Aculieciniekus aicina palīdzēt, nevis filmēt

2020. gada 25. septembris 00:00

Bauskā, pie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas mītnes, VUGD kampaņā «Pareiza rīcība pēc ceļu satiksmes negadījuma» 22. septembrī notika auto dzēšanas paraugdemonstrējums.

Biežākie iemesli tam, ka transportlīdzekļos izceļas ugunsgrēks, ir problēmas transportlīdzekļa elektronikā, kā dēļ rodas īssavienojums. Tā cēloņi ir dažādi – piemēram, nodilusi izolācija, saku-suši vadi, jo ar maksimālu slodzi ilgstoši darbināta apkures sistēma; nekvalitatīvi veikts transportlīdzekļa remonts; neuzmanīga apiešanās ar uguni; gāzes iekārtas bojājums un smēķēšana; ļaunprātīga dedzināšana, skaidro Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs un no Jelgavas atbraukusī Viktorija Gribuste, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Zemgales reģionā.
Lielākoties VUGD izsaukumos nākas secināt, ka iedzīvotāji «krīt panikā», paši neprot dzēst mašīnu, neapdraudot sevi. «Cilvēki neizvērtē riskus – lielas liesmas, degšana tuvu degvielas tvertnei, kur jau ir sprādziena draudi. Karstumā var sprāgt arī riepas, ir daudz nianšu,» vērtē V. Kuzmičs un V. Gribuste. Praksē bijuši arī daži gadījumi, kad šoferi pašu spēkiem tikuši galā ar mašīnas degšanas, biežāk gan gruzdēšanas, likvidēšanu vēl pirms ugunsdzēsēju-glābēju ierašanās. Katrs gadījums ir atšķirīgs, nereti karstajā laikā mašīnas salonā gruzdēšana un degšana var sākties pat no saulē sakarsušas plastmasas vai stikla pudeles.

Pareiza darbībusecība
Bauskas daļas pagalmā stāvēja norakstīts auto. Ugunsdzēsējs-glābējs (autovadītājs) ar septiņu gadu stāžu Arnolds Dāboliņš kopā ar komandieri V. Kuzmiču sāka demonstrējumu. Dūmu pilnā mašīnā atrodas šoferis. Ko viņam šādā satraucošā situācijā darīt?
«Ja negadījums notiek braucot, noteikti jāstājas, jāizslēdz transportlīdzekļa aizdedze un nekavējoties jāizkāpj laukā. Durvis un logi pirms tam jāaizver, lai automašīnas salonā ieplūstošais skābeklis neveicinātu degšanu, nevis jācenšas tikt līdz mājām,» uzsver speciālisti. Vispirms pašam un pasažieriem jākāpj laukā, proti, jāparūpējas par savu drošību, tad jāzvana uz 112 un jāizstāsta, kas un kur ir noticis, lai palīdzība būtu ceļā, tikai pēc tam var skatīties, vai pats kaut ko var līdzēt mašīnai. Ja vieta nav labi pārredzama vai nevar nosaukt precīzu adresi, tad jānorīko kāds vai arī pašam jāsagaida ugunsdzēsēji-glābēji, lai viņi pēc iespējas ātrāk varētu ierasties notikuma vietā un sākt dzēšanu.
Noteikti šādā stresa situācijā nedrīkst palikt automobilī, kā arī nevajag paļauties, ka cits piezvanīs uz 112, jo nereti līdzcilvēkiem primārais ir filmēšana… Ja situācija neapdraud pašu, ja nav bīstamu liesmu, ugunsdzēšamais aparāts jāvērš tieši pret «vainīgo» vietu, jo tā pietiks tikai dažām sekundēm, līdz minūtei, ja tas ir lielais ugunsdzēšamais aparāts. Turklāt motora pārsegu atver tikai mazliet, lai pasargātu no skābekļa piekļuves, nevis atver un tur vaļā pilnībā.
Ja ir pa spēkam un tas neapdraud šoferi, var atvienot akumulatora klemmes. «Zaglis atstāj vadus pie sienas, uguns un ūdens paņem visu,» sarunā izskanēja arī senais latviešu teiciens par uguns bīstamību.
Kad esam uztraukušies, nereti «laiks apstājas». Pēc cik ilga laika atbrauks ugunsdzēsēji? «Pēc zvana jāizbrauc 90 sekunžu laikā,» stāsta V. Kuzmičs. Ierašanās ir atkarīga no notikuma vietas un precīzām norādēm, tālab ļoti svarīgi nepārtraukt sarunu, kamēr dispečers nav skaidri sapratis, kurp jābrauc. Jāatceras, ka tas nav vietējais cilvēks, kas zina katru pagriezienu, katru lielo koku u. tml. Ja konkrētajā teritorijā ir VUGD daļa vai postenis, tad jāierodas astoņu minūšu laikā, ja nav un ja tas ir, piemēram, ārpus pilsētas, tad aptuveni 23 minūšu laikā, stāsta V. Gribuste. «23 minūtes reti tiek pārsniegtas,» uzsver inspektore.

Reizi gadā jāpārbauda
Lai būtu jēga no ugunsdzēšamā aparāta automašīnā, tas reizi gadā jāpārbauda. Jāraugās gan derīguma termiņš, gan rādījums manometrā, tam būtu jābūt uz zaļās iedaļas, kas liecina par to, ka aparātā ir normāls spiediens, kas izpūtīs pulveri, stāsta V. Kuzmičs. Var arī lēni pakustināt aparātu, ja var dzirdēt pulvera kustību, tad tas ir sauss un kārtībā; ja tas jau būs kļuvis mitrs, tad nekas nebūs dzirdams un ugunsnelaimes gadījumā nebūs izpūšams, pamāca komandieris.
Ja vajadzīgs, jāveic ugunsdzēšamā aparāta tehniskā apkope. To piedāvā sertificētas firmas, arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības.
Šogad līdz 15. septembrim Bauskā un tās apkārtējos novados ugunsdzēsēji-glābēji 16 reizes devās uz izsaukumiem, kuros dega automašīna. Šajos ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki.
Ieteikums – ja pamana, ka citā transportlīdzeklī ir izcēlies ugunsgrēks, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas izsaukumu tālruņa numuru 112. Nevajag paļauties, ka kāds cits jau to ir izdarījis! Mūsdienās ugunsdzēsēji-glābēji nereti novēro, ka aculiecinieki aktīvi filmē un fotografē notiekošo, bet nezvana uz 112. Šādas rīcības sekas visbiežāk ir pilnībā nodedzis transportlīdzeklis un lieli zaudējumi tā īpašniekam, kā arī var ciest cilvēki.

Biežāk pieļautās kļūdas
Vispirms mēģina paši dzēst un tikai tad, ja neizdodas, zvana uz 112.

Neizvērtējot situāciju un apdraudējumu, mēģina dzēst ar ugunsdzēšamo aparātu.

Atstāj vaļā automobiļa durvis, attaisa līdz galam vaļā motora pārsegu, kas veicina skābekļa piekļuvi un degšanu.

Avots: VUGD informācija, V. Gribuste.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aculieciniekus aicina palīdzēt, nevis filmēt

Kategorijas