēmu,» atzīst I. Bronko-Pastore. «Komisija varēs izstrādāt reālākus priekšli-kumus. Uzskatu, ka tādējādi palīdzēs arī iegūt fondu naudu,» piebalsoja deputāts Raitis Ābelnieks.

Beigās novada domes sociālo, izglītības, kultūras un sporta lietu komitejas deputāti nobalsoja par īpašas komisijas, kas rūpētos par kultūras mantojuma saglabāšanu, izveidi, uzticot to organizēt komitejas vadītājai Initai Nagņibedai. Viņa informēja «Bauskas Dzīvi», ka pašlaik sadarbībā ar I. Bronko-Pastori un R. Ābelnieku notiek cilvēku apzināšana, kas varētu darboties komisijā. Potenciālo komisijas sastāvu plānots piedāvāt uz komitejas sēdi oktobrī.

Mākslas zinātnieka Daiņa Bruģa ieteikumi Bauskas kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai

Priekšlikumi vecpilsētas problēmu risināšanas sākšanai:

problēmas apzināšana un atzīšana deputātu un izpildvaras līmenī;

kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas izveidošana;

par vecpilsētu atbildīgas struktūras izveidošana vai vismaz viena darbinieka pieņemšana Būvvaldē, precīzi definējot viņa pienākumus un regulāri kontrolējot paveikto;

vecpilsētas glābšanas stratēģijas izstrādāšana, pieaicinot dažādu jomu speciālistus;

normatīvo aktu papildināšana, precizējot vecpilsētas ēku īpašnieku tiesības un pienākumus;

papildu atbalsta pasākumu noteikšana vecpilsētas ēku atjaunotājiem;

pašvaldības iestāžu un to struktūru izmitināšana vecpilsētā, sekmējot tās revitalizāciju;

pieminekļu saraksta papildināšanas iniciēšana, panākot, ka pieminekļu sarakstā iekļauj vēl virkni arhitektoniski vērtīgu Bauskas vecpilsētas būvju;

aktīva sadarbība ar vecpilsētas iedzīvotājiem un viņu regulāra informēšana;

pieredzas apmaiņa ar mantojuma jomā attīstītām pašvaldībām, piemēram, Kuldīgas novadu;

veiksmīga un iedvesmojoša kādas vecpilsētas ēkas atjaunošanas pilotprojekta sekmēšana.

Bauskas veco kapu kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas programma:

visu kultūrvēsturiski vērtīgo pieminekļu inventarizācija, iegūstot pārskatu par to skaitu, stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem;
vēl vismaz desmit nozīmīgāko pieminekļu restaurācija;

vairāku desmitu citu pieminekļu sakopšana – attīrīšana, sakārtošana, pārvietošana, pievēršot uzmanību arī pieminekļiem, kuri jau agrāk pārvietoti un atrodas nepiemērotā situācijā;

kultūrvēsturiski nozīmīgo kapavietu izņemšana no ierādāmo kapavietu saraksta;

kultūrvēsturiski nozīmīgo kapavietu apkopšanas režīma noteikšana;

finanšu plānošana kultūrvēsturiski nozīmīgo pieminekļu regulārai kopšanai; saprātīga līdzekļu ieguldīšana no SIA «Vides serviss» puses.

Piemēram var minēt nekvalitatīvo Veco kapu vārtu un kapličas krāsojumu, kur, uzklājot virs krīta balsinājuma dispersijas krāsu, pēdējā jau pēc pāris mēnešiem sāka lobīties nost kā plastmasas plēve. Rezultātā abi objekti izskatās ievērojami sliktāk nekā pirms krāsošanas. Šādu darbu veikšanai būtu jāpieaicina speciālisti.

Raksts sagatavots ar «Latvijas Valsts meži», Valsts Kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sādža liela ceļa malā

Kategorijas